Staicele -
Reportāžas -
Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi 30.09.2011.
Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo apbūvi
- vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
Pēdējā mēneša laikā daudzi Staiceles iedzīvotāji, kuri dzīvo vai
kuriem pieder īpašumi bijušās Staiceles papīrfabrikas dzīvojamās ēkās,
saņēmuši vēstules no Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas
ar informāciju, ka viņi dzīvo un apsaimnieko kultūras pieminekļa kādu
daļu māju vai dzīvokli. Ar 2011. gada 8. jūniju stājās spēkā Kultūras
ministrijas rīkojums Nr. 6-1-126, ar kuru valsts aizsargājamo pieminekļu
sarakstā, kā vietējas nozīmes kultūras pilsētbūvniecības piemineklis ar
Nr. 8779, iekļauta Staiceles papīrfabrika ar vēsturisko dzīvojamo
apbūvi.
Objekta iekļaušanai sarakstā ierosinātājs bija vietējā pašvaldība jau
pirms vairākiem gadiem. Pateicoties entuziasmam un izpratnei par
kultūrvēsturisku vērtību nozīmi, tas ir izdevies. Protams, tas uzliek
zināmus ierobežojumus un pienākumus, bet ir arī novērtējums Staiceles
pilsētas unikālajai vēsturei un tās vēsturiskajai apbūvei. Tā ir iespēja
piedalīties Eiropas fondu rīkotajos konkursos finansējuma piesaistei.
Lielā iela
Katrai Latvijas pilsētai ir kaut kas savs īpašs, ar ko lepoties un
Staicelei tā ir fabrikas celtniecības un darbības radītā industriālā
apbūve. Starp citu, ar līdzīgu vēsturisko mantojumu var lepoties
Līgatnes papīrfabrikas ciemata vēsturiskais centrs, kas ir Eiropas
mēroga unikāls strādnieku ciemata pilsētbūvniecības ansamblis, kas tika
nominēts UNESCO Pasaules mantojuma nacionālajam sarakstam. Pie tam,
Ekonomikas ministrijas un Tūrisma attīstības valsts aģentūras rīkotajā
Eiropas Komisijas projektu konkursā "EDEN" (European Destinations of
Excellence) Līgatnes papīrfabrikas ciemats atzīts par izcilāko tūrisma
galamērķi Latvijā 2011.gadā.
Mēs dzīvojam informācijas, globalizācijas un nemitīgu ekonomisko un
politisko pārmaiņu laikā. Viss mums apkārt nemitīgi mainās. Kultūra un
vēsture ir viena no tām lietām, kas ārpus ikdienišķās eksistences
cilvēka dzīvei piešķir jēgu. To vērtība paliek nemainīga. Mums jābūt
lepniem par savām kultūras vērtībām un jābūt spējīgiem tās apzināt,
vērtīgākās nosargāt un nodot nākamajām paaudzēm.
Kultūras mantojums skaitās apgrūtinājums, bet visbiežāk tas ir patiesi
neizprasta vērtība, arī ekonomiska. Katrs laiks rada savus pieminekļus.
Protams, jāļauj dzīvot arī šodienai patiesai, ar jaunām kvalitātēm,
bet ne uz kultūras mantojuma rēķina.
Kas ir Staiceles kultūras mantojums? Tas ir pilsētas vēsturiskais centrs
valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis. Staicelei ir nodefinēta
tās īpašā saglabājamā kultūrvēsturiskā vērtība savdabīga 19. un 20.
gadsimta mija labi saglabājusies pilsētbūvnieciska industriāla mantojuma
struktūra dabas ainavā, vēsturiskā apbūve, tās mērogs un raksturs,
oriģinālās fabrikas iekārtas, materiālu lietojums un kultūrvēsturisku
vērtību kopuma radītā noskaņa.
Staiceles pilsētas tapšanā un attīstībā galvenā nozīme bija
papīrfabrikai, kuras pamati tika likti 1897. gadā. Nedaudz pilnveidota
tā tika vēl līdz pat 1901. gadam.
Vecākā Staiceles centra ēka - krogs (tagad muzejs "Pivālind")
Pēc papīrfabrikas uzcelšanas sāka veidoties ciemata centrs. Pieaugot
rūpnieciskai produkcijai un palielinoties strādnieku skaitam, radās
nepieciešamība pēc dzīvokļiem. Laikā no 1918. gada līdz 1924. gadam tika
uzceltas vairākas divstāvu ēkas ar vienistabas dzīvokļiem Lielajā ielā.
Šajā laikā tika uzceltas arī vairākas privātmājas. Bez dzīvojamām mājām
iekārtoja arī tirdzniecības, atpūtas, izklaides un izglītības vietas.
No Staiceles vecpilsētas apmēram 40 ēkām, apmēram puse ir uzceltas laika
posmā no 1918. gada līdz II Pasaules karam. Tas liecina, ka dominējošais
celtniecības stils pārstāv 20./30. gadus.
Staiceles vecpilsētas apbūve ap Lielo ielu, kura plāna un kompozīcijas
ziņā atkārto Salacas upes tecējumu, kopā ar vecpilsētu veido vienotu
ansambli. Apbūve ir saglabājusi savu autentiskumu, pēdējā laika
būvniecība to maz skārusi. Latvijā ir maz šādu saglabājušos pilsētu
apbūvju, kas būtu izveidojušās rūpnieciskās darbības rezultātā. Tā
atspoguļo savas celtniecības laika laikmetu.
Staiceles ēku īpašniekiem izsūtītie norādījumi ir informācija par
apbūves jaunā statusa iegūšanu, kas uzliek zināmus pienākumus kopējā
kultūras mantojuma saglabāšanā. Tas nenozīmē, ka turpmāk Staiceles
vēsturiskajā apbūvē vairs nevarēs notikt kādas pārmaiņas. Varēs, taču
tās ieceres, kas mainīs atsevišķu ēku vai pilsētas vēsturisko vidi, būs
jāsaskaņo Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā.
Būvniecības vai ēku rekonstrukciju gadījumā ir jāpieprasa Inspekcijas
tehniskie noteikumi. (Veidlapas pieejamas Inspekcijas mājas lapā
www.mantojums.lv
). Gadījumos, ja tiek veikti remontdarbi, kas nemaina ēkas vēsturisko
izskatu un tie tiek veikti ar vēsturiskajiem analogiem materiāliem
(piemēram, koka logu, durvju maiņa pret analogiem koka logiem, fasādes
krāsošana utt.) par to rakstiski 10 dienas iepriekš jāinformē
Inspekcijas Vidzemes reģionālā nodaļa, Pils laukumā 5, Cēsīs.
Svarīgi ir atcerēties, ka kultūras mantojuma vēsturisko ēku
saglabāšanā liela nozīme ir ēkas detaļu logu, durvju, dekoratīvo
būvdetaļu, krāsojuma pareizai atjaunošanai, izmantojot tradicionālos
būvēšanas laikam atbilstošos materiālus, krāsas, saglabājot oriģinālās
detaļas. Vēsturiskās apbūves ēkām ir tiesības izskatīties tik vecām, cik
tās patiesībā ir ar grumbām un nodilumu, ar lineļļas un kaļķa krāsu
faktūru.
No mūsu visu gan kultūras pieminekļu sargātāju un aizstāvju, gan
īpašnieku attieksmes ir atkarīga kultūrvēsturiskā mantojuma Staiceles
vecpilsētai raksturīgās vēsturiskās apbūves, kura veidojusies gadsimta
gaitā, saglabāšana nākamajām paaudzēm.
Ilze Ozola,
VKPAI Vidzemes reģionālās nodaļas valsts inspektore
|
|