Ceturtdiena, 2024. gada 28. marts  



LAT
  
 Staicele.lv (2007-2012) | Aloja.lv (2007-2011)                                ENG
  

TŪRISMS um ATPŪTA

Ģeogrāfija

   Staiceles pilsētas lauku teritorija atrodas Limbažu rajona ZA un robežojas ar Igaunijas
Republiku. Staiceles pilsēta atrodas Salacas labajā krastā (kreisajā krastā - Rēciems).
   Attālums no pilsētas centra līdz Rīgai 130 km, Valmierai 62km, Limbažiem 45km un
Ainažiem 30km. Iedzīvotāju skaits: pilsētā - 1163, bet lauku teritorijā – 785 (uz 01.01.2008.)
   Lauku teritorijā atrodas apdzīvotās vietas - Vīķi un Rozēni. Teritorija ir bagāta ar mežiem, purviem un ūdens resursiem, daudzveidīgu augu un dzīvnieku valsti (pasaulē reti sastopamām putnu sugu ligzdošanas vietām), 30 km garumā to šķērso gleznainā Salacas upe. Pierobežā Kodu-Kapzemes jeb Sokas purvs ap Sokas ezeru.
   Pie Staiceles pamatskolas atrodas senkapi. 
   "Karogos" Baznīckalns ar upurakmeni, uz Karogupītes (Dzelzāmurupītes) gravā divas
Karogu alas (5,3 un 4,5 m), smilšakmens atsegumi, avoti, Lielais akmens.
   6 km augšpus Staiceles Vīķos ir bijušā Vīķu muiža (tagad tur atrodas bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca). Netālu Spaļupīte ar dzirnavām un nelielais Vīķu ezeriņš.
   Starp Staiceli un Rozēniem vietām terasēti krasti, ar nelieliem iežiem. Vīksnu līkumā pie
ūdens ir Vīksnu alas (36m un 20m garas), Odiņu un Kalndzirnavu akmeņi.

Vēsture

   Staiceles vietā 19.gs. sākumā bijis tikai krogs, zirgu stallis un pārcēlāja mājiņa Salacas krastā.
   Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības laikrakstā, apmēram 1942.-1943.g., ievietotā raksta secinām, ka 1846.gadā krodziņu un pārcēlāja mājiņu apvienoja pusmuižā. Krodziniece zviedriete Berklunde bijusi gara un tieva, tāpēc saukta par Stazeli. Vārds latviskots, un tā apdzīvotā vieta nosaukta par Staiceli.

   1887.gadā Rozēnu un Unguru muižu īpašnieki likuši celt pār Salacu tiltu, to nosaukuši par Zaļo tiltu, jo bijis krāsots zaļā krāsā. Kara laikā tiltu uzspridzināja, 1945.gadā to atjaunoja.

Piemineklis "1887 Stazele - Staicele 1992"
(Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)

Foto: Kājnieku trošu tilts 1887.g. celtā tilta vietā
(Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)
   1897.gadā Staicelē sāka celt papīrfabriku, celtniecību finansēja Baltijas papīru un papes akciju sabiedrība ar 350 000 rbļ. lielu pamatkapitālu. Darbi ritēja sekmīgi, un 1898.gadā celtniecību pabeidza. Papīrfabrikas pirmais direktors bija vācietis Šahlers.

   Sākumā fabrikā darbojās tikai viena mašīna, ar kuru ražoja jumta jēlpapi.  1905. gadā uzstādīja “Fjulnor” firmas mašīnu, sāka ražot dažāda veida papīru.

  1913.gadā fabrika savām vajadzībām izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju Staicele – Pāle, ar papīru piekrautos vagonus uz Pāli pa sliežu ceļu vilka zirgi.
   Ražošanai attīstoties, pieauga strādājošo skaits (sākumā – 100 cilvēku, 1935.gadā –225, 1943.gadā – 234). Tika uzstādītas arvien jaunākas, modernākas papīra mašīnas.1914.gadā uzstādīja otru “Fjulnor” papīrmašīnu. 1935.gadā – pergamenta mašīnu, 1 garsieta papīmašīnu, 1 pašnoņēmēja papīrmašīnu, 2 kokslīpēšanas iekārtas.

   Otrā pasaules kara laikā vācieši gribēja uzspridzināt fabriku. Uzņēmumu glāba grupa partizānu, kas ar sprāgstvielām pildīto vagonu nolaida no sliedēm, pirms tas sasniedza mērķi.

   Pēckara gados fabriku nepārtraukti modernizēja, 1970.gadā uzstādīja līmlentas mašīnu, 1984.gadā - klažu vāku materiāla izgatavojamo mašīnu.
 

Foto: Staiceles papīrfabrika (Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)

Foto: Lielā iela (Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)
   1985.gadā fabrika piedzīvoja vislielāko uzplaukumu, kad iegūtā peļņa sasniedza miljons rubļu.
   Pamatoti tiek uzskatīts, ka Staiceles vēsture sākusies ar papīrfabrikas celtniecību.
   Pašreizējā Lielā iela, kas kādreiz bija lauku ceļš, ir senākā vēstures lieciniece.
   Šajā ielā atradusies pārcēlājas zviedrietes Berklundes māja, Staiceles papīrfabrika, pirmās fabrikas strādnieku mājas, kuras celtas 1903. gadā, ceļu meistara māja, kurā no 1911.gada darbojas aptieka.

   Arī akmens namiņš, keramikas ceplis, kas atrodas pretī aptiekai un izceļas ar savu īpatnējo ēkas formu, “Lejasbodes” ēka, kas kādreiz senatnē bijusi papīrfabrikas zirgu stallis.

   Lielā ielā 27, ēkā, kas celta 1906. gadā darbojās pirmā skola.
   Bijusī dzīvojamā māja Lielajā ielā 19 kļuvusi par Mākslas austuves mājvietu un izstāžu zāli.
   Lielā ielā 14, ēkā, kas celta 1860.gadā atrodas Lībiešu muzejs “Pivälind”.
   Šajā vēsturiskajā vidē iekļaujas arī ēka Lielajā ielā 15, kur kādreiz darbojies krogs, bet padomju gados šeit savu mājvietu rada sadzīves pakalpojumu kombināts.
   Lielā ielā 12 daudzus gadus atradās Staiceles pasts un banka, bet tagad tur iekārtots Staiceles novadpētniecības muzejs.
   Lielā ielā 9 bija tirgotāja Lipsberģa veikals, tagad - Inas Skujas veikals un kafejnīca.

   Lielā iela 8.,9.,31.,33., 19.gs.beigas - 20. gs.sāk. Pilsētas senā koka apbūve >>>

   Reizē ar fabrikas „uzplaukumu” attīstījās arī Staiceles sabiedriskā dzīve - 1904.gadā nodibināja sešgadīgo skolu, privātskolu, kas atradās Lielā ielā.
   Skolas ēku uzbūvēja 1928.gadā. 1957.gada ugunsgrēkā nodega skolas jumts, to atjaunoja. Veci ļaudis pareģoja, ka skolai nebūs ilgs mūžs, jo tā celta uz senas kapsētas. 1966.gadā uzbūvēja jauno skolas ēku. Bet 1983.gada vasarā vecā skola pavisam nodega. Gāja bojā arī novadpētniecības muzejs, kas bija tajā iekārtots.
   1913.gadā nodibināja Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību. 1930.gadā uzbūvēja depo, ierīkoja parku, būvēja klubu - paviljonu, kurš vēlāk nodega.

   Staicelē darbojas luterāņu baznīca, kas celta 1930.gadā.
Rozēnu - Staiceles ev. lut. baznīca >>>

(Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)

No 1957.gada Staicelē darbojas Tautas lietišķās mākslas austuve


Foto: Krišjānis Sietiņš, GIS Projekts, 2004

   1992.gadā Staicele ieguva pilsētas statusu. Pilsētas ģerbonī attēlots stārķis. Simbola pamatā ir kāds īpašs stārķis, kas dzīvojis Staicelē 80.gados.
 




   1996.gadā pilsētā uzcēla jaunu autobusu pieturu un tirgus laukumu, kas atklāts Līgo dienā.

(Foto: Pietura - Māris Kalējs, SANNE, 2005, tirgus - Krišjānis Sietiņš, GIS Projekts, 2004)
   1997.gadā Staiceles pilsētas dome pārcēlās uz jaunuzcelto domes ēku.

(Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)

   Pasaules staiceliešu satikšanās pasākumā 1997.gada 20.jūlijā atklāja piemiņas akmeni ”Stazele” - no tās vietas, kur rodamas Staiceles saknes.

   Staicelē 1999. un 2000.gadā notiek akmens tēlniecības plenēri, tēma - “Lībieši atgriežas Latvijā”. Rezultāts – Staiceli rotā akmens skulptūras, izvietotas dažādās Staiceles vietās.
9 akmens skulptūras >>>

   2001.gada 28.aprīlis - ESCO (Eiropas stārķu pilsētu organizācijas) dibināšanas diena.

   2000.gadā Staicele kļuva par Vidzemes Jaunatnes futbola centru.

   2004.gadā uzcēla Staiceles sporta internātskolas ēku.

(Foto: Krišjānis Sietiņš, GIS Projekts, 2004)
   2004.gada jūlijā pilsētas centrā atklāja Zigrīdas un Jura Rapu veidoto skulptūru, robežakmeni, latviešiem, lībiešiem un igauņiem. Tajā iemūžināto ideju par robežupi Salacu atklāj bronzā atlieta laiva, kas novietota uz 3m augsta 14 tonnu smaga laukakmens. Putniņš uz laivas malas simbolizē dzīvību, lai arī dzīvē viss mainās, putni vienmēr atgriežas savās ligzdās.

(Foto: Māris Kalējs, SANNE, 2005)
 


 

Sākums - jaunumi
PILSĒTA
 Noderīga info
 Vēsture, ģeogrāfija
 Simbolika
 Staiceles lepnums
 Iedzīvotāji
 Organizācijas
 Lauksaimniecība
 Uzņēmumi
PAŠVALDĪBA
 Pārvalde, kontakti
 Deputāti, komitejas
 Sēdes, lēmumi
 Projekti
 Publiskie iepirkumi
 Sociālais dienests
 DTRC Vīķi
 Dienas aprūpes c.
 Bāriņtiesa
 Dzimtsarakstu nod.
 Komunālais uzņ.
TŪRISMS
 Tūrisma info, TIC
  - Tūrisma objekti
  -
Maršruti
 Naktsmītnes
 Kempings
 Ēdināšana
 Makšķerniekiem
 Autobusu saraksts
KULTŪRA
 Pasākumi
 - Tradicionālie pasāk.
 Reportāžas
 Kultūras nams
 Bibliotēka
  - ESIP
 Muzejs Pivālind
 TLM Studija Staicele
 Staiceles baznīca
IZGLĪTĪBA
 Vidusskola
 - Pirmskolas izglītība
 Mūzikas-mākslas sk.
 IIC Krustpunkti
 VJFC Staicele
SPORTS
 Sports Staicelē
PRESE
 Alojas novada vēstis
 Kastanis 1999-2009



Lapu veido
Māris KALĒJS
t. 29216755
marissanne.lv


SANNE


 


 

Staiceles pilsētas pārvalde
Lielā 7, Staicele, Alojas novads, LV-4043
Tālr.: 64023030, fakss: 64023036, e-pasts: staiceles.dome@staicele.lv

Šī ir vēsturiskā, pirmā Staiceles pilsētas pašvaldības interneta lapa staicele.lv no 2007. līdz 2012.gadam!
Informācija pēdējoreiz labota 2012.gada decembrī