Staicele - Reportāžas - Neaizlidojis stārķis

25.01.2010.
Aicinām atsaukties staiceliešus un dabas draugus!


Kopš 2009. gada 12. oktobra Staicelē ziemu pavada baltais stārķis, kuru šajā dienā atradām sniegos iestigušu pilsētas centrā. Atsaucīgi cilvēki deva putnam pajumti savā kūtiņā.

Ziema padevusies barga, kūtiņu nepieciešams apsildīt ar elektrību, arī ēšanas ziņā skaistais putns visai izvēlīgs – labprāt mielojas ar reņģēm un gaļu. Kopumā šie izdevumi ik mēnesi sastāda palielu summu, ko pajumtes devēji nevar atļauties, tādēļ lūdzam atsaukties staiceliešus un dabas draugus un finansiāli atbalstīt stārķa pārziemošanu.

Ziedojumu kastīte Tūrisma informācijas centrā, Staicelē, Lielā ielā 13.

Tālruņi informācijai – 64035371, mob. 27881859.

Inese Timermane



08.10.2009.
Reportāža no Stārķu galvaspilsētas

Ja tev jautā: Kas tas tāds – staigā pa pļavu sarkanām zeķēm kājās un klapē vardes klap, klap, droši vari atbildēt - tas ir vispopulārākais piemājas putns – baltais stārķis, kuru saucam arī par svēteli, putnu, kurš sargā māju no zibens un ugunsgrēka, visu redz un zina, gādā laimi un bagātību. Ne velti balto stārķi esam izraudzījušies par mūsu pilsētas simbolu! Latvijā baltie stārķi nav dzīvojuši vienmēr. Viņu dzīvei nepieciešamas atklātas, plašas dabas teritorijas, biotopi ar mitrām vietām – dīķiem, ezeriem, upju palienām, kā arī lauksaimniecībā izmantojamā zeme.

Vai Eiropā un Latvijā tiešām ir daudz stārķu? To varam konstatēt precīzi, jo izrādās - stārķis ir visvairāk pētītais putns Eiropā. Jau tālajā 1934. gadā Vācijā tika organizēta balto stārķu uzskaite. Pēc manā rīcībā esošās informācijas, Latvijā un Staicelē balto stārķu uzskaite tiek veikta no 1994. gada, datus apkopo Latvijas Ornitoloģijas biedrība, bet mūsu pusē - Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts. Galvenie darba veicēji ir vietējie iedzīvotāji. Sabiedriskā monitoringa programmā esmu iesaistījusies no 2008. gada un varu secināt, ka balto stārķu ligzdu skaits Staicelē nav īpaši mazinājies.

Bet 2009. gadā ligzdošana bijusi ļoti nesekmīga - daudzi mazuļi gājuši bojā, jo šovasar mūs apciemoja viens no baltā stārķa ienaidniekiem, plēsīgais melnais grifs. Staiceles pilsētā un tās lauku teritorijā ir 46 stārķu ligzdas. Ja 2008. gadā saskaitīju 66 stārķu mazuļus, kuri izauga un aizlidoja, lai nākošā gadā atgrieztos, tad 2009. gadā pēc melnā grifa pastrādātajiem nedarbiem uz siltajām zemēm pārziemot aizlidoja vien 18 jaunie stārķēni. Gribētos ticēt, ka nākotnē nekas līdzīgs neatkārtosies, un mēs paši saimniekosim saskaņā ar dabu, saudzēsim to, lai Latvijā un Staicelē būtu stārķi, kas nestu svētību ikvienā sētā!


Foto: A.Soms - Latvijā Ziemeļvidzemes laukos uzturas rets siltzemju ieceļotājs melnais grifs
http://www.biosfera.lv/lv/image/tid/27

Latvijā novērots melnais grifs
TVNET 04.06.2009. -
http://www.tvnet.lv/zalazeme/nature/article.php?id=82723
     2. jūnijā Latvijā novērots melnais grifs aegypius monachus. Šis ir tikai desmitais melnā grifa novērošanas gadījums Latvijā. Melno grifu novērojis un nofotografējis dabas draugs Kalvis Lapsiņš, TVNET informēja dabas pētnieks Kaspars Funts.
     Melnais grifs 2. jūnijā novērots uz lauka autoceļa Valmiera – Mazsalaca malā pie Bauņiem Valmieras rajonā.
     Lielākā melno grifu populācija Eiropā ir Spānijā, šī suga sastopama arī citur Dienvideiropā – Francijā, Balkānos, Krimā, Kaukāzā. Ārpus Eiropas melnais grifs mīt Turcijā, Aizkaukāzā un uz austrumiem Centrālāzijā līdz pat Ķīnas austrumdaļai.

Bet 8. oktobra pēcpusdienā Staiceli apciemoja viens no mūsu pilsētas simbola - Profesora pēctečiem, Igaunijā Matsalu rezervātā apgredzenots baltais stārķis, - tāds sabozies un nosalis, jo gaisa temperatūra strauji tuvojās nulles atzīmei. Ko darīt? Sazinājos ar Ziemeļvidzemes Biosfēras rezervāta darbiniekiem un Ornitologu biedrību, bet pie risinājuma nenonācām - viņi ieteica nogaidīt un vērot, kas notiks, jo pēdējos gados, pateicoties klimata izmaiņām, putniem esot tendence palikt ziemot pie mums.





Tā kā laika apstākļi pasliktinājās, atsaucīgi cilvēki parūpējās par mājvietu un barību mūsu pilsētas simbolam, lai tas varētu pārlaist auksto ziemu un sagaidīt pavasari.

Inese Timermane, TIC vadītāja