Staicele -
Reportāžas - 25.marts Staicelē
25.03.2010.
Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā Staicelē
25. martā staicelieši pulcējās uz piemiņas pasākumu
pie akmens 1949 liktenīgajās krustcelēs, no kurām 1949. gada
25.martā moku ceļā uz Sibīriju tika deportēti 128 staicelieši.
1949. gada 25. martā tika dalītas ģimenes, bērni
atrauti no vecākiem, un tā arī palika neatbildēti jautājumi: Par ko?
Kāpēc? Bet viņi tika iznīcināti par to, ka bija. Par to, ka bija
latvieši, šīs tautas piederīgie. Viņi mira par to, ka bija cilvēki...
Ar klusuma brīdi tika godināti tie mūsu tautas
piederīgie, kas aizdzīti moku ceļos, gāja bojā svešumā un tie, kuri
atgriezās, bet, laikam ritot, ir aizsaukti viņsaulē.
Pie piemiņas akmens pulcējās dažāda gadagājuma
cilvēki: gan tādi, kas paši pieredzējuši 1949. gada martu, gan tādi, kas
par šo dienu lasa mācību grāmatās un klausās vēstures liecinieku atmiņu
stāstījumos. Viņi būs tie, kas šos stāstus nesīs tālāk nākamajām
paaudzēm.
Bet šajā dienā Staiceles vidusskolas skolēnu
pašpārvaldes dalībnieki lasīja dzeju.
Skolotāja Lana Berga nolasīja Staiceles absolventes
Rotas Priedes dzejoli, kuru viņa rakstījusi tieši šai dienai...
Reiz aukstums kala miesas,
Un deldēja kaulus.
Cilvēka vājprāts lēma likteņus
Un slēdza vagonos cietos.
Kāds atgriezās, kāds ne.
Tik tālu no ģimenes prom,
No mājām, no Dzimtenes
Staiceles pilsētas pārvaldes vadītāja Ausma Plūme gan
represētajiem, gan pārējiem tautas pārstāvjiem vēlēja: Lai jūsu
pārdomas un apņemšanās dod jaunu spēku turpmākajai dzīvei - izdzīvot un
pārvarēt grūtības, kuras ir skārušas visus.
Pie akmens tika nolikti ziedi un, kā mazas gaismiņas,
gailēja sveču liesmiņas.
Pēc piemiņas pasākuma pie akmens, represētie tika
aicināti uz tradicionālo tējas tasi, lai, kā katru gadu, kavētos atmiņās
un pārrunātu pagājušā gadā piedzīvoto.
Plkst 16:30 Jauniešu klubā tika rādīta filma Sveiciens no
Sibīrijas, kuru represētie noskatījās kopā ar skolu jaunatni.
Indra Jaunzeme,
Staiceles lībiešu muzeja Pivālind direktore.
Ineses Timermanes foto.
|