Staiceliešiem, īpaši vecākiem ļaudīm jau vairākus gadus atpakaļ radās doma, ka kapsētā nepieciešama aka, jo vienīgā ūdens ņemšanas vieta bija avotiņš, kur karstākās vasarās reizēm pat aptrūkās ūdens. Tur grūti bija ūdeni pasmelt, jo avotiņa līmenis zemāks par zemi – kad esi nometies rāpus un piepildījis līdzpaņemto trauku, jāceļas augšā... Cilvēki bija gatavi vākt ziedojumus, lai atbalstītu akas ierīkošanu, un lūdza Komunālā uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Kārli Kļaviņu aprēķināt, cik tas maksātu. Vajadzēja noskaidrot vietu, kur aku rakt. Pensionāru biedrības „Staiceles seniori” valdes priekšsēdētājs Jānis Treijs aicināja Vizmu Bērziņu, Valdi Virsi un sievu Ausmu, kuri ar rīkstīšu palīdzību noteica āderu krustpunktu – vislabāko vietu akai. Ieceres īstenošanu piebremzēja ekonomiskā situācija valstī – pašvaldības budžeta līdzekļu samazināšanās - Komunālais uzņēmums nevarēja ieplānot akas ierīkošanu.

Taču radās cits risinājums – lauku sieviešu klubiņa „Saulgriezes” dalībniece Aina Bergas kundze šī gada sākumā rakstīja projektu „Ikvienam savas tautas mūžs līdz gavilēm, līdz sāpei jāizdzīvo!” Limbažu rajona padomes projektu konkursam “Pilnveidojot sevi, dot citiem!”, kurā paredzēja sakopt un apzaļumot visu lielvalstu karos kritušo staiceliešu piemiņas vietu Staiceles centrā, sakopt un labiekārtot visos karos kritušo kareivju atdusas vietas Staiceles kapos un ierīkot pastāvīgi darbojošos aku ar apzaļumotu un ērti pieejamu apkārtni, kā arī, atzīmējot NVO „Saulgriezes” 10 gadu aktīvu un sabiedriski nozīmīgu darbošanos, noorganizēt ekskursiju uz Latgali, kurā iekļauta tikšanās ar biedrības „Baltā māja” dalībniekiem Līvānos. Tā kā šajā projektu konkursā piedalījās daudz pretendentu, katrs atbalstu guva tikai dažām paredzētajām aktivitātēm. Ainas kundzes rīcībā 210 latu un doma – kapsētā akai jābūt! Staiceles pilsētas deputāti lēma projektu atbalstīt ar 160 latu lielu līdzfinansējumu akas grodu iegādei un atvešanai.

Projekta vadītāja Aina Berga ar patiesu prieku pastāstīja, ka tālāk viss notika kā pa diedziņu: „Uzzinājām, ka grodus ar piegādi var nopirkt Mazsalacā. Pateicoties Komunālā uzņēmuma vadītāja Kļaviņa kunga operativitātei, tie nākošās dienas rītā jau bija Staicelē pie kapsētas. Aicinājām racējus, gādājām sūkni, kabeli, akas vāku. Strokšu ģimene deva smiltis, Kļaviņa kungs ar nelielu kaulēšanos piešķīra flīzes, un varējām sakārtot arī akas apkārtni. Skaisto rododendru, ko turpat netālu iestādījām, atvēlēja Elza Kažoka. Tā trīs dienu laikā aka bija kārtībā. Ūdens akā apmēram 1,2 m dziļumā. Vēl nopirku nelielu vannīti un trīs lejkannas.

Vislielāko PALDIES gribu teikt akas racējam Fēliksam Taulavičus, viņš zināja, kā tas jādara, un savos gados neskaitīja stundas, neskatījās - ēdis vai neēdis, bet strādāja no sirds. Paldies Andim Timermanim, Didzim Katucānam, kas arī piedalījās akas rakšanas un apkārtnes labiekārtošanas darbos. Paldies Jurim Straumem par materiālu akas vākam un limbažniekam Bruno Taulavičus par vāka izgriešanu. Paldies Antim Bergam, Jānim Treijam, Indrai Ustrisovai, Edītei Kalniņai un visiem, kas ar rīkstīšu palīdzību noteica akai labāko vietu.

Lielu paldies sakām arī Kļaviņa kungam un kapsētas apmeklētāju vārdā lūdzam - tikpat operatīvi padomāt par kapsētas tualetes sakārtošanu.”

Ainas kundze pastāstīja, ka projekta ietvaros vēl paredzēta apstādījumu iegāde vietai pilsētas centrā, kur 23. maijā atklāja piemiņas akmeni visos karos kritušajiem staiceliešiem. Tā kā konsultanta pakalpojumi netika atbalstīti, ko un kā stādīt - jādomā pašiem. Tādēļ Ainas kundze aicina staiceliešus radoši padomāt un savus ieteikumus darīt viņai zināmus. Tēlnieks Kārlis Īle, uzstādot piemiņas akmeni, izteica savu priekšlikumu – apkārt vajadzētu sastādīt mazas sarkanas rozītes. Taču vēl jāpavēro, kā šī apkārtne šovasar pārveidosies pēc Lielās ielas labiekārtošanas projekta realizācijas, kur netālu no piemiņas vietas plānots automašīnu stāvlaukums.

Sarunājoties ar Ainu un Anti Bergiem, secinājām - vajag labo gribu un visu var izdarīt.

Ieva Drone