ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.

Aloja -> Reportāžas -> Auseklim 160

18.09.2010.
Alojā svin dzejnieka Ausekļa 160. jubileju

18.septembra pēcpusdienā Alojā ar tūrisma maršruta „Vēsturiski literārā pastaiga Alojā „Gaismu sauca”” atklāšanu tika ieskandinātas novadnieka - dzejnieka Ausekļa, 160. gadskārtas svinības, kas turpināsies 9.oktobrī ar vērienīgu koncertu, kurā piedalīsies 17 mūzikas skolu kori no visas Latvijas un izpildīs labākās no labākajām konkursā „Kas mēs bijām, būsim, esam” godalgotajām dziesmām.



Bet rudenīgajā un lietainajā sestdienas pēcpusdienā vispirms pulcējāmies pirmajā pieturā pie Alojas pirmskolas izglītības iestādes „Auseklītis”, kur Ineta Laizāne pastāstīja, kāpēc šodien svētkos tiek piedāvāta vēsturiski literārā pastaiga: „Lielākā daļa alojiešu zina vietas, kas saistās ar mūsu izcilo novadnieku Ausekli, bet Alojas viesi gan īsti nezina, kur šīs vietas meklēt. Tad sanācām kopā iestāžu vadītāji un nolēmām - jāveido tūrisma maršruts un karte, kas būs pieejama pilsētas bibliotēkā, lai katrs tūrists varētu dzejnieka piemiņas vietas izstaigāt pats. Katrā vietā būs plāksnīte ar sīkāku informāciju – kāda šī vieta bijusi senāk, kas tur ir šodien un kādas tradīcijas ar to saistās.”

Bibliotekāre Kristīne Liepiņa stāstīja par Krogzemju Mikus bērnību un skolas gaitām.

Dzejnieka Ausekļa, īstajā vārdā Miķeļa Krogzemja, dzīve aizsākās 1850.gada 6.septembrī pēc vecā laika skaitīšanas, pēc jaunā laika -18.septembrī, Ungurpils „Sīpolos”. Miķeli baznīcas grāmatā reģistrēja un kristīja 24.septembrī kā Miķeli Krodziņš, Jēkaba un Annas Krodziņš ģimenē. Uzvārdu tajā laikā rakstīja pēc dotā mājas vārda. Tā kā tēvam šis uzvārds gan īsti nepatika, tas tikai Ausekļa laikā nostiprinājās kā – Krogzemi. Mikus ir piektais bērns muižas rentes saimnieka ģimenē. Vārds Miķelim dots par godu krusttēvam – mātes brālim Miķelim Dreimanim no Vīķu Jaundreimaņiem. Ģimene centusies Mikum sniegt pēc iespējas labāku izglītību viņa apdāvinātības dēļ.

Jānis Eglīte, grāmatnieks un rakstniecības draugs no Rozēnu pagasta Zonapiem no sava tēva atmiņu stāstījumiem atceras divus notikumus saistītus ar Krogzemju Miku Alojas draudzes skolā. Tajā laikā kopā ar Miku kopā mācījies kāds Mārcis Teidmanis, mežu pārziņa dēls. Skolotājs Miške dažkārt aizgājis citās gaitās un nodarbēs, atstādams audzēkņus vienus pašus. Tādās reizēs palaistas dažādas nerātnības. Gadījies, ka vaļas brīža draiskulībā Teidmanis Miku pieplosījis, un šoreiz par stipru. Mikus iebēdzis klasē pie meitenēm. Vairākas dienas Mārcis izzobojis Miku – Krogzemis pie skuķiem, Krogzemis pie skuķiem…Šis dzīvo gan „pie skuķiem”, bet ko dara? Pēc dažām dienām meitenes kādā ap to laiku mācītā melodijā nodzied dziesmu, kurā pats Mika pāri darītājs un lepnais uzvarētājs tika izzobots un piesmiets. Pēc tā varētu droši teikt - gars uzvarēja fizisko spēku jeb „dziesmu vairogs atsita bultas”. Nav iemesla šaubīties par šā notikuma īstenību. Ausekļa brāļi arī domājuši, ka viņš jau draudzes skolā dzejojis. Teidmanis savai brāļameitai par Ausekli teicis -Krogzemju Mikus bijis liels zobgalis un nebēdnieks.


Piemiņas plāksnīte pie pirmskolas izglītības iestādes „Auseklītis” vēsta, ka šajā ēkā bijusi Alojas draudzes skola, kurā dzejnieks mācījies, te arī fotogrāfija – kā skola izskatījusies savos pirmsākumos. Šī informācija ņemta no Alojas muzeja krājuma.

Maija Šembele, kas šodien vada izglītības iestādi „Auseklītis”, pastāstīja, ka bērni zina par Ausekli, jau šeit iemācās skolas himnu – brīnišķīgo dziesmu „Uz skolu”, kā arī ik gadu jubilejas reizē dodas uz dzejnieka atdusas vietu Alojas kapos.


Pasākuma dalībniekus ļoti priecēja bērnudārza pedagogu un audzēkņu vecāku kopīgi veidotās krāšņās ziedu un rudens velšu kompozīcijas.

Maršruta otrā pietura – Alojas Ausekļa vidusskola,


kur mūs sagaidīja 11.klases audzēkņi kopā ar savu audzinātāju un literatūras skolotāju Ilonu Vītolu,


2.-3.klašu koris kopā ar savu skolotāju Anitu Roļskiju.


Klusināti sirsnīgā literārā montāžā ieklausījāmies Ausekļa dzejā, viņa biogrāfijas faktos, atstātā literārā mantojuma sarakstā, dziesmās un mūzikā. Visā, kas izskanēja, bija jūtama liela mīlestība pret dzejnieku, kurš 29 mūža gados radījis paliekošas vērtības, kas uzrunā skolēnus, skolotājus un ikvienu latvieti līdz pat šim brīdim. Skolēni un skolotāja Ilona apliecināja, ka Auseklim veltītās literatūras stundas aizrauj un iedvesmo. Attēlā: flautu spēlē Lana Vītola.


Arī Alojas Ausekļa vidusskolas skolēni – katra klase - bija gatavojuši rudens ziedu kompozīcijas, ko varēja aplūkot gan skolas foajē, gan pie dzejnieka krūšutēla skolas pagalmā.


Kopš Alojas Ausekļa vidusskolas 50. izlaiduma absolventi izgājuši plašajā pasaulē, pie skolas sienas rotājas viņu dāvana – skolas himnas notis. Mīļā un pazīstamā dziesma „Dar man tēv(i)s pastaliņas, šuj man svārkus māmuliņa...” šajos svētkos skanēja dažādos izpildījumos.

Trešā pietura – pie Alojas kultūras nama,


kur vispirms aplūkojām Gunas Krūmiņas un Sarmītes Frīdenfeldes no bibliotēkas un muzeja materiāliem Auseklim veltīto izstādi,


tad klausījāmies vairākus brīnišķīgus skaņdarbus Alojas mūzikas skolas pedagogu ansambļa izpildījumā (pedagogiem pievienojās arī skolas absolvents Māris Leinasars) un skatījāmies vēsturisku videofilmu – par 10 un 5 gadus neseniem notikumiem Alojā, kad tika atzīmētas Ausekļa jubilejas.

Alojas Mūzikas un mākslas skolas pedagogi un audzēkņi bijuši dalībnieki visos šajos svētkos, tāpēc filma viņus īpaši aizkustināja.


Pie kultūras nama pirms pasākuma bija radoši darbojušies Alojas mākslas skolas audzēkņi kopā ar skolotājām Inesi Mētriņu un Irēnu Graviņu, gleznojot Ausekļa dzeju, taču lietus iztraucēja šīs akcijas turpinājumu pēcpusdienā. (Ineses Mētriņas foto)


Iepretim kultūras namam pie Zigrīdas un Jura Rapu veidotā piemiņas akmens rotājās skolotājas Mērijas Bašenas dāvātie ziedi dzejniekam un pilsētai.

Ceturtā pietura – svētbrīdis Alojas baznīcā.


Kopā ar skolotāju Anitu Āriņu dziedāja Alojas mūzikas skolas koris.


Mācītājs Atis Bambāns, pieminot dzejnieka Ausekļa īso, bet svētīgo un radošo mūžu, aicināja ieskatīties katram sevī un rast atbildes uz jautājumiem – kādi esam mēs, ko Dievs uzticējis mums, kādi talanti jāattīsta mums? Laiks, kurā dzīvoja Auseklis, tāpat kā tagad, bija pārmaiņu pilns, bet viņš paļāvīgi attīstīja savu talantu un daudz deva savai tautai un tās kultūrai, savai dzimtajai pilsētai.

Mācītājs aicināja paļāvībā un ticībā lūgt Dievu, ne cilvēkus, partijas vai to programmas...

Lūgt – tas nozīmē ieraudzīt Dieva klātbūtni sevī...

Lūgt nebūt nav viegli, jo lūgšana prasa būt patiesam, paraudzīties uz sevi reāli, tās augļi ne vienmēr ātri ieraugāmi, bet vajag lūgt un prasīt, jo Dievam ir daudz ko dot.

Lūgšanā Dievs katram dod iespējas darīt piepildītu savu dzīvi.

Savu lūgšanu svētbrīdī izteica arī sabiedrības pārstāvji.


Domes priekšsēdētāja Dace Vilne lūdza, lai tautas vēlētie priekšstāvji attaisno uz viņiem liktās cerības, kā arī par ģimenēm un Alojas novadu kopumā: „Lai ikvienā ģimenē ienāk miers, saticība un pārticība, lai jūs spējat pieņemt savus ģimenes locekļus, sev tuvos cilvēkus un svešiniekus, negaidot no viņiem to, ko tie nespēj dot.

Lai mūsu novada cilvēki seko skaistajiem dzejnieka Ausekļa vārdiem – pie savas tēvu zemes turies cieši klāt un turi to ar visu savu sirdi. Es lūdzu, lai mūsu novads uzplaukst, un tajā kopumā ienāk miers un saticība, un tas uzmirdz kopējā Latvijas novadu saimē.”


Alojas Ausekļa vidusskolas direktore, deputāte Inese Bite lūdza par ģimenēm un bērniem: „Lai mūsu domu gaisma nekļūdīgi atrod ceļu caur ikdienības pelēkiem mākoņiem, lai no apkārtējās pasaules pieskārieniem nekļūst raupjas mūsu bērnu dvēseles. Lai viņu drošais patvērums ir pie vecāku kurtā pavarda, lai dienišķās maizes riecienam nāk līdzi svētība, kas pavada bērnu gaitas katru mirkli. Es lūdzu par to, lai ģimeņu lielākās bagātības ir paaudžu paaudzēs mantotā dzīvesziņa, nevis ārēji spožas mantas, bez kurām, šķiet, nav iespējamas būt īsti laimīgam. Es aicinu ikvienu lūgt par to, lai vienmēr ir, kas gaismu sauc un lai vienmēr ir pār ko gaismai aust.”


Biedrības „Alojas Seniori” pārstāve Skaidrīte Jenča aicināja būt saprotošiem, laipniem un atbalstīt līdzcilvēkus: „Šajā dienā gribētu runāt par vecāka gada gājuma cilvēkiem, gribētu lūgt par tiem, kas ir nodzīvojuši ilgus un skaistus gadus - lai mēs prastu saskatīt dzīvē skaisto un labo, lai justu viens otra plecu ikdienā, lai prastu svinēt svētkus, lai labestība ir mūsos, jo nav viegli vecumā palikt vienam un dzīvot. Izvēlēsimies gaišo ceļu, radīsim kopības sajūtu visapkārt un pavērsimies dabā, kur varam atrast tik daudz skaista. Tuvojamies Ziemassvētku gaidīšanas laiks, pēc ziemas nāks pavasaris, kad atkal dabā meklēsim prieku.”


Uzņēmējs un deputāts Valdis Bārda aicināja ikvienu mācīties visa mūža garumā: „Alojas novada iedzīvotāji var būt lepni, ka tepat netālu Ungurpils „Sīpolos” ir uzaudzis tāds dižgars kā Auseklis, kuru Ārija Elksne nosauca par rīta zvaigzni. Savā uzņēmējdarbībā satieku daudzus jauniešus, kas nāk darba meklējumos, bet izrādās- viņiem nav aroda prasmes, reizēm nav pat pamatizglītība. Varbūt šādu situāciju radījuši tā saucamie treknie gadi, kad cilvēkos radās ilūzija, ka bez piepūles var tikt pie pārticības. Es aicinātu visu sabiedrību apgūt zināšanas, mācīties no dzīves, mācīties skolās. Ņemot Ausekli par piemēru, varam sabiedrību celt augšup.”


Alojas kultūras nama direktores Inetas Laizānes lūgšanā izskanēja aicinājums dziedāt: „Daudzos nebrīves gadus latvieši izdzīvojuši tikai tāpēc, ka dziedājuši. Pāri miljonam mūsu latviešu tautasdziesmu nāk pie mums ar milzīgu gara un gaismas enerģiju. Dziesmā mēs meklējam un atrodam maigumu un mīlestību, dziesmā atrodam spēku un tikumu, dziesma ir neizsmeļams gaismas avots. Latviešiem dziesma ir arī vairogs, bruņas un vienīgais ierocis. Auseklis bija pārliecināts, ka dziesmu vara aizdzina karus un tautu izglāba dziesmu gars. Un tāpēc aicinu ikvienu – lai izkliedētu mums apkārt esošo tumsu un neielaistu to sevī, savās domās un sirdīs, dziedāsim!”


Tad katram rokās iedegta svecīte un gaismas ceļš līdz Alojas pilsētas kapsētai


pie dzejnieka Ausekļa atdusas vietas.

Visu, ko jūti,
Visu, ko redzi,
Visu, ko nolemts tev zināt -
Paņem un iededz,
Iededz par sveci,
Lai citas var aizdedzināt...

Ieva Drone



P.S. Kā radās jaunrades dziesmu konkurss „Kas mēs bijām, būsim, esam”

Ineta Laizāne: „2000. gadā, kad sākām domāt par nākošajiem dzejniekam Auseklim veltītajiem svētkiem, ko dziedāsim turpmākajos koncertos, bijušā Limbažu rajona koru virsdiriģentei Mārai Skridei radās ideja veidot konkursu tieši jaunajiem, jo Auseklis bija jauns un vienmēr paliks jauns, un jaunība ir laiks, kad jārada, kad ir vislabākās radošās domas, kad cilvēks ir vispatiesākais...

Tad aicinājām Latvijas mūzikas skolu audzēkņus rakstīt dziesmas bērnu korim un, sekojot mūsu latviešu tradīcijai, - a capella (bez pavadījuma). Šajos 5 gados konkursā iesniegtas 109 dziesmas, 38 no kurām ieguvušas žūrijas augstāku vērtējumu un izpildītas katru gadu konkursa koncertos, kas notika Alojas kultūras namā un pavasarī - Rīgas Latviešu biedrības namā, kā konkursa vizītkartes koncerts Rīgas publikai. Šovasar koncerts Rīgā bija īpašs, jo mūzikas skolu kori sveica vispārizglītojošo skolu korus viņu Dziesmu svētkos.”
 

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________