ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.


Sākums
Noderīga info
IZGLĪTĪBA
Ausekļa vidusskola

Mūzikas un mākslas skola
PII Auseklītis

Sporta halle
BIBLIOTĒKAS
Alojas bibliotēka

Ungurpils bibliotēka
KULTŪRAS NAMI
Alojas kultūras nams
TŪRISMS
Karte

Maršruti
Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana
FORUMS
Reportāžas
Alojas novada vēstis

Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


Alojas novads -> Parakstu vākšana Staicelē

17.02.2010.
Sakarā ar parakstu vākšanu Staicelē, Alojas novadā viesojās RAPLM pārstāvji

Sakarā ar masu medijos izskanējušo informāciju, ka Staicelē iedzīvotāji ir neapmierināti un sāk vākt parakstus, 17. februārī Alojas novada domē bija ieradušies Reģionālās un pašvaldību lietu ministrijas pārstāvji – Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš un viņa vietniece Veronika Jurča, lai redzētu visu uz vietas un no deputātiem, iedzīvotāju vēlētām personām, lūgtu maksimālu informāciju par to, kas notiek.

Ievadā Aivars Draudiņš: „Likums ir pieņemts, un Latvija ir beigusi administratīvi teritoriālo reformu. Protams, likumdevējs var ieviest kādas korekcijas. Valsts, kas mums ir aizsteigusies priekšā – ir Dānija, jo tā jau divas reizes veikusi administratīvi teritoriālo reformu, pakāpeniski samazinot pašvaldību skaitu un palielinot to apjomu. Šāda pašvaldību apvienošanās notiek visā Eiropā, līdz ar to faktiski šobrīd nediskutējam par pašvaldību iespējamo sadalīšanos, bet runājam par kvalitatīvu pārvaldību.”

Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne skaidroja situāciju domē no sava skatu punkta, vispirms minot, kā pēc vēlēšanām izveidojās pozīcija un opozīcija: „Staicele pakļāvās valdības apstiprinātajam lēmumam par to, ka Alojas novadu veido 4 pašvaldības – Aloja, Braslava, Brīvzemnieki un Staicele. Un šādās robežās notika jaunās vēlēšanas. Rezultātā balsu vairākumu ieguva Pilsoniskā savienība un ZZS – katra ar 5 deputātiem, Tautas partija un „Visu Latvijai!” ar 2 deputātiem, un Jaunais laiks ar vienu deputāti. Iznāca, ka spēku samērs bija – 5 vienā pusē, 5 otrā pusē, tālāk bija jautājums, kur paliks mazie. „Visu Latvijai!” deputāti pievienojās ZZS, bet trīs kundzes pieņēma lēmumu palikt kopā ar Pilsonisko savienību. Man šķiet, ka tas arī lielā mērā noteica to, kas pašreiz notiek domē, un, ka kopš tā brīža, mēs ļoti lielā mērā aizmirsām to, ko katrs no mums bija teicis priekšvēlēšanu laikā, ka strādāsim novada iedzīvotāju labā. Un, ka pēc tam vēlāk sākās nosacīta „kašķa” meklēšana.

Veidojot novadu, nebija parauga, notika ārkārtīgi lielas pārmaiņas, ātrā tempā vajadzēja pieņemt lēmumus, jo bijām par trim nedēļām „atsisti” atpakaļ. Ļoti strādāja pozīcijas deputāti, tai pašā laikā opozīcija kritizēja – jūs neesat tur pielikuši punktu, neesat laikā (tik stundas un tik minūtes iepriekš) izsūtījuši lēmuma projektu, mēs protestējam, mēs iebilstam, lūdzu, iekļaut protokolā to un to. Laikā, kad vajadzēja būt kopīgam konstruktīvam darbam iedzīvotāju labā, kas mūs ievēlēja...

Pēc tam sākās opozīcijas deputātu ļoti pastiprinātā interese par to, kas notiek Staicelē. Viņi sāka kontrolēt visas Staiceles iestādes un teica – jūs neesat ievērojuši to un šito. Staiceles uzņēmumu un iestāžu vadītāji bija izmisuši, iedzīvotāji jutās ļoti aizskarti. Manā skatījumā ir divas novadu veidojošās pašvaldības – Staicele un Braslava, kur iedzīvotāji ļoti aktīvi iesaistās sabiedriskajās norisēs. Staicelieši ļoti daudz iesaistījās savu iestāžu izveidošanā, piemēram, mūzikas un mākslas skolas, savu pasākumu rīkošanā, tas bija ļoti liels neatmaksāts sabiedriskais darbs. Braslavas iedzīvotāji, īpaši Vilzēnu gals, kopā dziedāja, kopā spēlēja teātri, nāca kopā vakaros, uz ko nekādi nevarēja piedabūt alojiešus.”

A.Draudiņš: „No vienas puses - katram deputātam iekšēji jāmaina filozofija, jo jūs neesat vairāk 4 pašvaldības, bet viena. Un jūs esat komanda, kurai jānodrošina, lai šī viena pašvaldība normāli funkcionētu, izmantojot tos resursus, kas ir pieejami visās teritoriālās vienībās. Jūs šobrīd esat VIENA KOMANDA, un vēlētāji gaida, lai dome šajos grūtajos laikos nodrošinātu normālu pašvaldības darbu. Pašvaldības darbs būs normāls tad, ja iekšējās nesaskaņas kļūs pēc iespējas mazākas.

No otras puses, politiskā pieredze rāda, ka opozīcija ir veicinošs faktors, ka nevaram vienmēr pateikt - opozīcija ir bremzējošais faktors. Jāatrod konstruktīvi risinājumi, pozīcijai jāieklausās opozīcijā, opozīcijai nav jākritizē viss, kas tiek darīts, bet jādod konstruktīvi priekšlikumi par jautājumiem, kas netiek darīti viņuprāt vai viņu vēlētāju prāt.

Šobrīd ir grūti mainīt domāšanu no 4 vietām uz vienu, taču šajā sasaukumā jums ar to jātiek galā, tad - nākamajā būs jau paraugs un piemērs.

Diemžēl cilvēki daudzus jautājumus, kas nav saistīti ar administratīvi teritoriālo reformu, faktiski cenšas norakstīt uz to. Arī politiķi reizēm apzināti vai neapzināti veicina šādu attieksmi. Rojas un Mērsraga gadījumā ir slēgta slimnīca, tāpēc administratīvi teritoriālā reforma ir slikta? Ir skaidrs, ka tam nav nekāda sakara. Ir jānodala veselības, izglītības un citas strukturālās reformas, kam nav pilnīgi nekāda sakara ar administratīvi teritoriālo reformu. Skolas tiek slēgtas bērnu skaita dēļ, slimnīcas tiek slēgtas ierobežotā finansējuma un citu apsvērumu dēļ. Arī sabiedriskais transports netiek samazināts administratīvi teritoriālās reformas dēļ, bet tādēļ, ka valstī samazināts finansējums par 28% reģionālajiem vietējās nozīmes maršrutiem. Tas ir fons, kurā pašvaldībai, kas ir vistuvāk iedzīvotājiem, jānodrošina iedzīvotāju primārās nepieciešamības.

Šodien man bija iespēja pabūt Salacgrīvā, Staiceli apskatīju caurbraucot, arī Aloju, manuprāt, jūs nopietni strādājat, lai teritorija izskatās labi, ir sakopta un tīra. Tas ir kompliments novadu deputātiem un priekšsēdētājiem un izpildvarai.”

Valdis Bārda: „Par paraktu vākšanu izskan informācija visā Latvijā, bet domē šis jautājums nav skatīts, nav analizēts. Mūsuprāt, atdalīties no novada – tas ir nopietns lēmums, lai to pieņemtu, jābūt nopietnam pamatojumam. Iedzīvotāji parakstās zem teksta – „Ņemot vērā gadu desmitiem krājušās nesaskaņas, kuras nemazinās, bet kļūst arvien draudīgākas un naidīgākas starp Alojas un Staiceles pilsētām, lūdzam deputātus lemt par referenduma sarīkošanu, lai Staicele varētu atdalīties no mākslīgi izveidotā Alojas novada.”. Tas ir emocionāls paziņojums.

Es strādāju Staicelē, dzīvoju Alojā, mani darbinieki ir gan alojieši, gan staicelieši, runāju ar viņiem, ka nekāda naida nav. Ja kāds naids ir bijis starp pašvaldību darbiniekiem, amatpersonām, tā ir cita lieta, negribu to komentēt un analizēt. Jautājuma ekonomiskā puse – lēmumu pieņēmēji pozīcijā ir staicelieši, tātad, staicelieši nevarētu būt apdalīti. Analizējot budžeta projekta pieteikumu, Staicelei cipari nebija mazāki kā Alojai. Vēsturiski šīs ir bijušas divas konkurējošas pilsētas, es uzskatu, ka varbūt tur arī tas „kašķis” ir.

Kādi darbinieki ir neapmierināti, ka bijām pie viņiem un kontrolējām iestādi? Bet mēs kopā ar pozīcijas deputātiem izveidojām darba grupu un apbraucām visas izglītības iestādes novadā, no citiem pretenziju nav. Citās iestādēs mēs esam pat bijuši vairāk reižu, nekā Staicelē. Manā uztverē tās ir emocijas.”

Māris Možvillo: „Mēs esam nākuši šeit konstruktīvi strādāt. Es ar savu kolēģi Ingu Mauriņu-Kaļvu esam jauni deputāti, lai apzinātu saimniecību, kurā esam kļuvuši atbildīgi, mums bija jāapbrauc šīs iestādes. Citas iestādes bija ļoti pretimnākošas, parādīja dokumentus, bija kritika arī viņiem, nezinu kāpēc to Staicele uztvēra tik sāpīgi. Tas tiek pacelts tādā līmenī, ka mēs esam apvainojuši. Nevajag uzkurināt emocijas, kur ir tīri praktisks un saimniecisks darbs - mēs gribam saprast, kā strādā iestādes, ko tās dara un varbūt dara nepareizi mūsu skatījumā.”

Veronika Jurča: „Vai jūs esat kādas komitejas vai komisijas deputāti vai locekļi? Vai kolēģi to zināja, ka jūs brauksiet?”

M.Možvillo: „Šī bija mūsu iniciatīva, mēs braucām kopā ar ZZS deputātiem, nevienam nebija liegts piedalīties. Es esmu Sociālo jautājumu komitejas vadītājs.

Par konstruktīvajiem priekšlikumiem. Mēs jau pašā sākumā ļoti aktīvi iesaistījāmies un sniedzām konstruktīvus priekšlikumus. Piemēram – par pastāvīgajām komisijām. Pozīcija teica, ka vajag piecas, mēs uzskatījām, ka nepieciešamas trīs, lai varētu strādāt operatīvāk un iesaistīt vairākus deputātus, mazāk tērēt kopā nākšanas laiku pa mazām grupiņām. Pieņemot domes nolikumu, mums bija 30 dažāda veida priekšlikumi, taču tikai daži vārdu vai burtu labojumi tika ņemti vērā. Ierosinājām gan to, ka komitejas ir par daudz, gan to, ka priekšsēdētājas vietnieka pilnvaras tiek nepamatoti paplašinātas, jo novads ir mazs un jābūt vienam cilvēkam, kas var turēt varu rokās un kontrolēt.

Mūs apvainoja deputātu atalgojuma izšķērdēšanā. Mēs strādājām, apbraukājām iestādes un godīgi iesniedzām padarītos darbus, līdz ar to dažiem no mums sanāca mēnesī 300 latu atlīdzība. Bet tā „sāls” ir citā lietā, kāpēc šāds liels atalgojums. Mūsu uzstādījums pašā sākumā bija – noteikt deputātiem maksimālo apmaksājamo stundu skaitu mēnesī (15 līdz 20) un noteikt maksu - Ls 4 par stundu. Šis ierosinājums izraisīja ļoti lielu pretestību no pozīcijas deputātu puses. Tai pašā laikā mēs esam sliktie, ka esam iztērējuši pieņemto 6 Ls stundā bez ierobežojuma (likumā atļautas 40 stundas nedēļā). Mums bija jāpakļaujas šim pieņemtajam lēmumam. Tad Staicelē mūs apvainoja par to, ka esam iztērējuši naudu, braukājot riņķī un meklējot „kašķi”. Atvainojiet, ko tad opozīcijai darīt, sēdēt un skatīties, kā pozīcija darbojās?

Nav tā, ka mēs par visu sakām – slikti, mums ir priekšlikumi, piedāvājumi, bet reti tie ir uzklausīti un pieņemti.”

Dainis Kreišmanis: „Lai izbeigtu strīdīgās situācijas, mums jāizstrādā perfekts nolikums, un stingri tas jāievēro.”

Inese Bite: „Man šķiet, ka mūsu lielākā problēma ir pārlieku lielā orientēšanās uz personālijām. Zināmā mērā pastāv pārlieks aizdomīgums par to, kas notiek Staicelē. Es skolu vadu jau 11 gadus, man ir pietiekoši daudz dažādas pārbaudes bijušas, akreditācijas, es tā kā atļaujos domāt, ka arī pašvaldību iestāžu vadītāji zina, ko viņi dara, kā viņi strādā un vai viņi šķiež naudu pa labi un pa kreisi.

Par iestāžu apmeklējumiem domājot. Ar mani, kā ar Alojas vidusskolas direktori, ir atļāvies runāt vienīgi Dainis Kreišmanis par budžeta lietām, varbūt, ka vēl kādam būs interese. Braucienā pa skolām – Alojas skola diemžēl tai dienā bija pati pēdējā, un mēs iegājām muzejā. Ar mani kā ar direktori nav ticies neviens. Ir grūti veidot kopīgu dialogu, mēs gribam norobežoties cits no cita.”

Broņislavs Lapkovskis: „Staicelē uz reformām ir bijis savs skatījums, viņi vienīgie nelabprāt ienāca novadā. Mēs, trīs pašvaldības, viņu viedokli respektējām.

Par „kašķa” meklēšanu – domāju, opozīcija ir spēcīga komanda, es šādā komandā vēl neesmu strādājis – mēs tiekamies nedēļā 2-3 reizes un pieaicinām speciālistus, strādājam ar dokumentiem. Visi ierosinājumi, ko nosauc par kašķēšanos, ir domāti, lai kvalitatīvi uzlabotu novada domes darbu.

Pirms stāšanās novadā, staiceliešiem būtu pašiem ar sevi jātiek galā, jo viņiem pašiem bija sava pozīcija un opozīcija. Es Staicelē esmu bijis 2 vai 3 reizes, man nav tur ne draugu, ne ienaidnieku. Piekrītu Mārim un Valdim – tās ir emocijas. Lai vāc parakstus, cik tad Staicelē no vēlētājiem, ir to, kas izsaka vēlmi atdalīties.”

A.Draudiņš: „Mēs neesam tiesneši jūs iekšējā strīdā, mūsu uzdevums ir saprast, vai ir objektīvas problēmas, vai varam kaut ko palīdzēt. Bet pamatā jums pašiem, deputātiem novada domē, jātiek skaidrībā savstarpēju diskusiju ceļā.

Vismazāk šobrīd iedzīvotājiem vajag nestabilitātes izjūtu. Līdz ar to jums jāsāk strādāt kā vienotam organismam, nodrošinot to, ka dzīves nosacījumi visiem novada iedzīvotājiem ir vienlīdzīgi jebkurā jomā. No otras puses - perspektīvā ir jānodrošina iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanās.

Šobrīd jums ir politiskā atbildība, jūs esat publiskās pārvaldes daļa, tas nozīmē, ka ne tikai Saeima, ne tikai valsts pārvalde, bet jūs, kā pašvaldību deputāti, esat publiskās pārvaldes sastāvdaļa. Jums jābūt atbildīgiem no šī skatu punkta – vai pieņemtie lēmumi nes labumu iedzīvotājiem. Vēlētāji jūs ir vēlējuši, tādēļ jūs pārstāvat vēlētāju intereses, līdz ar to katra viena jūsu viedoklis ir vērts, lai to uzklausītu.

Ir jābūt oficiālam novada domes skaidrojumam par to, kādi ir ieguvumi novadā. Ja tāda skaidrojuma nav, esam gatavi sadarboties, runājot par to, kādas ir priekšrocības lielākai pašvaldībai, minēt konkrētus piemērus, kas ir tas pozitīvais, ko var panākt novads kopā strādājot. Šī ziņa jādod iedzīvotājiem, ka nav tā – gribu būt atsevišķi Staicelē, vai citur.

Negribētu, lai jūs novelkat svītru visos jautājumos – pozīcija, opozīcija, bet katrā jautājumā šīs koalīcijas var būt atšķirīgas.

Par deputātu atalgojumu – ir pieņemts likums, ministrija ir izstrādājusi metodiku deputātu atalgojumam, kurā mēs pieļaujam dažādus variantus (sīkāk ministrijas mājaslapā - www.raplm.gov.lv ).

Kas attiecas pa lēmumu pieņemšanas jautājumiem – mūsu ieteikums ir vienoties par procedūrām, kas ir saprotams jums šeit novada domē un cilvēkiem ārpusē.

Tas, ka jūsu komandā ir deputāti no dažādām teritoriālām vienībām, ir tikai labi, bet deputātam nav jāpārstāv tikai savas teritoriālās vienības intereses, jāpārstāv novada dome kopumā.

Mans viedoklis – neredzu, ka problēmas pašreiz būtu tik saasinātas, lai tās nevarētu risināt šajā domes sastāvā. Staicelē mums neizdevās uzzināt, kurš ir tas cilvēks vai cilvēku grupa, kuri organizē parakstu vākšanu. Domei būtu jābūt aktīvai, aicinot šos cilvēkus uz atklātu sarunu, diskusiju, sniedzot konkrētu informāciju par budžeta skaitļiem, tos argumentējot ar iedzīvotāju skaitu vai iestāžu skaitu, kādas iestādes attīstību utt.

Jābūt pašvaldības oficiālai mājaslapai, novada domei ar iedzīvotājiem jābūt vienkanāla komunikācijai. Katrs deputāts var tikties ar saviem vēlētājiem, te nav nekas ierobežots.

Pozīcija, opozīcija ir normāls process, mēģiniet to ievirzīt konstruktīvā gultnē. Man bija iespēja mācīties Anglijā un Kanādā par pašvaldību lietām, tādi procesi notiek visur pasaulē, jūs neesat unikāli šajā jomā.”

V.Jurča: „Kopumā ņemot, esat brīnišķīgs novads. Arī deputāti izteicāt konstruktīvus priekšlikumus.

Ko vajadzētu uzlabot, ko saskatīju dažās stundās te viesojoties.

Man šķita, ka vajadzētu padomāt, lai pie ēkām būtu pareiza informācija – nav jau nekas slikts, ka ir vecais uzraksts „pilsētas dome”, bet tas drusciņ maldina.

Nav labi, ka šobrīd Staicelē pilsētas pārvaldē nebija neviena darbinieka. Ja man vajadzētu atstāt kādu dokumentu, tas nebija iespējams. Drusciņ jāpadomā, lai tik lielā pārvaldē visu laiku atrastos kāds cilvēks.

Vajadzētu domāt un strādāt pie vienotas elektroniskās dokumentu aprites sistēmas ieviešanas. Sapratu, ka dokumenti tiek nogādāti novada domē no visām teritorijām, bet tas, ka dokumentus aizved kāds darbinieks, tas vairs nav mūsdienīgi. Vienotā dokumentu aprites sistēma labi strādā Dobeles novadā, varat pakonsultēties.

Vēl saistībā ar maznodrošināto izziņām, vajadzētu, lai Staicelē uz vietas varētu to nokārtot, lai nevajadzētu braukt uz Aloju. Tās ir organizatoriskās lietas, pie kā jāpiestrādā. Pieļauju, ka citās pārvaldēs ir līdzīgas problēmas.

Tikos ar cilvēkiem uz ielas, prasīju, vai viņiem ir pasliktinājušies pakalpojumi novadā, viņi nevarēja minēt. Stāstīja, ka papīrfabrika nestrādā, nav darba, bet tas nav saistīts ar novadu reformu. Minēja, ka novada mākslas un mūzikas skolās vienā ir vecākiem jāmaksā, bet otrā – pa brīvu. Vienā novadā vajadzētu būt vienādiem noteikumiem.”

D.Vilne: „Šodien domes sēdē, deputāti, kas piedalījās, pieņēma lēmumu, ka abās novada mūzikas un mākslas skolās vecākiem nav jāmaksā.”

V.Jurča: „Kopumā man izskatījās, ka tādu problēmu nav, lai varētu pateikt – reforma ir neizdevusies. Pakalpojumi novada iedzīvotājiem tiek nodrošināti, dažas lietas jāuzlabo. Domājiet, kā dzīvot kopā un strādāt vēl labāk.”

A.Draudiņš: „Ir ļoti svarīga V.Jurčas aizskartā tēma par dokumentu aprites sakārtošanu, īpaši kontekstā ar to, ko mēs ministrijā pašreiz darām, tas ir, mūsu uzsāktā aktivitāte par vienas pieturas aģentūras principa ieviešanu valsts un pašvaldību pakalpojumu sniegšanā. Strādājam pie tā, lai vismaz varētu pieteikt pakalpojumus šajā vienas pieturas aģentūrā, kas būtu veidota uz pilsētas vai pagasta pārvaldes bāzes, ka šī būtu tā vieta, kur cilvēks var atnākt pēc ļoti daudzveidīga pakalpojuma. Mēs vēlamies struktūrfondu naudu izmantot mērķtiecīgi administratīvās kapacitātes stiprināšanai, piesaistīt speciālistus, apmaksājot viņu darbu 1,5 gadus šajos pakalpojumu centros.

Esam runājuši ar sociālajiem partneriem – ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, ar Darba Devēju konfederāciju, ar arodbiedrībām par to, ka mums ir jāpanāk Latvijā sistēma, lai pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem varētu nodot pakalpojumu pieteikšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks var atnākt uz pārvaldi un pieteikt vajadzīgos dokumentus, lai nav no vienas iestādes jāsaņem izziņa, lai to iesniegtu otrā iestādē.”

Turpinājumā V.Jurča minēja, ka divas jaunās māmiņas nezināja, vai Staicelē pastāvēs bērnudārzs, ka tika uzdots jautājums par sētnieku slodzēm Alojā un Staicelē.

M.Možvillo: „Tā ir lielākā problēma, ka publiskojama informācija netiek publicēta. Tāpēc arī mūsu iniciatīva ir - izveidot šo ZZS un VL! deputātu mājaslapu www.alojasnovads.eu , kurā mēs tomēr dodam informāciju cilvēkiem apspriešanai. Savā mājaslapā ielikām amatalgu sarakstu, cilvēkiem radās jautājumi. Pa oficiāliem kanāliem nav šīs informācijas. Savā mājaslapā esam atvēruši iespēju, ka cilvēks var uzdot jautājumu. Mēģinājām atbildes rast caur speciālistiem, bet Vilnes kundze pateica, ka neatbildēs. Savas kompetences ietvaros sniedzam atbildi, jo gribam rast kontaktu ar cilvēkiem, lai viņi saprot, kā strādā pašvaldība, kādi ir amati. Algu var tulkot dažādi, nezinot, ko cilvēks par to dara. Šie dokumenti pašvaldībai būtu jāizliek apskatei, diemžēl viņi nav pieejami. Tikko tie nav pieejami, sākas interpretācija...

Mājaslapā ievietojām iestāžu atskaites par 2009. gadu – lai informācija būtu tuvāk cilvēkiem, tur nav nekā slēpjama.”

A.Draudiņš: „Tas, ko jūs sakāt, ir pamatā labas pārvaldības principam. Būtībā jāizdomā labākais un pareizākais veids. Jums neviens nav aizliedzis veidot savu mājaslapu un tur publicēt jūsu skatījumu uz lietām. Pašvaldībai ir jābūt skaidrai ziņai iedzīvotājiem, kādā veidā tā organizē savu darbu, kas ir tās tuvākajos un tālākajos plānos, kāda ir pašvaldības attīstības vīzija, budžets.

Pašvaldības darbiniekiem ir pienākums atbildēt uz deputātu pieprasījumiem, domāju, ka domes priekšsēdētāja nevar ignorēt deputāta pieprasījumu. Deputāts var pārstāvēt savu vēlētāju intereses, uzdodot iedzīvotāju jautājumus.”

Jānis Bērziņš: „Es domāju, ka jūs šeit esat ieradušies dēļ tiem iedzīvotājiem, kas vāc parakstus, taču pašreiz mēs novirzījāmies no tēmas, lai gan pārējie jautājumi arī ir vajadzīgi. Kā es, kā Alojas novada iedzīvotājs, esmu uztvēris informāciju. Staiceles deputāti šos parakstus nevāc. Es saprotu, ka to dara iedzīvotāji. Mēs nevaram iet pret iedzīvotājiem. Kas tad viņiem nepatīk? Kā novada iedzīvotājs varētu teikt tā, kāpēc staicelieši varētu vākt parakstus.

Pats sākums domes darbībai – domāju, ka te ir tas moments, ka reti kurš cilvēks samierinās ar zaudējumu. Sākās ar to, ka ZZS deputāti apstrīdēja vēlēšanu rezultātus. Tas izskanēja presē, visā novadā un nostādīja – lūk, alojieši pret staiceliešiem vai otrādi. Pirms vēlēšanām, nezinu, kura tā majaslapa bija, kuras forumā vairāk nekas nebija apspriežams, kā tikai tas, kāds ir Bakmanis, kas ir Staicelē un ko viņi grib. Neesmu lasījis, runāju par to, ko dzirdēju. Mani tas neskar. Es runāju, lai domātu par to, kāpēc tas tā notiek. Tālāk ZZS un VL! deputāti paši nāca ar rakstiem avīzē, kas novadā ir slikti. Domāju, ka tā ir vēlme pateikt, ka šī pozīcija un domes priekšsēdētāja nespēj strādāt. Saprotu, ka ir grūti – 8 balsis pret 7 balsīm, un tur tu neko nevar padarīt.

Piemēram, priekšsēdētājas alga - pozīcija saka 900, opozīcija 600 un nekā nevar vienoties. Nākošais izskatāmais jautājums - par deputātu atalgojumu. Tā kā priekšsēdētāja ir deputāte, un viņai mēnesī nostrādāto stundu skaits 160, tad viņa saņems atalgojumu, tāpēc tika noteikti tie 6 lati bez ierobežojuma. Es tā cēlu roku. Pēc tam tas viss varēja mainīties, jo priekšsēdētājai alga tika noteikta.

Otrs – visu laiku tiek meklēts negodīgums. Staicelē ir vidusskola, mūzikas skola, nav nekad par jūsu iestāžu apmeklējumiem izskanējusi domes sēdē informācija – mēs bijām tur un tur, vajag darīt tā vai tā. Esmu piedalījies visās domes sēdēs, bet varbūt, ka par to runā komitejās. Domes sēdē nāk kā pārmetumi.

Visa šī gals ir jūsu pieprasījumā – ja valdošā koalīcija nevar iesniegt kvalitatīvu 2010. gada budžeta projektu līdz 2010. gada 20. februārim, esam gatavi izstrādāt jaunu budžeta projektu ar nosacījumu, ka esošā domes vadība noliek savas pilnvaras. Galvenais uzdevums domē šobrīd ir pieņemt budžetu, jo bez tā dome nespēj strādāt. Te ir – vai nu jāsamierinās ar zaudējumu, vai kāds no mums jāpārvilina uz otru pusi...

Iedzīvotāji „barojas” no preses, no interneta mājaslapām. Un ja deputāti ir ierosinājuši cilvēkus vākt parakstus, tad ir slikti, bet ja cilvēki paši to ir darījuši, tad jāpadomā, kā šo te mazināt. Jo ne viss, ko mēs darām, ir labi. Slēpts te nekas netiek. Visu laiku presē tiek nostādīts pozīcija pret opozīciju, un iedzīvotājs klausās. Jādomā, kā vajag atspoguļot, lai nebūtu šādu procesu.”

A.Draudiņš: „Ja iedzīvotājiem ir dažādi tulkojumi, tad nav pareiza komunikācija ar iedzīvotājiem.”

Jānis Bakmanis: „Nekas nav noticis, ne vakar, ne aizvakar. Kolēģi pieminēja Jāni Bakmani. Tāds nu viņš ir, un staicelieši šo cilvēku atzīst. Visi šie notikumi ir publiskā telpā redzami, vārdi cilvēkiem aizķeras, un veidojas sabiedriskais viedoklis. Katrā vietā ir savs lokālpatriotisms, un Staicelē tas ir īpaši izteikts. Pirms vēlēšanām J.Bakmaņa apriori noņemšana, kas bija nekorekti izdarīta, iesūdzot dažādās instancēs. Ne valsts kontrolē, ne KNAB nav parādījusies pašvaldības mantas izsaimniekošana. Tagad liela daļa Staiceles sabiedrības nāk palīgā JBakmanim, jo šai netaisnībai jāpieliek punkts. Netaisnība ir atklāti redzama, tā turpinās ar vēstulēm KNAB.

Ja „Ausekļa” forumu bija spiesti aiztaisīt ciet, jo tika zākāta priekšsēdētāja, tad tā nu bija patiesība. Kāds apzināti šo Staiceles sabiedrību tracināja. Staicelē cilvēki saka – kāpēc mums jāpierāda, kā uzbūvēts Staiceles Mūzikas un mākslas skolai jumts. Par pašvaldības līdzekļiem tas nav, cilvēki saziedoja, un tas tika izdarīts, kā daudzas lietas, kas ir sakārtotas un izdarītas. Tas labais piemērs, kas ir Braslavā un Staicelē, kad cilvēki ir gatavi ziedot savu brīvo laiku, lai sakārtotu kādu vietu šajā grūtajā laikā, ir pozitīvi jānovērtē. Te ir otrādi.

Iedzīvotāju sapulcē dzirdējāt staiceliešu attieksmi. Ja šie 60 cilvēki jums neko nenozīmē, tad tas parāda jūsu attieksmi.

Pateicoties Dacei Vilnei, budžets un visas lietas novadā tiek sabalansētas vienādi, un šeit nav kāds apbižots. Viņa cenšas ieklausīties gan opozīcijas, gan pozīcijas viedokļos.”

V.Bārda: „Ja Jūs lasāt ķengu lapas, un tas Jums ir svarīgāks, tad tā ir cita lieta. Mēs neesam iesnieguši dokumentus, kas kurina naidu. Domes sēžu lēmumi netiek pasniegti - kāpēc deputāti balso par vai pret. Domei ir sava mājaslapa un sava prese, kurā nepasniedz viedokļus.

Piemērs no hokeja - ja tiesnesis uz laukuma attiecas pret visiem vienādi, tad spēle aiziet normāli, lai cik komandas savā starpā ir naidīgas. Ja tiesnesis vienam neievēro rupjus pārkāpumus, bet otram kasās pie sīkumiem, tad nonāk līdz kautiņam...”

A.Draudiņš: „Nav sliktu vai labu deputātu, visiem jāstrādā. Jautājuma būtība, cik es to saprotu, ir komunikācijā ar iedzīvotājiem. Lai novērstu konkrēto gadījumu Staicelē, novada vadībai jātiekas ar iedzīvotājiem sanāksmēs, kur skaidro šo situāciju. Ļaut iedzīvotājiem izteikties, kādas ir problēmas, pārrunāt, kā tās varētu risināt.

Ministrijas nostāja - tas nebūs tik vienkārši, savāc parakstus un dala nost. Reforma notika ļoti ilgā laika posmā – no 1998.gada līdz 2009. gadam, tās laikā visām pašvaldībām bija iespējas savstarpēji diskutēt, kādā veidā iet vai neiet kopā. Tagad ir 94% - 95% pašvaldības, kas ir lēmušas iet kopā šādā kontekstā, kā Latvija šobrīd izskatās. Esošajās administratīvajās teritorijās jāorganizē darbs tā, lai nodrošinātu visefektīvāko pakalpojumu sniegšanu. Saeima par šo jautājumu var lemt dažādi.”

Turpinājumā deputātu jautājumi.

I.Bite jautāja, vai vēl būs iespēja Brīvzemnieku pagastam saņemt 200 tūkstošus latu.

A.Draudiņš: „Valstī vairāk kā 100 miljoni tika sadalīti šajos 200 tūkstoš latu maksājumos, un likumā ir skaidrs regulējums, ka šos 200 tūkstošus saņem tās pašvaldības, kuras līdz 2007.g. 31. decembrim ir pieņēmušas lēmumu par novadu veidošanu, vai izveidojušas novadu līdz 2009. g. 31. janvārim. Nevienā citā gadījumā pašvaldības nav tiesīgas saņemt šos līdzekļus. Likums nav grozīts, un man nav zināms, ka tas varētu notikt.”

D.Vilne jautāja: „Gada beigās nesaņēmām budžetā diezgan lielu summu no plānotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un no pašvaldību izlīdzināšanas fonda - vai ir izredzes, ka mēs varētu saņemt to, kas netika ieskaitīts 2009. gadā?”

A.Draudiņš: „Mana kompetence nav tik liela, lai es atbildētu uz šo jautājumu, bet cik es zinu, tad šāda finansiāla palīdzība nebūs. Šobrīd valstī iedzīvotāju ienākuma nodoklis pildās nedaudz virs 70 procentiem, tuvākajā laikā valdība lems par tā kompensēšanu pašvaldībām līdz 92%, 8% paliek pašvaldību risks.”

Sagatavoja Ieva Drone

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________