22.01.2010.
Iedzīvotāju sapulce Alojā

Alojas novada domes vadība janvāra mēnesī iesāka iedzīvotāju sapulču ciklu, lai atbildētu uz Iedzīvotāju forumā izvirzītajiem jautājumiem un pastāstītu par 2010. gada pašvaldības budžeta veidošanu. Pirmā sapulce 22. janvārī notika Alojā.

Domes priekšsēdētaja Dace VILNE ievadā stāstīja par novada struktūru un par lietām, kas skar Aloju: „Sākot ar 2009. gadu Alojā un Ungurpilī turpinās ūdenssaimniecības projekta ieviešanas stadija. Projekts ir apjomīgs, un šajā sakarā tika raktas un pārraktas Alojas ielas, sagādājot pietiekami lielas neērtības iedzīvotājiem - paldies visiem, kas grūtības uztvēra ar sapratni, paldies arī tiem, kas atklāti izteica neapmierinātību. Vēl joprojām ir domstarpības par Jūras ielu, kur tika mainītas caurules gandrīz vai visā ielas garumā - debatējām ar būvniekiem, kurā brīdī vajadzētu likt pamata asfalta kārtu. Viņi pastāvēja uz to, ka jāļauj zemei nosēsties, tikai tad varētu pilnībā nolīdzināt un sākt asfaltēšanas darbus. Mūsu prasība bija citāda, kompromisu nevarējām atrast, vienojāmies par sekojošo - ja uz Jūras ielas tās nesakārtotības dēļ notiks kāds negadījums, būvnieki par to uzņemsies civiltiesisko atbildību. Pavasarī, tiklīdz ļaus laika apstākļi, sāksies Jūras ielas asfaltēšanas darbi. Ielas ar grants segumu izdevās nogreiderēt pirms sala.

Ūdenssaimniecības projekta ietvaros Alojā ir sakārtots ūdenstornis, no jauna tiek būvētas attīrīšanas iekārtas. Pavasarī tiks uzsākta jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecība Ungurpilī, līdz ar to attīrīšanas iekārtas tiks atdalītas no uzņēmuma Aloja Starkelsen, bet dzeramā ūdens ņemšanas vieta joprojām paliks rūpnīcā.

2009. gada septembra sākumā ekspluatācijā tika nodota Alojas sporta halle, tā pieejama jebkuram Alojas iedzīvotājam - bērniem tur notiek sporta nodarbības, par kurām nav jāmaksā, pieaugušajiem ir dažāda veida treniņgrupas, bet tas ir maksas pakalpojums.

2010. gadā tiks sakārtota māja Ausekļa ielā 3A, Alojā, kas vairākus gadus ieguvusi sociālās mājas statusu. 2009. gada vasaras otrajā pusē parakstījām iepirkumu par būvdarbu veikšanu, bet būvniecībā pašreiz ir ļoti liela konkurence, un viens no noraidītajiem būvniekiem iesniedza protestu Iepirkumu uzraudzības birojā, uzskatot, ka ir nepamatoti atraidīts. Sūdzības izskatīšanā un Iepirkumu uzraudzības biroja prasību izpildē pagāja zināms laiks, atzītais pretendents nemainījās, bet mājā paredzētos darbus ziemā uzsākt vairs nevarēja, tie tiks sākti šī gada marta vidū. Projekta īstenošanai saņemts avansa finansējums no Eiropas struktūrfondiem un pašvaldība ir paņēmusi aizņēmumu.

2010. gadā plānots īstenot projektu – Ungurpils ielu apgaismojums. Tam ceļu fonda līdzekļus jau paredzēja Alojas pašvaldība, vēl būdama neatkarīga. Tagad paveras iespēja šos līdzekļus ietaupīt, iegūstot Eiropas līdzfinansējumu – tiek gatavots projekta pieteikums Lauku atbalsta dienesta projektu konkursam, kuru iesniegs 12. februārī.”

Domes priekšsēdētāja Dace VILNE sniedza atbildes uz Alojas iedzīvotāju prasībām, kas tika izvirzītas Iedzīvotāju forumā 2009. gada nogalē.

Mūzikas un mākslas skolas saglabāšana – nevienu brīdi neesam plānojuši šo skolu slēgt. Tā turpinās darboties, arī valsts atbalsts būs mazliet lielāks, kā sākotnēji tika solīts.

Nesakopts Alojas vidusskolas parks – to rudenī ļoti rūpīgi sakopa bezdarbnieki – „stipendiāti”.

Paplašināt interešu izglītības piedāvājumu – cik pieļauj interešu izglītības nauda un budžeta līdzekļi, to nodrošinām - no iesāktās interešu izglītības nekas netiek samazināts, bet šī gada budžets nepieļaus veidot ko jaunu.

Brīvpusdienas – līdz šim pirmo klašu audzēkņi, neatkarīgi no vecāku ienākumiem, saņēma daļēji vai pilnībā finansētas brīvpusdienas (valsts piešķīra vienai porcijai 80 santīmus). Alojas vidusskolā pusdienas maksāja vienu latu, dome piešķīra katrai porcijai trūkstošos 20 santīmus, un vecāki nemaksāja par pirmklasnieku pusdienām nevienu santīmu. Pirmklasnieki Alojā ēda divas reizes dienā – agrās brokastis pēc pirmās stundas un pusdienas. Sākot ar nākošo mācību gadu pirmklasnieki vairs nesaņems 80 santīmu nodrošinātās pusdienas, valsts finansējums tiek novirzīts pabalstam skolēnu ēdināšanai bērniem no trūcīgām ģimenēm, neatkarīgi no tā, kurā klasē bērns mācās. Priekšvēlēšanu laikā solījām, ka centīsimies nodrošināt 1. – 4. kl. bērnu bezmaksas ēdināšanu visā novadā. Pamazām tuvosimies solījuma izpildei: no 2010. gada 1. septembra plānojam, ka visās 4 novada skolās - Alojas Ausekļa un Staiceles vidusskolās, Puikules un Ozolmuižas pamatskolās tiks nodrošināta bezmaksas ēdināšana 1. un 2. klašu audzēkņiem. Pašreiz budžets neļauj brīvpusdienas nodrošināt visām četrām klasēm, bet ceram, ka nākošais gads ļaus pielikt klāt vēl trešo klasi un pēc tam - ceturto.

Līdz šim Alojas vidusskolas 2. – 12. klašu skolēniem dome dotēja bērnu pusdienas ar 15 santīmiem un vecāki maksāja 85 santīmus. To pašu centīsimies ieviest arī Staicelē, kur bērnu ēdina firma un pusdienas maksā 90 santīmus. Brīvzemnieku pagasta pamatskolās ēdnīcas darbiniekus finansē no domes budžeta un pusdienas maksā 65 santīmus, tur pašvaldības dotācija nebūs.

Skolēni netiek no Alojas uz Vilzēniem plkst. 14.00 – sākot ar 2009. gada 1. septembri esam nodrošinājuši skolēnu pārvadāšanu – no rīta uz skolu un pēcpusdienā pēc stundām uz mājām. Nevaram atļauties šo autobusu pēcpusdienās novirzīt divas reizes, tāpēc bērniem jāpaliek pagarinātājā grupā vai kādā interešu izglītības pulciņā, vai jāuzkavējas Alojas bibliotēkā, vai dienas centrā. Ja bērni uz novada skolām spiesti braukt ar sabiedrisko transportu, tad biļetes tiek apmaksātas – 100% pamatskolas skolēniem un 50% vidusskolas skolēniem, arī tajos gadījumos, ja bērns vakarā atgriežas mājās ar sabiedrisko transportu pēc nodarbībām interešu izglītības pulciņos vai mūzikas un mākslas skolā pa to maršrutu, kur kursē pašvaldības autobuss. Esam pieņēmuši lēmumu, ka gadījumos, ja vecāki sūta bērnu mācīties prestižākā skolā ārpus novada, ceļa izdevumus nesedzam.

Ungurpils bibliotēkā vairāk preses, jaunas grāmatas, jaunas telpas – jaunas telpas pašreiz nevarēsim nodrošināt, ar grāmatām novada bibliotēkas savā starpā mainīsies, nevaram solīt, ka šajā gadā grāmatām būs milzīgi liels pienesums - bez jaunām grāmatām bibliotēkas nepaliks, bet grāmatu draugi bibliotēkas plauktos nevarēs ieraudzīt visu, ko vēlēsies. Preses izdevumi ir pasūtīti apmēram tajā pašā līmenī, kā pagājušajā gadā.

Uzcelt brīvdabas estrādi vai iegādāties saliekamo skatuvi visa novada izmantošanai un iznomāšanai cietiem – ļoti labi zinu projektu, kurā bija plānota brīvdabas estrāde Alojā Struņķu kalniņā, bet pagaidām estrādes būvniecības ideja ir atlikta, jo novadā kopumā mums brīvdabas estrāde ir Staicelē. Saliekamā skatuve ir ļoti saprātīga ideja, bet šajā gadā budžets to neļaus iegādāties, taču ceru, ka nākotnē situācija uzlabosies, un šī lieta netiks aizmirsta. Šogad kultūras jomā pietiekami lielus līdzekļus prasīs piedalīšanās skolēnu dziesmu un deju svētkos.

Attīstīt tūrisma pakalpojumus un iekārtot informācijas punktu Alojas bibliotēkā, sadarboties ar Staiceles Tūrisma informācijas centru – tas arī tiks darīts. Staiceles Tūrisma informācijas centra vadītājas funkcijas šajā gadā tiek paplašinātas - viņa ir atbildīga arī par novadu, un novadā tūrisma informācijas atbalsta punkti būs bibliotēkas.

Vairāk sporta pasākumu visa vecuma iedzīvotājiem – patīkami redzēt, ka Aloja sekojusi līdzi veselīgajām nodarbēm un iniciatīvām Latvijas valsts mērogā – ir parādījušies ļoti daudz nūjotāju. Nūjo gan gados jauni, gan vecāki. Pensionāru biedrība „Alojas Seniori” ir saņēmusi atbalstu projektam, kura rezultātā Alojas trenažieru zāle sporta hallē tiks pie jauniem, skaistiem trenažieriem, par kuriem Ģīmja kungs solīja, ka tos varēs izmantot visi iedzīvotāji, jo novada dome solījusi ar mazu naudiņu šo projektu līdzfinansēt. Šī projekta ietvaros pie jaunām un skaistām nūjām tiks arī nūjotāji. Novada sporta metodiķis Aivars Auseklis februāra vidū plāno ziemas pasākumu „Ceļosim apkārt Alojai”, kur pa izveidoto taku apkārt Alojas pilsētai visa vecuma dalībnieki varēs pārvietoties ļoti dažādi – ar ragaviņām, slēpēm, kājām utt. Datums vēl nav noteikts.

Recepšu medikamentu operatīvāka saņemšana un aptiekas darba laiks – tā ir lieta, ko pašvaldība īsti ietekmēt nevar, jo aptiekas ir privātais bizness. Pašvaldība pagaidām mutiskās sarunās vērsusies pie cita aptieku tīkla ar lūgumu par otras aptiekas izveidošanu Alojā, cerībā, ka konkurence uzlabos kvalitatīvi. Pašvaldība ir izteikusi iedzīvotāju vēlmi, lai aptieka strādātu līdz plkst. 18.00 un arī kādu brīdi sestdienās. Atbilde par to nav saņemta.

Sociālā darbinieka nepieciešamība pie iedzīvotājiem mājās, sociālajam darbiniekam piešķirt transportu, lai varētu apsekot cilvēkus mājās – veidojoties novadam, ir apvienots kopīgais novada autoparks, viens vai otrs transporta līdzeklis sociālajiem darbiniekiem tiek piešķirts, bet noteikts transporta līdzeklis tikai un vienīgi sociālajiem darbiniekiem nav. Sociālie darbinieki ir visās pārvaldēs, kur ļoti bieži izmanto pārvaldes transportu. Gados vecus cilvēkus sociālie darbinieki tur savā redzeslokā un nepieciešamības gadījumā apmeklē mājās.

Vientuļo pensionāru un invalīdu apsekošana, koordinators, kas aktivizē šādu darbību – Sociālais dienests ir rūpīgi pārrunājis, kā organizēt darbu, domāju, ka novadā vientuļie pensionāri un invalīdi nepaliek bez aprūpes. Ļoti daudz var palīdzēt iedzīvotāji, ziņojot pašvaldībai par cilvēkiem, kuriem būtu nepieciešama palīdzība.

Mazpulku organizācijas darbības aktivizēšana Alojā – mazpulku organizācija Alojā vairs nedarbojas, domāju, ka bērnu ierosme un aktivitāte ir zudusi.

Ilgāku ielu apgaismošanu – ielas šobrīd Alojā apgaismo šādā režīmā: vakarā – plkst. 17.00 - 23.00, no rīta – plkst. 6.45 – 8.00. Nevaram atļauties dedzināt apgaismojumu visu nakti. Pilsētas svētkos un pasākumu dienās varam nodrošināt ilgāku apgaismojumu vakaros.

Steidzami salabot asfaltu pilsētas ielās – rakšanas darbi ielās saistībā ar ūdenssaimniecības projekta ieviešanu vairs nenotiks, asfalts tiks salabots, tiklīdz to pavasarī atļaus laika apstākļi.

Labiekārtot sabiedriskās tualetes – zinām, ka sabiedriskās tualetes Aloju nerotā, bet lai tās pārvērstu patīkamā izskatā, nepieciešami pietiekami lieli līdzekļi, jāpievelk ūdensvads, būtu nepieciešams dežurants. Šajā gadā to nevarēsim atļauties.

Kontrolēt jauniešu uzvedību uz ielām vakaros – pašvaldības policists dežurē vakaros, kad notiek pasākumi.

Uzlabot pārvaldes struktūru, darbinieki nepārzina savus pienākumus – ceru, ka tagad darbinieki savus pienākumus pārzina, ka sākuma grūtības ir pārvarētas.

Ķildas starp deputātiem – tur neko lielu līdzēt nevaram, tādas tās drusku mums pieturās.

Uzlabot komunikāciju ar iedzīvotājiem, organizēt iedzīvotāju sapulces – rudenī bija Iedzīvotāju forums, paldies tiem, kas piedalījās. Šobrīd man prieks redzēt jūs kuplā skaitā iedzīvotāju sapulcē. Visticamāk, ka turpmāk pieturēsimies pie šādas shēmas – gada sākumā būs iedzīvotāju sapulce, gada otrajā pusē – sapulces vai foruma veidā iedzīvotāji varēs uzzināt, ko domā un dara pašvaldība, gan mēs varēsim uzzināt iedzīvotāju domas.

Mudīte TREIMANE, Alojas novada domes finansiste, vispirms pastāstīja, kā pašvaldībā beidzies 2009. gads finanšu jomā: „2009. bija ļoti sarežģīts budžeta gads ne tikai Alojas novadā, bet visām Latvijas pašvaldībām divu iemeslu pēc – pašvaldību apvienošanās un ieņēmumu daļas nozīmīgāko pozīciju neizpilde. Pirmo reizi manā 19 gadu ilgajā darba praksē pašvaldībā neizpildījās valsts solītā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis neizpildījās gandrīz par 70 tūkstošiem latu, dotācija no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda - apmēram par 15 tūkstošiem latu, saistībā ar iedzīvotāju maksātspējas samazināšanos, neizpildījās nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumi (apmēram Ls 15000), nesaņēmām plānotos ieņēmumus no dzīvokļu komunālajiem pakalpojumiem, arī maksu par bērnu ēdināšanu. Situāciju sarežģīja tas, ka par iedzīvotāju ienākuma nodokļu neizpildi uzzinājām tikai 4. ceturksnī, un pirmos deviņus mēnešu bijām dzīvojuši it kā ir cerības saņemt visu plānoto naudu, tāpēc gada pēdējos trīs mēnešos bija jāieslēdz taupības režīms.

Kopējie ieņēmumi 2009. gadā mums sastādīja 3,5 miljonus latu,

kopējie iedevumi – 4,7 milj. latu.

Kā bija iespējams tērēt vairāk? Pirmkārt – brīvo līdzekļu atlikums no 2008. gada bija apmēram 640 tūkstoši, otrkārt – 2009. gadā Valsts kasē ņēmām vairākus apjomīgus kredītus (430 tūkstošus Alojas ūdenssaimniecības sakārtošanai, 160 tūkstošus – sporta halles celtniecības pabeigšanai un 45 tūkstošus Ozolmuižas ielu apgaismojumam un Brīvzemnieku tautas nama rekonstrukcijai).

Ja sīkāk paanalizējam izdevumu daļu – manuprāt, izdevumi tērēti tradicionālajā proporcijā, tas nozīmē:

izglītībai – 47% (≈ 2,3 milj. latu);

teritoriju apsaimniekošanai – 17% (≈ 816 tūkstoši latu);

sociālās vajadzības – 15% (≈ 704 tūkstoši latu);

vispārējie valdības dienesti – 12% (≈ 566 tūkstoši latu) – pirmajā mirklī varētu šķist, ka tie ir pārvaldes izdevumi, bet situācija ir drusku savādāka, jo budžeta klasifikācija šajā izdevumu pozīcijā prasa uzskaitīt arī aizdevumu procentu maksājumus un savstarpējos norēķinus ar citām pašvaldībām par sociālajiem un izglītības pakalpojumiem, kas no 566 tūkstošiem sastāda gandrīz 200 tūkstošus;

kultūras vajadzībām – 7% (≈ 350 tūkstoši latu);

pārējie tēriņi – mazāk kā 2%.

Arī speciālajā budžetā nepiepildījās mūsu cerības – ja gada sākumā plāns bija 147 tūkstoši latu, tad reāli speciālajā budžetā naudu no ceļa fonda līdzekļiem saņēmām 111 tūkstošus latu.

Lai cik grūts bija 2009. gads, man gribas priecāties kaut vai par to mazumiņu, ka gada beigās varējām samaksāt visiem darbiniekiem algas, varējām samaksāt par elektrību, siltumu un ēdināšanu – esam izdzīvojuši.

2010. gada budžets šobrīd ir sastādīts pirmajā uzmetumā, tiek apspriests ar iestāžu vadītājiem un deputātiem.

Ieņēmumu daļa plānojās ≈ 2,59 miljoni latu, bet tas nav galīgais cipars, jo šobrīd jau zināms, ka gada laikā mūsu ienākumi papildināsies kaut vai ar tām naudām, ko saņemsim atpakaļ no iesāktajiem Eiropas Savienības projektiem. Budžeta papildināšanu veiksim tajā brīdī, kad nauda reāli ienāks.

Gribētos dzīvot tā, lai mēs otro reizi neuzkāptu uz tā paša grābekļa, kā šogad – es domāju valsts solīto maksājumu neizpildi. Jau šobrīd ir dots mājiens, ka arī 2010. gadā valsts savas saistības nepildīs, tāpēc apmēram 174 tūkstošus vispār budžetā neiestrādāsim, bet atstāsim rezervē, kā līdzekļu atlikumu gada beigās. Ja pretēji mūsu prognozei ieņēmumi pildīsies, pēc 9 mēnešiem pacelsim ieņēmumu daļu un iestrādāsim papildus ieņēmumus izdevumos.

Gribu teikt, ka 2010. gada budžets būs krīzes budžets.”

Gundars KARLSONS, Alojas novada pašvaldības izpilddirektors, stāstīja par 2010. gada budžeta izdevumu daļu: „Šobrīd esam salikuši kopā visas iestāžu vadītāju vēlmes, kuru realizēšanai pietrūkst ļoti daudz – vairāk kā 800 tūkstoši latu. Tāpēc visu vēlreiz pārskatīsim.

Plānotie zināmie ieņēmumi šajā gadā – 2,59 milj. latu,

no tā jāatskaita:

- tā saucamās mērķa naudas vispārizglītojošo skolu un interešu izglītības pedagogu algām kopā ar sociālo nodokli – Ls 374896;

- mērķdotācijas datoriem novada skolām (budžetā tika ieskaitīta pilna avansa summa) – Ls 32962;

- mērķdotācijas bibliotēkām internetiem un Puikules feldšeru punktam – Ls 5844;

- aizdevumu pamatsummas atmaksa – Ls 140000;

- aizdevumu procentu apmaksa – Ls 185550;

- iezīmētās naudas no iepriekšējā gada (bezdarbniekiem, avanss projektam Brīvzemniekos, Braslavas ūdenssaimniecības projekta izstrādei) – Ls 121000;

- kreditoru parādi – Ls 61260.

Pāri paliek 1milj. 664 tūkstoši latu, kuros jāierēķina izdzīvošana (siltums, ūdens, elektrība, darba algas), pēc tam skatīsimies, ko vēl varēsi atļauties. Domāju, ka nauda visvairāk tiks novirzīta izglītībai un sociālajiem jautājumiem.

Ceļu fonda nauda šogad samazināta par 35% salīdzinājumā ar pagājušo gadu, un summā tas sastāda 71 tūkstoti latu uz visu novadu, kas sadalīsies šādi:

Aloja – 28000,

Braslavas pagasts – 8200,

Brīvzemnieku pagasts – 13700,

Staicele – 21000 (summas noapaļotas).

Speciālajā budžetā katrai pārvaldei ir iekrāts 2009. gada atlikums:

Aloja – 52000,

Braslavas pagasts – 7000,

Brīvzemnieku pagasts – 25000,

Staicele – 9500.

Tātad kopā speciālajā budžetā katrai novada pārvaldei ir šādas summas:

Alojai – 80 tūkstoši latu,

Braslavas pagastam – 15 tūkstoši latu,

Brīvzemnieku pagastam – 39 tūkstoši latu,

Staicelei – 30 tūkstoši latu.

Centīsimies iespēju robežās kopt novada ceļus, lai tie būt izbraucami.”

Inga Brente– Mieze, Alojas novada Sociālā dienesta vadītāja, par izmaiņām sociālajā palīdzībā: „2010. gadā sociālā joma būs viena no tām, kur piespiedu kārtā un iespēju robežās budžets būs jāpalielina, jo pietiekoši audzis pabalsta pieprasītāju skaits, kas turpinās pieaugt arī šajā gadā. Pagājušajā gadā sociālais budžets visās 4 pārvaldēs kopā pabalstos vien sastādīja 56 tūkstošus latu. Šogad plānojam vismaz trīs reizes lielāku summu. Lielākā daļa no plānotā tērēsies valsts noteikto pabalstu izsniegšanai (GMI pabalsts, dzīvokļa pabalsts, pabalsts ārkārtas situācijās, bāreņiem utt.).

Runājot par izmaiņām sociālajā palīdzībā šajā gadā - ir izstrādāti jauni saistošie noteikumi par sociālajiem pabalstiem Alojas novadā, kuri publicēti janvāra novada avīzē, tātad sociālā palīdzība tagad tiek sniegta vienādi visu četru pārvalžu iedzīvotājiem. Šajos noteikumos paredzēti pabalsti, ko nosaka valsts likumi, tāpat paredzēti pabalsti medicīnas pakalpojumu apmaksai, pamatā trūcīgiem iedzīvotājiem, bet medicīnisko pakalpojumu atmaksā atvēlēti līdzekļi arī maznodrošināto pensionāru atbalstam. Tiek saglabāts pabalsts bērnu izglītībai un audzināšanai – pirms skolas uzsākšanas tiks izsniegtas „kancelejas pakas”, lai iespēju robežās nodrošinātu bērnus ar kancelejas piederumiem un mācību materiāliem, tiek saglabātas brīvpusdienas Alojas novada vispārizglītojošo un pirmskolas izglītības iestāžu audzēkņiem. Alojā, Brīvzemniekos un Braslavā klāt nāks tāds jaunums kā „pārtikas pakas”, ar ko Staicelē veiksmīgi darbojas jau vairākus gadus – cilvēkam tiek izsniegts talons, un viņš par noteikto summu veikalā izvēlas preces. Ir izstrādāti vienoti saistošie noteikumi par vienreizējiem pabalstiem - saglabāsies pabalsti dzimšanas dienās sasniedzot 85, 90 un vairāk un 100 gadu vecumu, saglabāsies Ziemassvētku pabalsts natūrā (paciņas) bērniem, pensionāriem no 85 gadu vecuma un bērniem, kuri ievietoti audžuģimenēs vai bērnunamos, pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā. Jaunums būs ekskursijas trūcīgo ģimeņu bērniem, kas katrā pārvaldē tiks organizētas vienu reizi gadā. Jaunums būs arī pabalsts 50 gadu kāzu jubilejā jeb zelta kāzās. Saistošos noteikumus par vienreizējiem pabalstiem publicēsim februāra Alojas Novada Vēstīs.”

Inga Brente-Mieze: „Pārrunājot situāciju ar sociālajiem darbiniekiem, nonācām pie šādas vienotas summas visā novadā.”

Dace Vilne: „Zinu, ka pastāv uzskats – kāpēc tad tiem „liekēžiem” (domas darbiniekiem) vispār kaut ko maksā, kāpēc viņiem kādu latu pieliek pie algas... Šogad lielāko algas pielikumu ir saņēmuši bibliotekāri, viņi visi ir speciālisti ar augstāko izglītību un pirms tam saņēma zemas algas, citi algas pielikumu šogad nav saņēmuši, atsevišķos gadījumos ir veidotas jaunas štata vienības.

Mēs priecājamies par katru jaunu bērniņu un varu saprast Alojas iedzīvotājus, kuri pēdējā gadā saņēma pabalstu par bērniņa piedzimšanu – 80 latus. Šis gads ir tas, kad esam visa veida palīdzību vienādojuši. Novadā ir vietas, kur vispār šāda veida pabalsts nav bijis, Alojā bija 80 lati, citās vietās - mazāks, tad diemžēl šobrīd nevaram nodrošināt visiem jaunpiedzimušajiem bērniem 80 latu pabalstu. To pārvalžu iedzīvotāji, kur šāds pabalsts nebija, būs ļoti priecīgi par 60 latiem, bet alojieši 20 latus, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, zaudēs.”

Dace Vilne: „Ja viņi lūdz, mums jāpiešķir, to prasa likums. Valsts ir paredzējusi, ka pašvaldību vadītājiem, kuri kopš neatkarības apgūšanas laika ir pildījuši amata pienākumus divus sasaukumus pēc kārtas, pienākas nodrošinājums divu minimālo algu apmērā (Ls 360). Mūsu novada bijušo domju un padomju priekšsēdētāju pensijas ir mazākas par 360 latiem, starpību starp viņu pensijām un 360 latiem pašvaldība katru mēnesi piemaksā.”

Medniekiem pie Alojas pilsētas robežas ir īpašs laukums šaušanas treniņiem, un viņiem vajadzēja veidot papildus uzbērumu, lai laukums atbilstu šaušanai izvirzītajām prasībām. Tā kā ūdenssaimniecības projekta ietvaros no ūdensvada un kanalizācijas tranšejām izrakto zemi vajadzēja vest prom, tad abas puses bija priecīgas – būvniekiem bija vieta, kur likt izrakto un nevajadzīgo zemi, un mednieki bez maksas tika pie zemes uzbēruma šaušanas vajadzībām. Pateicies par šo palīdzību, mednieku kluba pārstāvis ierosināja zemi turpmāk izvest uz slidkalniņu (Struņķu kalniņu). Otrs ierosinājums bija vecā dzelzceļa trasē izrakt špalas un to nolīdzināt, lai cilvēki varētu nūjot. Domes priekšsēdētāja apsolīja ierosinājumus ņemt vērā.

Dace Vilne: „Tas nav pašvaldības lēmums, lai vērstos pret iedzīvotājiem. ZAAO ir atkritumu apsaimniekotājs pietiekami lielā Vidzemes teritorijas daļā, un atkritumu poligons atrodas Daibē, Cēsu rajonā. Līdz šim brīdim Braslavā un Brīvzemniekos atkritumu apsaimniekošanas tarifi bijuši augstāki, bet Staicelē un Alojā – zemāki, jo pilsētās vairāk klientu. Bet tagad ZAAO apsaimniekojamo teritoriju sadalīja vairākās zonās. Visizdevīgākās zonas ir apkārt poligonam, kur mazas transporta izmaksas, un lielākās pilsētas – Valmiera, Cēsis, tur atkritumu apsaimniekošanas tarifi ir zemi. Mēs esam iekļauti zonā, kur tika veidots vienots tarifs, kā rezultātā Braslavas un Brīvzemnieku iedzīvotāji iegūst, jo viņiem maksa par pakalpojumu tagad samazinājusies, bet Alojas un Staiceles iedzīvotājiem tā ir palielinājusies. ZAAO paaugstināja cenas, jo viņiem paaugstinājies dabas resursu nodoklis.”

Dace Vilne: „Skatīsimies budžetu.”

Dace Vilne: „Ja maksās, tad maksās abi, ja nemaksās, tad nemaksās neviens. Ja domes lēmums būs tāds, kā es to pašreiz esmu paredzējusi, tad no mūzikas un mākslas skolu maksas administrēšanas funkcijām pašvaldība norobežosies, atstājot tās skolu ziņā. Pašvaldība abām skolām dos tik, cik var atļauties iedot – darbinieku algām, materiāliem, ēkas uzturēšanai. Februāra pirmajā domes sēdē tiks lemts par šo jautājumu. Nav ar likumu noteikts, ka pašvaldībai būtu jānosaka mācību maksa mūzikas un mākslas skolā, bet skolai pastāv tiesības ziedojumu veidā noteikt mācību maksu.”

Dace Vilne: „Gribas, klusītiņām naudiņu plānojam... Mums ir doma bērnu laukumu pārcelt uz citu vietu.”

Gundars Karlsons: „Alojā ir notikuši 3 tirdziņi. Ja attaisnosies tas, ka katrā tirdziņā būs arvien vairāk pārdevēju un pircēju, tad par to domāsim. Nākošais tirdziņš paredzēts 13. februārī.”

Dace Vilne: „Šī projekta ideja tika piedāvāta 2001. gadā, kad Vides ministrija varēja piesaistīt Eiropas Savienības līdzekļus. Pašvaldībai ļoti ātrā tempā vajadzēja pieņemt lēmumu, ar cik lielu naudas summu viņi ir gatavi projektā ieiet. Toreiz mums nebija pilnīgi nekāda Eiropas projektu pieredze, tāpēc, aptaujājot kaimiņus – mūsu lieluma pašvaldības, vienojāmies, ka pašvaldības līdzfinansējuma daļa būs 60 tūkstoši (desmitā daļa no kopējām projekta izmaksām – 600 tūkstoši). Vadoties no šiem 600 tūkstošiem Vides ministrijas konsultantu grupa secināja, kas mums par šo naudu iznāk. Diemžēl rajons aiz Marijas parka pirmajā kārtā palika tukšā. Ūdenssaimniecības projektam tiek solīta arī otrā kārta, cerēsim, ka varēsim tīklus paplašināt.”

Dace Vilne: „Hallei ir nosaukums – multifunkcionāla, bet tā smalkā dārgā grīda... Hallē ir oša koka grīda, ja mēs laidīsim apmeklētājus iekšā ar ielas apaviem vai dāmas smalkpapēžu kurpītēs, tad ātri vien tā tiks nobružāta. Lai hallē varētu notikt balles un lustes, grīdai vajadzīgs speciāls pārklājums -uzrullējams tepiķis. Kad būs lielie pasākumi, tepiķus īrēsim.”

Inese Bite, Alojas Ausekļa vidusskolas direktore: „Mēs ļoti gribējām sporta halli, lūdzām visus augstos, valkājām kreklus un ko tik visu nedarījām... Ir mums sporta halle! Mums vajadzētu par to priecāties. Man žēl, ka pēdējā laikā sporta hallei vairāk tiek ievērota negatīvā puse gan tehniskajā, gan visās citās ziņās. Sporta halles izdevumi nenoliedzami būs jāiekļauj 2010. gada budžetā – apkure, ūdens, kanalizācija, elektrība un neliela daļa ekspluatācijas izdevumu sastāda ap 21 tūkstoti. Izmaksām vēl saskatu optimizēšanas iespējas - it kā laika ziņā halle ir aizņemta samērā daudz, bet tur sporto divi cilvēki... Elektrības izmaksas ir pietiekoši lielas – ne tikai apgaismošana, bet arī ventilācijas iekārtas un komunikācijas, kas darbojas uz elektrību. Vajadzētu organizēt darbu tā, lai vienā reizē hallē darbojas pēc iespējas vairāk cilvēku, varbūt jādomā par grupu apvienošanu.

Lai sporta pasākumos hallē gar malu varētu ienest solus un tādējādi daļēji kompensēt iebildumus par tribīnēm un zāles nepārredzamību no atsevišķām vietām, budžetā ir ieplānots (ja tam būs nauda) – nopirkt grīdceliņu 2m platumā no viena zāles gala līdz otram.

Esam mēģinājuši ļoti taupīgi iekārtot halli – caur jaunsargu organizāciju, kas darbojas skolā, no Aizsardzības ministrijas saņēmām mēbeles, kuras tur reformu rezultātā palika pāri.”

Inese Bite: „A.Auseklis ir noskaidrojis, ka vajag 871 latu, lai varētu izveidot stiprinājumus tīklu nostiepšanai. Ja tam atradīsies nauda, tad tas ir laika jautājums – kamēr izgatavo un uzstāda.”

Gundars Karlsons: „Apsaimniekotājs parkam šajā gadā ir paredzēts.”

Inese Bites piebilde par parku sakopšanu: „Tie, kas iebrauc Alojā, ir ļoti priecīgi, ka pilsētā ir daudz zaļu vietu. Forumā tika minēts par skolas parku, šogad paldies bezdarbniekiem – „stipendiātiem”, ka viņi to rūpīgi sakopa, lai gan mana attieksme pret lapu grābšanu ir dalīta, jo pie lielajiem kokiem mums jau zeme tik daudz nokasīta, ka izveidojušās bedres, cik ilgi tie koki turēsies uz kājas? Protams, varam vest melnzemi, līdzināt un kopt parku, bet man gribētos, lai aizdomājas alojieši, kas izmanto skolas parku. Pirmkārt, tie, kas izmanto tā saucamo danču placi un aiz sevis atstāj „kultūrslāni”, lai gan tur ir lielais konteiners. Otrkārt, tie, kas parkā ved pastaigāties sunīšus. Šogad parku kopa pieaugušie, viņi to uztvēra ar sapratni, bet ja bērniem jāgrābj lapas, tad reizēm tas nav patīkams pasākums. Alojiešiem būtu jābūt saudzīgiem pret tām teritorijām, kas mums ir, skolas teritorija ir pietiekoši plaša - 6,4 ha.”

Sapulces turpinājumā vārdu lūdza Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! (opozīcijas) deputāti.

Visu vārdā Valdis Bārda sākumā minēja Alojas pārvaldē paveikto, pēc tam iepazīstināja ar opozīcijas deputātu priekšlikumiem novada domes darba uzlabošanai un sakārtošanai.

Akcentējot Valsts kontrolieres Ingūnas Sudrabas teikto - Šodien netiek prasīta atbildība par konkrētu rezultātu. Katram cilvēkam ir jābūt definētai atbildībai par konkrētu darbu, darba apjomu un jāprasa rezultāts. - Valdis Bārda aicināja viest lielāku skaidrību novada darbinieku pienākumos un atbildībā.

Par tuvākajā laikā veicamajiem darbiem tika izvirzīti – novada attīstības prioritāšu noteikšana un apstiprināšana, 2010. gada budžeta pieņemšana, dokumentu aprites programmas ieviešana, attīstības programmas, kas ietvertu situācijas analīzi, plānu tuvākajiem trim gadiem un rīcības plānu tuvākajiem 7 gadiem, izstrāde.

Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! deputāti ierosina apstiprināt šādas Alojas novada prioritātes:

1.Izglītības pieejamības nodrošināšana un kvalitātes celšana;

2.Sociālā aprūpe un veselība, sociālā dienesta pakalpojumu pieejamība visās pārvaldēs;

3.Kultūra – tautas mākslas kolektīvu un pašdarbības nodrošināšana, dalība X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos Rīgā un tradīciju saglabāšana;

4.Tautsaimniecība – infrastruktūras uzturēšana, iesākto projektu pabeigšana un līdzfinansējuma nodrošināšana Eiropas fondu apguvē.

Zaļo un Zemnieku Savienības un Visu Latvijai! partiju deputāti ir noteikuši iedzīvotāju pieņemšanas laikus, kas publicēti pašvaldības mājaslapā www.orient.lv/aloja un novada avīzē, kā arī nesen izveidojuši mājaslapu www.alojasnovads.eu , ko uztura par saviem līdzekļiem.

Māris Možvillo pastāstīja, ka mājaslapa izveidota, lai iedzīvotāji zinātu opozīcijas deputātu viedokli, dokumentu analīzi. Mājaslapā iedzīvotājiem tiek piedāvāta iespēja uzdot interesējošos jautājumus, uz kuriem savas kompetences ietvaros atbildi sniegs abu partiju deputāti, vai tiks lūgts to darīt speciālistiem. Māris Možvillo aicināja iedzīvotājus ņemt dalību mājaslapas veidošanā, sniedzot informāciju ne tikai par problēmām, bet arī stāstot par labajām lietām, projektiem, iecerēm, sūtot skaistas fotogrāfijas, uzņēmējiem tika piedāvāta iespēja ievietot savu reklāmu.

Sagatavoja Ieva Drone

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv