ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.


Sākums
Noderīga info
IZGLĪTĪBA
Ausekļa vidusskola

Mūzikas un mākslas skola
PII Auseklītis

Sporta halle
BIBLIOTĒKAS
Alojas bibliotēka

Ungurpils bibliotēka
KULTŪRAS NAMI
Alojas kultūras nams
TŪRISMS
Karte

Maršruti
Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana
FORUMS
Reportāžas
Alojas novada vēstis

Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


Alojas novads -> Reportāžas -> Alojas domes apvienoto komisiju sēdē

14.06.2010.
Domes apvienoto komiteju sēdē izskata jautājumu par Alojas novada robežu grozīšanu

14. jūnijā, kad bija zināmi Alojas novada domes rīkotās publiskās apspriešanas „Par Alojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu” provizoriskie rezultāti, apvienotā komiteju ārkārtas sēdē tikās deputāti, domes vadība, speciālisti un iedzīvotāji, lai uzklausītu viens otra viedokli, debatētu par šo jautājumu un sagatavotu lēmuma projektus domes sēdei, kurā būs jāveic izšķirošais balsojums – grozīt Alojas novada pašvaldības robežas vai nē.

Publiskā apspriešana „Par Alojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu” tika veikta laikā no 2010. gada 10. maija līdz 10. jūnijam.

10. jūnijā pēc plkst. 17.00 Publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas un uzraudzības komisija: Inta Baronova, Inese Lāčauniece, Ilga Šmite, Ausma Plūme, Evita Ungure, Maija Martinova, Dace Šķepaste un atbildīgais par publiskās apspriešanas norisi, pašvaldības izpilddirektors Gundars Karlsons sanāca kopā Alojā un konstatēja faktu par iesniegto anketu skaitu un to, kas ir balsojuši par novada robežu grozīšanu un kas ir balsojuši pret novada robežu grozīšanu.

G.Karlsons informēja (pēc komisijas sastādītā protokola):

„Iesniegto aplokšņu skaits:

  • Alojas pilsētas pārvaldē – 6;
  • Staiceles pilsētas pārvaldē – 875;
  • Braslavas pagasta pārvaldē – 62;
  • Brīvzemnieku pagasta pārvaldē – 7.

Kopā novadā saņemtas 950 aploksnes.

Aplokšņu atvēršana un aptaujas anketu saskaitīšana:

  • Alojas pilsētas pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 6 aptaujas anketas;
  • Staiceles pilsētas pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 875 aptaujas anketas;
  • Braslavas pagasta pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 62 aptaujas anketas;
  • Brīvzemnieku pagasta pārvaldē iesniegtajās aploksnēs ir 7 aptaujas anketas.

Kopā novadā saņemtas 950 aptaujas anketas.

Aptaujas anketās atbildes „jā” un „nē” par Alojas novada administratīvās teritorijas robežu grozīšanu izteikuši:

  • Alojas pilsētas pārvaldē: „jā” - 2 anketās, „nē”- 4 anketās;
  • Staiceles pilsētas pārvaldē: „jā” - 796 anketās, „nē”- 33 anketās;
  • Braslavas pagasta pārvaldē: „jā” - 54 anketās, „nē”- 3 anketās;
  • Brīvzemnieku pagasta pārvaldē: „jā” - 2 anketās, „nē”- 5 anketās.

Komisija konstatēja, ka:

  • par Alojas novada administratīvās teritorijas novada grozīšanu „jā” izteikuši 854 respondenti,
  • par Alojas novada administratīvās teritorijas novada grozīšanu „nē” izteikuši 45 respondenti,
  • viedokli nav izteikuši 50 respondenti,
  • atsaukta 1 aptaujas anketa

Domes priekšsēdētāja Dace Vilne: „Tā kā aptaujas anketās vajadzēja nosaukt personas kodu, šie nav oficiālie rezultāti. Komisija darbu turpinās šonedēļ un noskaidros, vai visi, kas iesnieguši anketas, deklarējuši dzīvesvietu Alojas novadā un drīkstējuši šīs anketas aizpildīt. Pašreiz nosauktie cipari rāda pārvaldēs reģistrētās anketas, bet cik alojieši vai staicelieši izteikuši savu viedokli, nav zināms. Komisija vēl nav vērtējusi anketas tālāk, lai uzzinātu, kāda ir iedzīvotāju apmierinātība ar pašvaldības sniegto pakalpojumu pieejamību un kvalitāti.”

Sēdes turpinājumā deputāti uzklausīja Ārijas Daugules, Anta Berga un Agra Rubeņa viedokļus - kāds bija pamats viņu iesniegumam 2010. gada 2. martā, kas rosināja rīkot publisko apspriešanu un lemt par novada robežu grozīšanu. Runātāji uzsvēra, ka Staicele visu teritoriālās reformas laiku vēlējusies palikt patstāvīga, mērķtiecīgi radot pašvaldībā iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus, ka šobrīd novadā ir savienotas divas līdzvērtīgas pilsētas, kur katra no tām vēsturiski iet savu attīstības ceļu. Pašreiz pastāvošajā nemierā, kad novada domes deputāti sadalījušies divās frontēs, staicelieši pilsētas attīstības iespējas nesaskata. A.Rubenis uzskata, ka reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe ir nepareizi informēta par robežu grozīšanas ierosinātājiem – tie ir iedzīvotāji, nevis deputāti.

Kā Staiceles atdalīšanās izskatās no ekonomista viedokļa – komentēja domes finansiste Mudīte Treimane. Viņa analizēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa apmēru, kura samazināšanās kompensētos ar dotāciju no izlīdzināšanas fonda, iestāžu saimniecisko vajadzību apmēru, kas esot novadā vai atsevišķi īpaši nemainīsies, pašvaldību savstarpējos norēķinus izglītības un sociālajā jomā, kur šobrīd bilance izskatās pozitīva, kā arī kredītgrozu, kas katru gadu Staicelei samazinās par 4-5 tūkstošiem latu, un uzsvēra, ka precīzāk par atdalīšanās ekonomisko pusi varētu runāt, kad būtu zināmi 2011.gada budžeta kontrolskaitļi.

Sēdes turpinājumā savus viedokļus izteica deputāti Māris Možvillo, Ilga šmite, Broņislavs Lapkovskis, Valdis Možvillo, Jānis Bakmanis, Jānis Bērziņš, Dace Vilne un Staiceles pilsētas pārvaldes vadītāja Ausma Plūme.

Dace Vilne: „Par novada dalīšanu man nav viegli izlemt - ne cilvēciski, ne ekonomiski, jo Staicele, manuprāt, diezgan dabiski iekļāvusies Alojas novadā ar savu attīstību un varbūt ar citu garu, kas valdījis tieši attīstības ziņā. Zinu, ka Staicele novadā tika iekļauta piespiedu kārtā. Varbūt mēs nebūtu nonākuši līdz šai sarunai un šai situācijai, ja Staiceles iedzīvotāji, kas patreiz ļoti aktīvi iestājas par Staiceles atdalīšanos, būtu tikpat aktīvi protestējuši brīdī, kad bija valdības lēmums par Alojas novada veidošanu kopā ar Staiceli, ja tad būtu bijuši šie simti, varbūt pat tūkstotis parakstu ar protestu – mēs nevēlamies, ka mūs iekļauj Alojas vai Salacgrīvas novadā ...

Katrai vietai un katrai pilsētai ir savs lepnums, ļoti liela daļa Staiceles cilvēku ir patrioti un dara to, kas varbūt pietrūcis Alojai,- ja izdomā, ka viņiem vajadzīga mūzikas un mākslas skola, tad paši gatavi pietiekami garas stundas strādāt, lai šo iestādi izveidotu. Negribu konfrontēt abas pilsētas, bet negribu piekrist arī tam, ka Aloja savā attīstībā stāv uz vietas. Attīstība ir notikusi arī Alojā - uzcelta skaista halle, sakārtota ūdenssaimniecība un daudzas citas lietas.”

Vēršoties pie saviem kolēģiem deputātiem, domes priekšsēdētaja atzina, ka pietrūkušas atklātas savstarpējas sarunas bez iestāžu vadītāju, iedzīvotāju vai masu mēdiju klātbūtnes. Viņa skaidroja, ka šī gada budžetā katras bijušās pašvaldības rīcībā iedalītie līdzekļi ir proporcionāli iedzīvotāju skaitam tajās, lūdza deputātus iestāžu apmeklējumus saskaņot ar to vadītājiem un uzvēra : „Man šķiet, ka mums visiem 15, kas sēžam pie šī galda, pirmām kārtām vajadzētu domāt ne tik daudz par vienām vai otrām savām ambīcijām, bet par to, ka pārstāvam novada intereses, un strādāt ļoti godprātīgi sešu tūkstošu iedzīvotāju labā.”

Sēdes noslēgumā deputāti vienojās, ka šī jautājuma sakarā domes sēdē tiks izskatīti divi lēmuma projekti:

  • Par publiskās apspriešanas “Par Alojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu” rezultātiem;
  • Par Alojas novada pašvaldības administratīvās teritorijas robežu grozīšanu.

Ieva Drone

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________



Transports pa latviju un Eiropu! Uz Viļņas lidostu
Uz Kauņas lidostu
Transfēri
Ekskursijas pa Baltiju