ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.

Aloja -> Reportāžas -> Gadsimta balle Alojā

04.12.2010.
Gadsimta balle Alojā

2010.gada 4.decembrī Alojas kultūras namā notika Saviesīgs vakars, kas bija veltīts Lauksaimnieku biedrību nama, tagad Alojas novada domes un kultūras nama ēkas, 100- gadei.

Ir pagājis tieši gadsimts, kopš Alojas apkārtnes zemnieki kopīgiem spēkiem Alojā uzcēla namu Jūras ielā 13, kas allaž bijis svarīgākais nams pilsētā.

Ēkas spāru svētki svinēti 17.jūnijā, bet nams iesvētīts 4.decembrī. Tā piederējusi Lauksaimnieku biedrībai un Krājaizdevumu sabiedrībai, jo celta par šo biedrību līdzekļiem.

Ēkas 1.stāva labajā galā atradies Mārtiņa Martinsona jauktu preču veikals, ēkas vidusdaļā biedrības bufete, un kreisajā stūrī galvenās durvis uz plašu priekštelpu. Pa kreisi garderobe, dziļumā durvis uz zāli. Kāpnes veda uz galeriju virs zāles un biedrības ekonoma dzīvokli. Virs veikala atradās pienotavas vadītāja Jāņa Rozīša dzīvoklis, virs bufetes - Piensaimnieku biedrības kases telpa.

Biedrību nama 2.stāvā savulaik mājvietu atradušas Lauksaimnieku biedrība, Krājaizdevu sabiedrība, pienotavas kantoris, biedrības nama valde, dāmu komiteja, BUB valde, kādu laiku arī pasta kantoris.

Pie biedrību nama notikušas aizsargu parādes. Goda sardze te sveikusi Jāni Čaksti un Kārli Ulmani.

Pēc II Pasaules kara, 1945.gadā uz kādreizējo biedrību namu pārcelta Alojas pagasta Darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja. Alojas rajona pastāvēšanas laikā ēkas 2. stāvā izvietota Latvijas Komunistiskās boļševiku partijas rajona komiteja. Līdz jaunas kantora ēkas uzcelšanai ēkā atradies sovhoza „Aloja” kantoris. Ilgāku laiku te atradās kinoteātris „1. maijs”, bet kādā no 1.stāva telpām darbojās aušanas pulciņa dalībnieces. 2.stāvā telpas aizņēma arī Alojas milicijas daļa.

Kopš pastāvēšanas sākumiem zāle pieredzējusi gan pašdarbnieku, gan profesionālo teātru izrādes, Ausekļa atceres dienu pasākumus, valsts svētku svinības, dažādus priekšlasījumus, koncertus, kam savulaik sekojuši saviesīgi vakari ar dejām, laimes aku, Amora pastu. Te savulaik notikuši bazāri līdzekļu vākšanai skolas grāmatu un mācību līdzekļu iegādei u.c. pasākumi. Skatītāju zālē bijušas 450 vietas, ieskaitot galeriju.


Saviesīgo vakaru vadīja svētku režisore Inga Neimane.


Vakara atklāšanā apsveikuma vārdus klātesošajiem veltīja Alojas domes izpilddirektors Gundars Karlsons.


Tāpat kā pirms 100 gadiem viņa kolēģis, arī šoreiz svētīgu darbu ikvienam šai namā vēlēja Alojas luterāņu draudzes mācītājs Atis Bambāns.

Par biedrību nama pirmsākumiem vēstīja izstāde, ka veidota no Alojas muzeja krājumiem.

Seno biedrību lomās iejutās un atraktīvi sevi parādīja:


novada domes darbinieki (Atturības biedrība) nolasīja veltījuma vēstuli,


deju kolektīvs „Sānsolis” - (Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība) dzēsa ugunsgrēku mājā un sirdīs,


deju kolektīvs „Rasa” – (Draudzes dāmu komiteja) rādīja senās dejas,


jauktais koris „Ale” - (Saviesīgā biedrība) spēlēja fragmentu no Raiņa „Zelta zirga”,


biedrība „Alojas novada attīstība” rīkoja loteriju un vāca ziedojumus ēkas svētku apgaismojumam. Vakara dalībnieki saziedoja vairāk kā simts latu.

Jubilejā netrūka arī dāvanu.


Nozīmīgs bija „Zaļo un zemnieku savienības” un „Visu Latvijai!” deputātu frakcijas dāvinājums Alojas muzejam –


oriģinālā ēkas atklāšanas afiša,


būvniecības projekts,

sena galda karte un


Lauksaimnieku biedrības priekšsēdētāja Jāņa Bergina portrets.


Visu materiālu kopijas tika arī Alojas kultūras namam.

Domes deputāte Inga Mauriņa –Kaļva kultūras nama tautas mākslas kolektīvu vajadzībām dāvināja spoguli.

Savukārt kultūras nams sveica savus kaimiņus – Alojas novada domi – viņu priekšteči šai namā sāka darbību pirms 65 gadiem, un visu iecienīto kafejnīcu Avotiņš, kas tika atvērta piecpadsmit gadus atpakaļ.


Visam pa vidu aktīvi darbojās fotogrāfs Aivars Drāznieks, kas ķēra balles spilgtākos brīžus un bildēja arī ballētāju portretus senā interjerā. Vairums dāmu bija tērpušās vēsturiskos kostīmos un gādājušas par atbilstošām frizūrām, kas balles atmosfēru darīja vēl krāšņāku.


Muzicēja „Zeļļi”,


bet muzikantu ievēlētie balles karaliene un karalis – Lelde Roļskija un Dainis Dreimanis, dejoja senā lordofona pavadījumā.


Kopā ar serpentīna salūtu zālē tika ienesta jubilejas torte ar simts svecītēm un svinības turpinājās vēl ilgi pēc pusnakts...

Balles organizētāji ir pateicīgi par atsaucību un atbalstu: novada domes izpilddirektoram Gundaram Karlsonam, Alojas muzeja vadītājai Gunai Krūmiņai, Alojas luterāņu draudzes mācītājam Atim Bambānam, Zaļo un Zemnieku savienības un Visu Latvijai! deputātu frakcijai, personīgi Ingai Mauriņai-Kaļvai, novada domes darbiniekiem, biedrības „Alojas novada attīstība” deju kolektīviem „Rasa” un „Sānsolis”, korim „Ale”, Andai Graudiņai, Sandim Brentam, Silvijai Eglītei, Aivim Krumholcam, Ivaram Baranam, Aldim Mercam, Jānim Kārkliņam, Jānim Jenertam.



Teksts: Ineta Laizāne
Foto: Aivars Drāznieks
Reportāžu sagatavoja: Ieva Drone
 

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________