25.03.2011.
Pieminot Komunistiskā genocīda upurus

Ik gadu atceres pasākumos noliecam galvas par tiem latviešiem, kuri 1949. gada pavasarī tika izsūtīti no dzimtenes. 25. marta pēcpusdienā visā novadā pieminēja traģiskajā notikumā cietušos un bojā gājušos.

Puikulē kūstošajā sniegā tika aizdegtas svecītes, pieminot izsūtītos Brīvzemnieku pagasta ļaudis. Mācību un veselības centra kamīnzālē atmiņu kamoliņus ritināja izsūtījuma aculiecinieki. Atmiņās dalījās Maija Kociņa, kuru izsūtīja 12 gadu vecumā uz Tomskas apgabalu. Viņa stāsta, ka abas ar mammu toreiz pieteikušās ganīt vietējo aitas, lai nodrošinātu sev iztikšanu. Vēlāk Maija strādājusi fermā - uzskaitījusi izslaukto pienu. Par labu un apzinīgu darbu viņai nav vēlējušies dot atļauju atgriezties dzimtenē. Savukārt Biruta Hmeļņicka piedzimusi Sibīrijā, bet atgriezusies sešu gadu vecumā un uzaugusi dzimtajā Latvijā.

Stāstus papildināja Dignas Virkstenes dziedātās dziesmas. Puikules tautas nama vadītāja Maija Martinova atgādināja, - šī nav diena, kas jāatzīmē ar skaļu izrādīšanos un patosu. Šis brīdis jāpiemin sirdīs, tad to sadzirdēs arī tās dvēseles, kas aizgāja mūžībā Sibīrijas lēģeros. Dzirdot stāstīto, varam apbrīnot labestību, darba tikumu un dzimtenes mīlestību, kas šajos ļaudīs saglabājusies, neskatoties uz pāri darījumiem un izciestajām sāpēm.

Braslavas pagasta Vilzēnos traģiskos notikumus atcerējās pie piemiņas akmens kultūras nama pagalmā.

Tautas nama vadītāja Dace Šķepaste atgādināja, ka mūsu visu pienākums ir zināt latviešu tautas vēsturi un pieminēt represijās cietušos un bojāgājušos. Vadoties pēc apkopotās informācijas, togad no Braslavas pagasta izsūtīti aptuveni 146 cilvēku, no kuriem ar mums vēl kopā ir tikai 11.

Klātesošos uzrunāja Broņislavs Lapkovskis, kurš pirms 6 gadiem Braslavas pagastā organizēja piemiņas akmens uzstādīšanu un atklāšanu. Alojas Mūzikas un mākslas skolas audzēkne Elīza Karlsone skaisti spēlēja flautu.

Alojā pie luterāņu baznīcas iedzīvotāji kopā ar novada domes priekšsēdētāju Daci Vilni un desmit represētajiem alojiešiem nolika ziedus un aizdedza sveces par tiem, kuri dzimtenē neatgriezās. Viņus uzrunāja mācītājs Atis Bambāns. Mājīgajā draudzes namā koncertu sniedza Alojas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.

  
Koklētāja Ramona Dūrena atskaņoja „Ai, bāliņi, ai, bāliņi”.

Jaunākie skolas audzēkņi – Keita Možvillo, Elīza Karlsone, Alans un Kevins Bernhardi, Kristers Miezītis izpildīja skaņdarbu par latviešu tautasdziesmu tēmu (skolotājs Jānis Ansons).

Uzstājās flautiste Lana Vītola un ģitārists Edgars Roļskijs ar skolotāju Aleksandru Jasjukeviču. Nobeigumā, klausoties Ramonas Dūrenas atskaņotās „Japānas skices”, mūzikas un mākslas skolas vadītāja Laila Ulmane aicināja, - Klausoties, domās būsim kopā ne tikai ar latviešiem vēsturiskajās ciešanās, bet pieminēsim arī japāņu tautu viņu traģiskajā laikā. Ciešanas būs, ir un tās pasaulē notiek. Tām vienkārši ir jāiet cauri.

Pasākuma izskaņā visi baudīja gardo kliņģeri un malkoja tēju.

Staicelieši pulcējās uz piemiņas pasākumu pie akmens 1949 - krustcelēs, no kurām tika izsūtīti 128 šeit dzīvojošie.

Notikuma atcerei kopā sanāca dažāda gadagājuma cilvēki. Gan tie, kas paši pieredzējuši baigos notikumus, gan tie, kas par šo dienu lasa grāmatās un klausās atmiņu stāstījumos.

Staiceles Lībiešu muzeja „Pivālind” direktore Indra Jaunzeme aicināja ar klusuma brīdi godināt tos mūsu tautiešus, kas tika aizdzīti moku ceļos, gāja bojā un tos, kuri atgriezās, bet tagad atdusas kapu kalniņā.

Skumjajā brīdī klātesošos uzrunāja Staiceles pilsētas pārvaldes vadītāja Ausma Plūme, vēlot staiceliešiem un visai tautai spēku un izturību.

Staiceles Evaņģēliski luteriskās baznīcas mācītājs Atis Bambāns aicināja kopīgi aizlūgt par to, lai nekad neatkārtotos to dienu traģiskie notikumi.

Pie akmens tika nolikti ziedi. Spītējot skaudrajam vējam, tika aizdegtas svecīšu liesmiņas. Pēc pasākuma visi tika aicināti Staiceles Lībiešu muzejā „Pivālind” pie tējas tases, lai vērotu prezentāciju par Staiceles vēsturi un kavētos atmiņās par traģiskajiem 1949. gada notikumiem.

Teksts - Liāna Lilenblate-Sipko, Inese Timermane, Maija Martinova
Foto – Rasma Taulavičus, Maija Martinova, Gita Buša, Liāna Lilenblate-Sipko

Šī bija 1. Alojas pilsētas un novada domes interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv