Staicele -
Reportāžas -
Baznīca - Vēsture
10.12.2010.
No vēstures par Staiceles baznīcu
Ejot garām nelielajai un baltajai Staiceles baznīcai,
ir labi pamanāms iegravētais gada skaitlis virs baznīcas parādes durvīm
1930, kas liek domāt, ka baznīca ir celta 1930. gadā. Ja tā tas ir,
tad šogad baznīca var atzīmēt apaļo 80 gadu jubileju.
Staicelē 20.gadsimta 20.gados nebija baznīcas, taču
vēlēšanās tikt pie savas baznīcas Staiceles iedzīvotājiem, kas skaitījās
zem Alojas evaņģēliski luteriskās draudzes bija, tāpēc jau 1927.gada
22.septembrī pēc dievkalpojuma Rozēnu pagasta nama zālē tika noturēta
draudzes sapulce, kur piedalījās Staiceles papīrfabrikas virsmeistars
Krūmiņš, Staiceles ārste Erna Daugule, zobārste Zelma Ozola, Alojas
evaņģēliski luteriskās draudzes padome, mācītājs Edgars Vītoliņš un
Staiceles dāmu komiteja. Sapulcē pieņēma lēmumu par baznīcas celšanu
Staicelē, Salacas krastā pie Staiceles papīrfabrikas. Tajā pašā sapulcē
tika ievēlēts ,,Staiceles lūgšanas nama būves rīcības pulciņš.
Staiceles baznīcas projektu izstrādāja arhitekts
Eduards Daugulis.
Laikrakstā ,,Latvijas Kareivis, 1930.gada
2.aprīlī tika publicēts, ka
,,Iekšlietu ministrijas būvniecības pārvalde
apstiprinājusi sekojošus jaunbūvju projektus: Alojas lut. baznīcai
Rozēnu pag. Staicelē, Staiceles ugunsdzēsēju biedrības dejas paviljonam
Rozēnu pag.
Jau tā paša gada rudenī, 1930. gada 12.oktobrī
baznīcai tika ielikts pamatakmens.
Baznīca tika uzcelta. No baznīcas projekta
apstiprināšanas līdz Staiceles baznīcas iesvētīšanai pagāja vairāk nekā
divi gadi.
Latvijas Kareivis, 1932.gada
16.decembrī rakstīja Archibīskaps Dr. theol. T. Grīnbergs 17.
decembrī iesvētīs Staiceles jauno baznīcu.
Un pēc nedēļas ,,Latvijas Kareivis, 1932.gada
20.decembrī tika publicēts, ka Staiceles jauncelto baznīcu svētdien
iesvētīja archibīskaps Dr. theol. T. Grīnbergs. Svinībās piedalījās arī
vairāki apriņķa mācītāji.
Pēc Staiceles vēstures zinātāja un Staiceles draudzes
ilggadējā priekšnieka Kārļa Keres piezīmēm ,,par jaunās Staiceles
baznīcas priekšnieku ar 1930. gadu paliek pērminders dārznieks Tenis
Rudzītis. Līdz 1933. gadam draudzē kalpoja Alojas ev. lut. Draudzes
mācītājs Edgars Vītoliņš. Ar 1934. gadu Alojā un arī Staicelē sāka
kalpot ordinētais jaunais mācītājs Aleksandrs Veinbergs, ērģelnieka
pienākumus izpilda Alojā dzīvojošais Augusts Krastiņš, kurš ir arī
Alojas draudzes ērģelnieks, ērģelnieks Krastiņš darbojās Staiceles
baznīcā no 1930 -1969. gadam.
Par to kā Staiceles baznīca tika nokrāsota un ieguva
jaunu baznīcai piemērotu zvanu vēstīts 1935. gada ,,Limbažu
Vēstnesis lappusēs.
1935.gada 26.jūlijā Limbažu Vēstnesī raksta
,,Staiceles baznīcai tagad galīgi pabeigti krāsošanas darbi, un ārēji
tā tiešām atstāj patīkamu iespaidu. Baznīcas valde jau ilgāku laiku ved
sarunas ar attiecīgām firmām par līdzšinējā pagaidu zvana apmainīšanu
pret lielāku un piemērotāku savam uzdevumam.
Savukārt 1935.gada 15.novembrī Limbažu
Vēstnesis rakstīja, ka ,,Jauns zvans Staiceles baznīcai atvests
8. novembrī un sver 400 kg. Zvans iegādāts no saziedotiem līdzekļiem un
izgatavots Liepājas kara ostas darbnīcās. Jaunā zvana iesvētīšana notiks
8. decembrī.
10. novembrī Staiceles dāmu komiteja bija sarīkojusi
bazāru par labu ērģeļu iegādāšanai. Bazārs izdevās teicami, bija kupli
apmeklēts un visas saziedotās mantas tika izpārdotas.
1936. gada 4. janvārī Limbažu Vēstnesis gada
pirmajā numurā varēja lasīt, ka ,,Jaunais zvans Staiceles baznīcā
tika iesvētīts 8. decembrī. Iesvētīšanu izdarīja Alojas mācītājs
Veinbergs, bet dievkalpojumu kuplināja Dramatiskā pulciņa koris un
Staiceles orķestris. Jaukais laiks bija pulcinājis prāvu skaitu
dievlūdzēju, tā, ka visus baznīca nespēja uzņemt. Vēl viena baznīcas
jūtamākā vajadzība ir ērģeles, kuru iegādei līdzekļu vākšanu jau sākusi
dāmu komiteja. Jāpiezīmē, ka arī zvans iegādāts par ziedotiem
līdzekļiem.
Pēc Kārļa Keres stāstījuma ,,iepriekšējais
Staiceles baznīcas zvans bija niecīgs, un tas tika atdots Alojas
kapličai.
Staiceles baznīcā 20.gadsimta 30.gados tika noturēti
Lielās Piektdienas un Ziemassvētku dievkalpojumi, dievkalpojumi Latvijas
aizsargu saimes 15 un 20 gadu pastāvēšanas svētkos, maijā notika Mātes
dienas dievkalpojums vecāku piemiņai un godināšanai, oktobrī tika
noturēts Bērnu dievkalpojums skolas darbu uzsākot, vēl oktobrī tika
noturēti Pļaujas svētku dievkalpojumi, bet novembrī Valsts svētku
dievkalpojums.
Laikrakstā ,,Rīts, 1934. gada 23.septembrī
tika rakstīts, kā plānots atzīmēt Pļaujas svētkus Staicelē ,,8.
Valmieras aizsargu pulka Rozēnu pagasta aizsargu nodaļa rīko š.g.
7.oktobrī Staicelē plašus pļaujas svētkus. Svētkus plkst. 11 ievadīs ar
dievkalpojumu Staiceles baznīcā. Piedalās mācītājs Veinbergs.
Dievkalpojumu kuplinās Rozēnu aizsargu nodaļas koris un orķestris T.
Oliņa vadībā. Pēc dievkalpojuma plkst. 13 Staiceles brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrības bazārs un teātra izrāde.
,,Rīts 1935. gada 5. februārī rakstīja
,,Rozēnu aizsargu nodaļas 15 gadu pastāvēšanas svētki svētdien bija
rīkoti Staicelē. Atzīmējams, ka Rozēnu nodaļa ir viena no lielākajām un
nozīmīgākajām nodaļām Valmieras aizsargu pulkā. ,,Svētkus ievadīja ar
dievkalpojumu jaunieceltajā Staiceles baznīcā.
Staiceles baznīcā tika arī noturēti arī Valsts svētku
dievkalpojumi
1934.gada 19.novembra laikrakstā ,,Rīts
rakstīja ,,Valsts svētkus no rīta ievadīja ar svinīgu aktu
Staiceles pagasta nama zālē. Kuplā skaitā sanākušie apkārtējie
iedzīvotāji noklausījās valsts prezidenta radio runu. Pēc tam K. Liepiņš
nolasīja referātu. Baznīcā notika svinīgs dievkalpojums. Pēc tam
aizsargu, ugunsdzēsēju, jaunatnes un pārējo sabiedrisko organizāciju
parāde. Svinīgo aktu Ugunsdzēsēju biedrības zālē ievadīja ar pieslēgumu
ministru prezidenta K. Ulmaņa radio runai.
Tagad Valsts svētku dievkalpojumi Staiceles baznīcā
vairs netiek noturēti, bet Ziemassvētku priekšvakarā 24. decembrī
Staiceles gaišā baznīca atkal mīļi gaidīs uz svētku dievkalpojumu, un
tieši Ziemassvētku dievkalpojumi decembrī Staiceles baznīcā vienmēr ir
viskuplāk apmeklēti.
Staiceles baltajai baznīcai nozīmīgi notikumi -
baznīcas iesvētīšana un baznīcas zvana iesvētīšana saistās tieši ar
Ziemassvētku gaidīšanas laiku - ziemas mēnesi decembri.
Fotogrāfijās: Staiceles baznīca - 20. gadsimta 30. gados un 2010.
gada decembrī.
Izmantotie materiāli:
Materiāli no Staiceles lībiešu muzeja ,,Pivālind krājumiem;
Brošūra Staiceles evaņģēliski luteriskā baznīca 1932 2002
(izdevējs: SO SRSK ,,Stazele);
Kārlis Kere, personīgie pieraksti Ziņas par Staiceles baznīcu.
Vēsturisko materiālu sagatavoja
muzeja krājuma glabātāja Rasma Taulavičus
|