Staicele -
Reportāžas - Gatis Endziņš
22.04.2009.
Ticu vai neticu Jānim Bakmanim kā politiķim
intervija ar Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gati
Endziņu
Gati, kāda bija Tava motivācija,
kad izteici neuzticību domes priekšsēdētājam?
G.Endziņš: Šī notikuma priekšvēsture sākās pāris
dienas pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām. Kā zināms, Staiceles
pilsētas domē tika ievēlēti 9 deputāti no diviem sarakstiem ar
pārstāvniecības attiecību 5:4 5 deputāti no Jaunā laika saraksta, 4
no saraksta Staicele Rozēni Vīķi. Pāris dienas pēc rezultātu
paziņošanas sabiedrībai pie manis vērsās deputāti no saraksta Staicele
Rozēni Vīķi ar priekšlikumu, ka viņi atbalstīs manu kandidatūru
priekšsēdētāja amatam. Tajā brīdī uzskatīju, ka esam viena komanda, un
šo notikumu izstāstīju Jānim Bakmanim. Sekoja vairākas salīdzinoši garas
un emocionālas sarunas, kurās Jānis Bakmanis mani pārliecināja, lai
atbalstu viņa kandidatūru, kā vienu no argumentiem minot, ka viņš
apzinās, ar kādu balsu attiecību ir ievēlēti deputāti, kā arī to, ka
jebkurā brīdī lēmums var tikt pieņemts viņam par sliktu konkrēti,
atstādināšana no amata, ja lēmumi netiks pildīti sabiedrībai un
deputātiem pieņemamā formā.
Pienāca pirmā domes sēde, kurā pēc nolikuma izvēl
priekšsēdētāju. Saraksta Staicele Rozēni Vīķi deputāti sēdē
virzīja manu kandidatūru priekšsēdētāja amatam, tātad - uzticējās. Tā kā
neuzskatu par pareizu balsot pašam pret sevi, savu kandidatūru atsaucu,
bet nekad neesmu aizmirsis, ka šie cilvēki man uzticējās.
Pārejot pie pēdējiem notikumiem, varu teikt, ka manā
motivācijā priekšsēdētāja atsaukumam ir divas puses - likumiskā un
morālā, kaut gan lēmums tika pieņemts par neuzticības izteikšanu, un
būtībā jautājums ir tāds vai es šim politiķim ticu vai neticu.
Ticēt vai nē to izvērtēju pēc cilvēka darbiem un
runām. Viens konkrēts gadījums. 2008. gada 16. janvārī dome pieņēma
lēmumu par vieglās automašīnas nomu. Tika izvirzīti kritēriji, pēc
kādiem izvēlēties automašīnu. Pirmo piedāvāto variantu - nomāt
automašīnu par 400 latiem mēnesī, dome uzskatīja par pārāk dārgu.
Pievērsos šim jautājumam padziļināti un sapratu, ka domes vajadzībām var
iegādāties vidusmēra automašīnu operatīvajā līzingā (tā pati noma vien
ir), kur dīlera piestādītā cena nepārsniedz 20000 EUR. Tas bija mans
ierosinājums. Par nomas maksājumiem nerunāju, arī par to vai mašīna
būs jauna vai lietota. Sēdē pieņemtais lēmums bija uzrakstīts sarežģīti:
Divu mēnešu laikā veikt iepirkuma procedūru Vieglās automašīnas noma
(operatīvais līzings) Staiceles pilsētas domes vajadzībām, bāzes cena
nomai līdz 20000 EUR. Februārī deputāti piekrita priekšlikumam par
nedaudz lietotu automašīnu, kuras cena bija 19322,03 EUR. Tā kā gandrīz
katram deputātam ir pieredze ar operatīvajā līzingā iznomātu automašīnu,
pēc gada jautājām, kāds ir mašīnas nobraukums. Noskaidrojās, ka 43000
km. Iedziļinājāmies līgumā un konstatējām, ka 5 gadu laikā ar šo mašīnu
var nobraukt tikai 125000 km, pēc tam par katru nobraukto km būs jāmaksā
10 santīmi. Uzskatu, ka kilometri nobraukti stipri par daudz, jo vēlāk
radīsies papildus maksājumi (ja tā turpinātu braukt tas būtu apmēram
Ls 4300 gadā, un rezultātā divos gados būtu jāpārmaksā apmēram Ls 8600).
Ņemot vērā līzinga līgumu, deputāti 2009. gada 18. marta domes sēdē
noteica šai automašīnai kilometru un degvielas limitu pusgadam, lai
turpmākajos gados neuzliktu papildus slodzi budžetam, kas ir nodokļu
maksātāju nauda. Vēl noskaidrojās, ka automašīnas cena ir 19322,03 EUR +
18% PVN, tātad - kopā 22800 EUR. Kad pēc marta domes sēdes iepazinos ar
nodošanas pieņemšanas aktu, kurā šis fakts minēts, un pārmetu
priekšsēdētājam, ka janvāra domes lēmums neatbilst tam ierosinājumam,
kas tika no manas puses izteikts domes sēdē, nekādu plašāku skaidrojumu
nesaņēmu, viņš domes darbinieku klātbūtnē emocionāli sakāpināti
atbildēja, ka tas viņu neinteresē, galvenais, lai nevarētu piesieties.
Piekrītu, ka juridiski šinī jautājumā piesiet neko nevar, līzinga līgumā
redzams, ka maksājuma summa ir tiešām 20001,28 EUR, bet mašīnai ir vēl
atlikusī vērtība, kas sastāda 7149,15 EUR bez PVN. Tas nozīmē, ja pēc
pieciem gadiem dome vēlēsies šo mašīnu iegādāties, tai būs jāsamaksā vēl
šī summa. Kopumā šī mašīna iznāk ļoti dārga. Taču tieši priekšsēdētaja
izteikums mani mudināja pārstāt ticēt viņam kā politiķim.
Saistībā ar šo jautājumu 14. aprīļa ārkārtas domes
sēdē man tika atgādināts, ka deputātiem ir pienākums 5 dienu laikā
iepazīties ar domes sēdes lēmumiem. Atzīstu, ka to daru ne katru reizi,
jo domes lēmumi ir tik daudz, ka tas prasītu papildus laiku. Līdz šim
uzticējos, jo pretējā gadījumā tas atgādinātu spēlīti viens ķer, otrs
bēg. Tā bija motivācija no morālās puses.
Piekritīsiet, ka šādus lēmumus neviens nepieņem
balstoties tikai uz emocijām. Tā ir sagadīšanās vai apstākļu sakritība,
ka dažas dienas pēc marta domes sēdes pie manis vērsās deputāti
A.Bondars, A.Šišlo un A.Apiņš no opozīcijas (kurus par īstu opozīciju
nekad neesmu uzskatījis, jo Staicele tomēr ir tik maza, ka jāstrādā
vienotā komandā) ar šokējošiem faktiem, kas konstatēti skolas piebūves
celtniecībā (deputātam A.Bondaram ir būvnieka sertifikāts). Pirmās
sarunas laikā viņi man rādīja dokumentus un stāstīja, tādēļ ierosināju
šos faktus apskatīties dabā, tas ir, padarītos darbus pēc pieņemšanas -
nodošanas aktiem, par ko samaksāta nauda no reģionālās reformas
līdzekļiem. Aizejot uz skolu, redzēju, ka dabā esošais nesakrīt ar to,
kas uzrādīts dokumentos. Konkrēti ieejas durvis ir no plastmasa, bet
dokumentos rakstīts, ka alumīnija, cenu atšķirība te būtiska. Nākošais,
cik maksā virs ieejas durvīm redzamā nojume, man nav jāpierāda, jo pats
personīgi tādas esmu uztaisījis trīs, bet dokumentos minēta stipri
lielāka summa - Ls 1400 un augstvērtīgs rūdītā stikla materiāls, kā arī
citi izmēri.
Visvairāk jutos šokēts par dokumentos uzrādītajiem
izremontētiem koridoriem abos stāvos, kur dabā vispār nekas nav darīts.
Ja koridoru vietā remontēja kabinetus, tam bija jābūt atspoguļotam aktos
un dokumentos. Ārkārtas domes sēdē arī SIA Bazalts darbu vadītājs Atis
Paegle atzina, ka dokumenti nav sakārtoti. Uz papīra, piemēram,
radiatoriem ir termoregulatori, bet patiesībā tikai parasti krāni.
Ieejot matemātikas kabinetā, jautāju, kā skolēni un skolotāji te var
mācīties, ja tik karsts? Man atbildēja, ka tiek taisīti vaļā logi. Tās
tomēr ir apkures izmaksas... Radās doma, ka arī šeit ir iemesls neticēt.
Šobrīd skolas piebūves celtniecībā konstatētie fakti
iesniegti izskatīšanai trijām iestādēm Latvijas Republikas Valsts
kontrolei, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Neviens nesaka, ka
noticis kas ļaunpratīgs, bet nav sakārtota dokumentācija, kas ir
jebkuras iestādes vadītāja vistiešākais pienākums.
Ārī pārējos ārkārtas domes sēdē pārrunātos punktus
atzīstu par patiesiem.
Līdz jaunām pašvaldību vēlēšanām atlicis pavisam īss
laiks, kāpēc izšķīries par šādu soli tieši tagad?
G.E.: Jāatzīmē, ka neviens deputātu konstatētais
pārkāpums nav senāks par 2007. gadu. Nesaprotu priekšsēdētāja
motivāciju, laikam tuvojošās vēlēšanas radījušas apziņu, ka var atlaist
grožus. Apzinos, ka šī rīcība sarakstam, ko es pārstāvu 6. jūnija
vēlēšanās, var nest vairāk mīnusus nekā plusus. Tas nav populārs un uz
vēlēšanām vērsts solis, bet izšķiršanās par ticību vai neticību
konkrētam politiķim. Apzinos arī to, ka ar savu rīcību varu dot plusus
Pilsoniskās savienības sarakstam, kurā ir Jānis Bakmanis.
Ko šis lēmums dos Staicelei?
G.E.: Neticība rodas nevis no lēmumu pareizības vai
nepareizības (par šiem lēmumiem pats esmu balsojis, tātad - tos
atbalstu), bet iet runa par lēmumu izpildi, kas ir klaji nesaimnieciska.
Presē (Auseklis 2009. gada 18. aprīlis) izskan, ka dokumentu
sakārtošanas pieredzes trūkst izpilddirektoram, taču par jebkuras valsts
vai privātās iestādes darbību atbild iestādes vadītājs.
No reģionālās reformas naudas mums vēl ir atlikuši Ls
50000, kurus esam nolēmuši ieguldīt Mūzikas un mākslas skolā. Gan
opozīcijas deputātiem, gan man radās pilnīgi pamatotas šaubas, vai šī
nauda tiks saimnieciski izmantota? Šajā gadījumā varu uzņemties
atbildību, ka nauda maksimāli saimnieciski tiks izmantota Mūzikas un
mākslas skolā un nekur citur.
Kā tiks turpināts domes darbs līdz 6. jūnijam?
G.E.: Likums nosaka, ka novada domes priekšsēdētājs
tiks ievēlēts 1. jūlijā, tādēļ Staiceles pilsētas dome turpinās darbu
līdz 1. jūlijam. Ja novada domes priekšsēdētājs netiks ievēlēts pirmajā
piegājienā, tad domes darba nepārtrauktību nodrošinās izpilddirektors.
Tagad nevienas iestādes darbs netiks bremzēts.
Ārkārtas domes sēdē bija vairāki plakāti saistībā ar izglītību,
piemēram, Mēs gribam mācīties Staicelē!, piketā redzēju daudzus
Mūzikas un mākslas skolas bērnus, tādēļ rodas doma, ka sabiedrībā ir
uztraukums - vai tagad tiks likvidēta Mūzikas un mākslas skola,
vidusskola? Par abām skolām esmu balsojis, ja izskanēs priekšlikumi par
likvidēšanu, balsošu pret. Nākošajās vēlēšanās sarakstā, kuru
pārstāvu, piedalījos programmas izstrādē un tur 1.punkta Izglītība 1.
apakšpunkts skan nelikvidēt nevienu izglītības iestādi.
Kā Tu vērtē sabiedrības negatīvo attieksmi, kas
izpaudās ārkārtas domes sēdē pret Tavu rīcību, jo priekšsēdētāja
atstādināšana lielā mērā bija atkarīga tieši no Tava paraksta vai balss?
Kāpēc zālē nebija Tavu atbalstītāju?
G.E.: Sabiedrības attieksmi neuztvēru kā negatīvu, bet kā
neviennozīmīgu, jo pirms vēlēšanām gan es, gan četri kolēģi apzināti
neaicinājām, pat atraidījām atbalstītājus. Man piedāvāja cilvēki, ka
brauks atbalstīt, bet teicu, ka nevajag domes sēdē taisīt šovu vai
teātri, jo ies runa par saimnieciskiem jautājumiem. Gribētu piebilst, ka
gan es, gan 4 pārējie deputāti ir tieši saistīti ar uzņēmējdarbību,
tādēļ mūsu domāšanas veids nedaudz atšķiras no tā, kā domā
priekšsēdētājs. Vairākkārt 8 gadu garumā priekšsēdētājam esmu uzsvēris,
ka, šādi vadot privāto uzņēmumu, viņš būtu bankrotējis. Savukārt viņš
mani mēģināja pārliecināt, ka vadīšanas principi atšķiras. Atšķirību
redzu naudas jautājumos pašvaldībā riskē ar sabiedrības naudu, bet
privātajā biznesā - ar savu naudu. Taču esmu nācis pie secinājuma, ka
tomēr ne tik ļoti atšķiras vadīšanas principi privātā uzņēmumā un
pašvaldībā. Shēma ir viena saskarsme ar cilvēkiem, lēmumu pieņemšana
un lēmumu atbildīga realizācija. Pēc šīs shēmas priekšsēdētāja darbībā
pēdējais posms lēmumu realizācija bija vājākais, ko preses izdevumos
atzina arī pats Jānis Bakmanis. Ja privātā uzņēmumā iztrūkst viens no
šiem posmiem, to ātri piemeklē nedienas. Pašvaldību savu reizi arī
piemeklējušas nedienas, bet no tām iziets, pateicoties valsts atbalstam
(stabilizācijas kredīts).
Vai domes priekšsēdētāja atstādināšanā no amata bija
ieinteresēti kaimiņu pašvaldību priekšsēži?
G.E.: Noteikti, bet viņi bija ieinteresēti netieši.
Pirmo reizi domes vadītāja amatā ar Limbažu rajona pašvaldību
priekšsēdētājiem tikos finanšu komitejas sēdē, kur viņi šādu lēmumu
uzņēma ar sapratni, neviens nenosodīja, arī rajona izpilddirektors.
Prasīja sīkāku skaidrojumu, ko arī sniedzu, tas bija stipri tuvs tam,
par ko šobrīd mēs runājam.
Kā tapa pārkāpumu saraksts? Kāpēc tas pat deputātiem
tika izdalīts tikai dažas minūtes pirms domes sēdes?
G.E.: Tas tapa koleģiāli. Noteikti gribētu piebilst,
ka Staicelē regulāri kultivēts mīts par ienaidnieka tēlu, ka tā saucamās
opozīcijas deputāti ir Staicelei pretinieki un grib sliktu. Es tā nekad
neesmu uzskatījis, mana pozīcija domes sēdēs nekad nav bijusi akla
ticība un pakļaušanās kādam. Ļoti bieži mums ar priekšsēdētāju bijuši
dažādi viedokļi.
Ātrāk neizpaudām, pirmkārt, dēļ tās problēmas, ka
domes priekšsēdētājs vienpersoniski mainīja domes sēdes lēmumu 2007.
gada 21. novembrī, papildinot to ar diviem punktiem, par kuriem deputāti
nebija lēmuši. Negribējām, lai līdz ārkārtas domes sēdei tiktu mainīti
kādi lēmumi vai dokumenti. Otrkārt ārkārtas domes sēdes darba kārtības
jautājums bija tikai viens par uzticības vai neuzticības izteikšanu
domes priekšsēdētājam, un saraksts nebija dokuments, ko piestāda domes
sēdē, bet plāns sarunai. Arī biedrību protokoli mums netika iesniegti
ātrāk.
Vai Tu ierastos uz biedrību sapulcēm pirms ārkārtas
domes sēdes un sniegtu informāciju iedzīvotājiem?
G.E.: Es ierastos, taču gribu uzsvērt, ka neviens
mani netika aicinājis. Par šādu biedrību sapulcēm uzzināju nākošajā
dienā no informācijas dēļa pie sava veikala.
Cik ilgi Tu esi deputāts? Kas deputātu pienākumu
pildīšanā Tev ir interesants un saistošs? Vai Tu vēlētos būt par domes
priekšsēdētāju? Kurš tagad būs domes priekšsēdētājs?
G.E.: Deputāts esmu divus sasaukumus. Man patīk
lietas novest līdz galam, tas ir nepārtraukts process, tā ir iespēja
piedalīties Staiceles dzīves veidošanā un virzīt to tā, kā redzu
Staiceles attīstītību, ar ko cilvēki te varētu nodarboties. Staiceles
dzīvi veido katrs iedzīvotājs, bet lielos virzienus nosaka deputāti.
Neviena laba ideja netiks apstādināta. Piemēram, pašlaik notiek remonts
ēkā Lielā ielā 36, lai 1. septembrī tur varētu pārcelties Mūzikas un
mākslas skola, atbrīvojot līdzšinējās telpas doktorātam.
Par domes priekšsēdētāju nekad apzināti neesmu
tiecies kļūt, bet pašreiz mani dzīve ielikusi domes vadītāja amatā.
Nākamajā domes sēdē būs mans priekšlikums, pārsvarā, lai neuzliktu lieku
slodzi pilsētas domes budžetam, jaunu domes priekšsēdētāju neizvirzīt,
jo pēc domes nolikuma priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus
pilda vietnieks. Pašlaik man ir apstiprinātas finanšu un citu dokumentu
paraksta tiesības, neuzskatu, ka statusa maiņa vajadzīga. Uzskatu, ka
divus mēnešus, kas atlikuši līdz novada domes priekšsēdētāja vēlēšanām
1. jūlijā, varu vadīt domi priekšsēdētāja vietnieka amatā.
Kā aizvadi savas pirmās darba dienas? Ar ko nākas
saskarties?
G.E.: Lieli pārsteigumi nav, jo domes darbībā piedalos jau 8 gadus.
Vairāk nākas saskarties ar saimnieciskām lietām. Līdz šim mūsu
pašvaldībā ar iestāžu vadītājiem vairāk strādājis priekšsēdētājs, lai
gan pēc domes nolikuma tas būtu jādara izpilddirektoram. Gadiem ilgo
tradīciju tuvākajos divos mēnešos neuzskatu par pareizu mainīt.
Salīdzinot ar uzņēmējdarbību, pirmajās darba dienās risināmie jautājumi
man neliekas sarežģīti. Jauna vai patiesībā labi aizmirsta sajūta tā, ka
pēdējo 20 gadu laikā pirmo reizi daru darbu, par kuru maksā regulāru
algu.
Kā Tu domā, kāpēc varēja rasties tas plakāts par
kolhoznieku pajām?
G.E.: Pirmkārt, nezinu, vai ir pareizi atbildēt uz
anonīmiem plakātiem? Augstu vērtēju to cilvēku viedokli, kas plakātus
turēja rokās, jo saprotu, ka viņi pauda savas domas. Vairāk uztrauc divi
plakāti, kurus neviens neturēja un kuros izskanēja atklāti draudi gan
man, gan trijiem kolēģiem - vienā bija ar stilizētu asins plankumu, un
otrā ar melniem rāmjiem ap fotogrāfijām. Gribētos iepazīties ar šo
plakātu autoriem. Patiešām ceru, ka tie nav tapuši Mūzikas un mākslas
skolā, bet bija kāda atbalstītāja brīva griba.
Vai savā uzņēmējdarbībā Tu ievēro likumus?
G.E.: Jā.
Cik cilvēkiem Tu dod darbu?
G.E.: Astoņiem.
Kādas sociālās garantijas viņiem ir?
G.E.: Viņiem ir pilnīgi visas valsts noteiktās
sociālās garantijas.
Kādus nodokļus Tu maksā valstij?
G.E.: Sabiedrībā izplatīts mīts, ka uzņēmējdarbība
ir ekspluatēt cilvēkus, gūt no tā materiālus labumus un lietot tos
personiskām vajadzībām. Taču nodarboties ar uzņēmējdarbību nozīmē
saskarties ar ļoti daudzām problēmām, dažādiem maksājumiem, kas nav
tikai nodokļi. Pats maksāju šādus nodokļus - pievienotās vērtības
nodokli 21%, uzņēmuma ienākuma nodokli, sociālo nodokli, darba riska
nodevu par katru darba ņēmēju, dabas resursu nodokli, nekustamā īpašuma
nodokli, akcīzes nodokli (tas dalās divās daļās kā tiešais maksājums
un tas, ko maksā jebkurš iedzīvotājs, kas pievienots dažādām precēm).
Kā Tavu uzņēmējdarbību skar ekonomiskā krīze? Vai
samazināji algas darbiniekiem?
G.E.: Jā, mani skar ekonomiskā krīze, ir kritušies
ienākumi. Kamēr nodarbojos ar tirdzniecību (apmēram 14 15 gadus), varu
teikt, ka visi pie manis strādājošie darbinieki ir saņēmuši precīzi tādu
algu un tajā dienā, kā esam nolīguši darba līgumā. Nevienam darbiniekam
neesmu palicis parādā ne santīmu, un darba alga nav nokavēta ne dienu.
Tas ir viens no manas uzņēmējdarbības pamatprincipiem.
Paldies par sarunu!
Ar Gati Endziņu sarunājās Ieva Drone
|
|