ALOJA
 Alojas novads | Aloja | Staicele | Brīvzemnieku pag. | Braslavas pag.


Sākums
Noderīga info
IZGLĪTĪBA
Ausekļa vidusskola

Mūzikas un mākslas skola
PII Auseklītis

Sporta halle
BIBLIOTĒKAS
Alojas bibliotēka

Ungurpils bibliotēka
KULTŪRAS NAMI
Alojas kultūras nams
TŪRISMS
Karte

Maršruti
Apskates objekti
Naktsmītnes
Ēdināšana
FORUMS
Reportāžas
Alojas novada vēstis

Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


ALOJA -> Reportāžas -> Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts

11.12.2009.
Katrs pats un visi kopā jeb Sabiedriskā monitoringa programma Ziemeļvidzemē

Noslēdzies lielais 2009. gada pētījumu laiks, kad visi Dabas aizsardzības pārvaldes Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta (ZBR) sabiedriskā monitoringa programmā iesaistītie cilvēki vērīgāk palūkojās savas mājas apkārtnē, vai nebaidoties samērcēt kājas, devās uz upju krastiem, rasainajām pļavām, lai pētītu alejas, dižkokus, ūdensaugus, mācītos atšķirt spāres, orhidejas, vērotu pirmo gājputnu ierašanos.....

Lielākajai novērojumu daļai vērojumu laiks ir pagājis un sākusies protokolu datu apkopošana. Šobrīd saņemti vairāk kā 580 protokoli no 350 dalībniekiem. Vislielāko atsaucību jau vairāku gadu garumā gūst balto stārķu, Sosnovska latvāņu, bebru, aleju un koku rindu tēmas. Pilns pārskats par šī gada veikumu būs nākamā gada janvāra beigās.

Līdz šim, lai maksimāli veicinātu visas gandrīz pusmiljonu hektāru lielās teritorijas izpēti, ZBR administrācija nodibināja sabiedriskā monitoringa programmas atbalsta grupu, kurā ir pa vienam cilvēkam no katra teritorijā esošā pagasta. 2009. gadā bija pieejamas 19 dažādas tēmas. Piemēram, ar latvāņiem aizaugušās vietas un orhideju atradnes, ūdeņu un gaisa tīrības noteikšana, dižkoku un lapkoku praulgrauža izplatība, bebru un sikspārņu mītnes utt. Tādejādi sev saistošu novērojumu jomu var atrast gan pirmsskolas bērni, skaitot zīlītes ziemas barotavās, gan vecāka gadagājuma cilvēki, salīdzinot pierakstus par lauku darbu uzsākšanu un gājputnu atlidošanu daudzu gadu garumā. Līdz šī gada beigām tiks izstrādāts metodiskais materiāls par vēl vienu novērojuma jomu – zemes degradāciju.

Visi iegūtie rezultāti apkopoti sabiedriskā monitoringa programmas datu bāzē un pieejami zinātniekiem, studentiem, skolēniem un jebkuram interesentam.

Iesaistoties sabiedriskā monitoringa programmā iedzīvotāji iegūst iespēju labāk izprast savā apkārtnē notiekošo, pamatoti paust bažas par noteiktiem procesiem dabā. Jau no 2006. gada iegūtie dati par latvāņu izplatību noder valsts mēroga latvāņu apkarošanas akcijas plānotājiem. LAAD ir izveidojis latvāņu izplatības karti ZBR teritorijā, izmantojot sabiedriskā monitoringa programmā savāktos datus.

Ir uzrakstīti vairāk kā 25 skolēnu zinātniski pētnieciskie darbi. Darbos ir izmantoti savāktie dati gan par bebru izplatību, gan alejām un dižkokiem, gan gaisa kvalitāti, gan ūdens kvalitāti Salacā.


Gaisa kvalitāti, izmantojot 5 ķērpju sugas nosaka Kr. Valdemāra Ainažu pamatskolas skolēni. Šādus novērojumus veica arī Alojas Ausekļa vsk skolēni.


Semināru par dižkoku un aleju uzskaiti vada Ansis Opmanis (centrā).

Sabiedriskā monitoringa programmas ietvaros notiek Ziemeļvidzemes jauniešu aktīva iesaiste zinātniskajā darbībā. Tā K.Baumaņa Viļķenes pamatskolas skolēns Jānis Mjasņikovs ar darbu „Lapkoku praulgrauža izplatība Viļķenes apkaimē” ieguva pirmo vietu valsts vides olimpiādē un trešo vietu pasaules vides olimpiādē Turcijā. Vairāki skolēni piedalījās skolu, rajonu un novadu zinātnisko darbu lasījumos, piemēram, Ance Līsmane ar pētījumu „Gaisa tīrības noteikšanu K-Mix rūpnieciskajā teritorijā,” Ģirts Vilciņš ar putnu izpēti Dūņezera un Lielezera apkaimē, Raivo Bobrovs ar darbu „Dižkoki Valmierā un tās apkaimē,” Inese Spravņikova ar bebru izpēti „Bebru monitorings ”Mežgaiļu” medību teritorijā”. Arī Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes studenti izmanto sabiedriskā monitoringa datus, piemēram, 2008.-2009. gadā top bakalaura darbs par bebru izplatību un gaisa kvalitātes noteikšanu ar bioindikācijas metodi.

Gājputnus dabā aktīvi turpina vērot Jānis un Inta Apmermaņi no Kārķu puses, Viesturs Viziņš no Vitrupes, Jausma Skrīvele no Korģenes. Sasnovska latvāņu izplatību Ramatas pagastā piefiksē Anda Rubiņa, par baltā stārķa ligzdošanas sekmēm Rencēnu pusē saņemam datus no Ineses Birzkopes, bet Staicelē no Ineses Timermanes. Ļoti aktīvi ir Jeru pamatskolas skolēni un skolotāji Jura Alpa vadībā. Gaisa kvalitāti, izmantojot piecas ķērpju sugas, nosaka Sintija Treija Jeru apkārtnē, bet Ainažos Kr. Valdemāra Ainažu pamatskolas skolēni skolotājas Inetas Lielkalnes vadībā. Par ūdens kvalitāti mēs datus saņemam gan no Valkas puses mazpulcēniem, gan ilggadējā Salacas ūdeņu pētnieka Jāņa Ludriksona.

Programmas dalībnieku skaits arvien turpina pieaugt, lai arī ne tik strauji kā pirmajos gados. Ja kāds šaubās vai vēl var iesaistīties šajā darbā, var droši apgalvot, ka ZBR teritorijā ir vēl gana daudz vietu pētīšanai un pavisam noteikti būs ko darīt arī jauniem novērotājiem.

Paldies visiem dabas vērotājiem un atbalstītājiem par vērtīgajiem datiem.

Paldies Latvijas Vides aizsardzības fondam par finansiālo atbalstu.

Materiāli, kas palīdz dabas novērojumu veikšanai, atrodami ZBR mājas lapas sadaļā

„Sabiedriskais monitorings” ( http://www.biosfera.gov.lv/lv/node/293 ). Visi šie materiāli drukātā veidā pieejami arī ZBR teritorijas bibliotēkās.

Papildu informācija – sabiedriskā monitoringa darba grupas vadītāja Inta Soma,
tālr. mob. tel. 26329412; e-pasts: inta.soma@daba.gov.lv

Inta Soma
Salacgrīvā, 2009.12.09.

Šī bija 1. Alojas pilsētas interneta lapa 2007.-2011.gadā
Lapas veidotājs Māris Kalējs
tālrunis 29216755, e-pasts marissanne.lv

2007-2011 © Alojas novada dome

Lapa pēdējo reizi labota 2011.gadā!
_____________