Staicele - Reportāžas - Gatis Endziņš

22.04.2009.
Ticu vai neticu Jānim Bakmanim kā politiķim – intervija ar Staiceles pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieku Gati Endziņu

Gati, kāda bija Tava motivācija, kad izteici neuzticību domes priekšsēdētājam?

     G.Endziņš: „Šī notikuma priekšvēsture sākās pāris dienas pēc 2005. gada pašvaldību vēlēšanām. Kā zināms, Staiceles pilsētas domē tika ievēlēti 9 deputāti no diviem sarakstiem ar pārstāvniecības attiecību 5:4 – 5 deputāti no Jaunā laika saraksta, 4 – no saraksta „Staicele – Rozēni – Vīķi”. Pāris dienas pēc rezultātu paziņošanas sabiedrībai pie manis vērsās deputāti no saraksta „Staicele – Rozēni – Vīķi” ar priekšlikumu, ka viņi atbalstīs manu kandidatūru priekšsēdētāja amatam. Tajā brīdī uzskatīju, ka esam viena komanda, un šo notikumu izstāstīju Jānim Bakmanim. Sekoja vairākas salīdzinoši garas un emocionālas sarunas, kurās Jānis Bakmanis mani pārliecināja, lai atbalstu viņa kandidatūru, kā vienu no argumentiem minot, ka viņš apzinās, ar kādu balsu attiecību ir ievēlēti deputāti, kā arī to, ka jebkurā brīdī lēmums var tikt pieņemts viņam par sliktu – konkrēti, atstādināšana no amata, ja lēmumi netiks pildīti sabiedrībai un deputātiem pieņemamā formā.

     Pienāca pirmā domes sēde, kurā pēc nolikuma izvēl priekšsēdētāju. Saraksta „Staicele – Rozēni – Vīķi” deputāti sēdē virzīja manu kandidatūru priekšsēdētāja amatam, tātad - uzticējās. Tā kā neuzskatu par pareizu balsot pašam pret sevi, savu kandidatūru atsaucu, bet nekad neesmu aizmirsis, ka šie cilvēki man uzticējās.

     Pārejot pie pēdējiem notikumiem, varu teikt, ka manā motivācijā priekšsēdētāja atsaukumam ir divas puses - likumiskā un morālā, kaut gan lēmums tika pieņemts par neuzticības izteikšanu, un būtībā jautājums ir tāds – vai es šim politiķim ticu vai neticu.

     Ticēt vai nē – to izvērtēju pēc cilvēka darbiem un runām. Viens konkrēts gadījums. 2008. gada 16. janvārī dome pieņēma lēmumu par vieglās automašīnas nomu. Tika izvirzīti kritēriji, pēc kādiem izvēlēties automašīnu. Pirmo piedāvāto variantu - nomāt automašīnu par 400 latiem mēnesī, dome uzskatīja par pārāk dārgu. Pievērsos šim jautājumam padziļināti un sapratu, ka domes vajadzībām var iegādāties vidusmēra automašīnu operatīvajā līzingā (tā pati noma vien ir), kur dīlera piestādītā cena nepārsniedz 20000 EUR. Tas bija mans ierosinājums. Par nomas maksājumiem nerunāju, arī par to – vai mašīna būs jauna vai lietota. Sēdē pieņemtais lēmums bija uzrakstīts sarežģīti: „Divu mēnešu laikā veikt iepirkuma procedūru „Vieglās automašīnas noma (operatīvais līzings) Staiceles pilsētas domes vajadzībām”, bāzes cena nomai līdz 20000 EUR.” Februārī deputāti piekrita priekšlikumam par nedaudz lietotu automašīnu, kuras cena bija 19322,03 EUR. Tā kā gandrīz katram deputātam ir pieredze ar operatīvajā līzingā iznomātu automašīnu, pēc gada jautājām, kāds ir mašīnas nobraukums. Noskaidrojās, ka 43000 km. Iedziļinājāmies līgumā un konstatējām, ka 5 gadu laikā ar šo mašīnu var nobraukt tikai 125000 km, pēc tam par katru nobraukto km būs jāmaksā 10 santīmi. Uzskatu, ka kilometri nobraukti stipri par daudz, jo vēlāk radīsies papildus maksājumi (ja tā turpinātu braukt – tas būtu apmēram Ls 4300 gadā, un rezultātā divos gados būtu jāpārmaksā apmēram Ls 8600). Ņemot vērā līzinga līgumu, deputāti 2009. gada 18. marta domes sēdē noteica šai automašīnai kilometru un degvielas limitu pusgadam, lai turpmākajos gados neuzliktu papildus slodzi budžetam, kas ir nodokļu maksātāju nauda. Vēl noskaidrojās, ka automašīnas cena ir 19322,03 EUR + 18% PVN, tātad - kopā 22800 EUR. Kad pēc marta domes sēdes iepazinos ar nodošanas – pieņemšanas aktu, kurā šis fakts minēts, un pārmetu priekšsēdētājam, ka janvāra domes lēmums neatbilst tam ierosinājumam, kas tika no manas puses izteikts domes sēdē, nekādu plašāku skaidrojumu nesaņēmu, viņš domes darbinieku klātbūtnē emocionāli sakāpināti atbildēja, ka tas viņu neinteresē, galvenais, lai nevarētu piesieties. Piekrītu, ka juridiski šinī jautājumā piesiet neko nevar, līzinga līgumā redzams, ka maksājuma summa ir tiešām 20001,28 EUR, bet mašīnai ir vēl atlikusī vērtība, kas sastāda 7149,15 EUR bez PVN. Tas nozīmē, ja pēc pieciem gadiem dome vēlēsies šo mašīnu iegādāties, tai būs jāsamaksā vēl šī summa. Kopumā šī mašīna iznāk ļoti dārga. Taču tieši priekšsēdētaja izteikums mani mudināja pārstāt ticēt viņam kā politiķim.

     Saistībā ar šo jautājumu 14. aprīļa ārkārtas domes sēdē man tika atgādināts, ka deputātiem ir pienākums 5 dienu laikā iepazīties ar domes sēdes lēmumiem. Atzīstu, ka to daru ne katru reizi, jo domes lēmumi ir tik daudz, ka tas prasītu papildus laiku. Līdz šim uzticējos, jo pretējā gadījumā tas atgādinātu spēlīti – viens ķer, otrs bēg. Tā bija motivācija no morālās puses.

     Piekritīsiet, ka šādus lēmumus neviens nepieņem balstoties tikai uz emocijām. Tā ir sagadīšanās vai apstākļu sakritība, ka dažas dienas pēc marta domes sēdes pie manis vērsās deputāti A.Bondars, A.Šišlo un A.Apiņš no opozīcijas (kurus par īstu opozīciju nekad neesmu uzskatījis, jo Staicele tomēr ir tik maza, ka jāstrādā vienotā komandā) ar šokējošiem faktiem, kas konstatēti skolas piebūves celtniecībā (deputātam A.Bondaram ir būvnieka sertifikāts). Pirmās sarunas laikā viņi man rādīja dokumentus un stāstīja, tādēļ ierosināju šos faktus apskatīties dabā, tas ir, padarītos darbus pēc pieņemšanas - nodošanas aktiem, par ko samaksāta nauda no reģionālās reformas līdzekļiem. Aizejot uz skolu, redzēju, ka dabā esošais nesakrīt ar to, kas uzrādīts dokumentos. Konkrēti – ieejas durvis ir no plastmasa, bet dokumentos rakstīts, ka alumīnija, cenu atšķirība te būtiska. Nākošais, cik maksā virs ieejas durvīm redzamā nojume, man nav jāpierāda, jo pats personīgi tādas esmu uztaisījis trīs, bet dokumentos minēta stipri lielāka summa - Ls 1400 un augstvērtīgs rūdītā stikla materiāls, kā arī citi izmēri.

     Visvairāk jutos šokēts par dokumentos uzrādītajiem izremontētiem koridoriem abos stāvos, kur dabā vispār nekas nav darīts. Ja koridoru vietā remontēja kabinetus, tam bija jābūt atspoguļotam aktos un dokumentos. Ārkārtas domes sēdē arī SIA „Bazalts” darbu vadītājs Atis Paegle atzina, ka dokumenti nav sakārtoti. Uz papīra, piemēram, radiatoriem ir termoregulatori, bet patiesībā tikai parasti krāni. Ieejot matemātikas kabinetā, jautāju, kā skolēni un skolotāji te var mācīties, ja tik karsts? Man atbildēja, ka tiek taisīti vaļā logi. Tās tomēr ir apkures izmaksas... Radās doma, ka arī šeit ir iemesls neticēt.

     Šobrīd skolas piebūves celtniecībā konstatētie fakti iesniegti izskatīšanai trijām iestādēm – Latvijas Republikas Valsts kontrolei, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijai un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Neviens nesaka, ka noticis kas ļaunpratīgs, bet nav sakārtota dokumentācija, kas ir jebkuras iestādes vadītāja vistiešākais pienākums.

     Ārī pārējos ārkārtas domes sēdē pārrunātos punktus atzīstu par patiesiem.”

Līdz jaunām pašvaldību vēlēšanām atlicis pavisam īss laiks, kāpēc izšķīries par šādu soli tieši tagad?

     G.E.: „Jāatzīmē, ka neviens deputātu konstatētais pārkāpums nav senāks par 2007. gadu. Nesaprotu priekšsēdētāja motivāciju, laikam tuvojošās vēlēšanas radījušas apziņu, ka var atlaist grožus. Apzinos, ka šī rīcība sarakstam, ko es pārstāvu 6. jūnija vēlēšanās, var nest vairāk mīnusus nekā plusus. Tas nav populārs un uz vēlēšanām vērsts solis, bet izšķiršanās par ticību vai neticību konkrētam politiķim. Apzinos arī to, ka ar savu rīcību varu dot plusus Pilsoniskās savienības sarakstam, kurā ir Jānis Bakmanis.”

Ko šis lēmums dos Staicelei?

     G.E.: „Neticība rodas nevis no lēmumu pareizības vai nepareizības (par šiem lēmumiem pats esmu balsojis, tātad - tos atbalstu), bet iet runa par lēmumu izpildi, kas ir klaji nesaimnieciska. Presē („Auseklis” 2009. gada 18. aprīlis) izskan, ka dokumentu sakārtošanas pieredzes trūkst izpilddirektoram, taču par jebkuras valsts vai privātās iestādes darbību atbild iestādes vadītājs.

     No reģionālās reformas naudas mums vēl ir atlikuši Ls 50000, kurus esam nolēmuši ieguldīt Mūzikas un mākslas skolā. Gan opozīcijas deputātiem, gan man radās pilnīgi pamatotas šaubas, vai šī nauda tiks saimnieciski izmantota? Šajā gadījumā varu uzņemties atbildību, ka nauda maksimāli saimnieciski tiks izmantota Mūzikas un mākslas skolā un nekur citur.”

Kā tiks turpināts domes darbs līdz 6. jūnijam?

     G.E.: „Likums nosaka, ka novada domes priekšsēdētājs tiks ievēlēts 1. jūlijā, tādēļ Staiceles pilsētas dome turpinās darbu līdz 1. jūlijam. Ja novada domes priekšsēdētājs netiks ievēlēts pirmajā piegājienā, tad domes darba nepārtrauktību nodrošinās izpilddirektors.

     Tagad nevienas iestādes darbs netiks bremzēts. Ārkārtas domes sēdē bija vairāki plakāti saistībā ar izglītību, piemēram, „Mēs gribam mācīties Staicelē!”, piketā redzēju daudzus Mūzikas un mākslas skolas bērnus, tādēļ rodas doma, ka sabiedrībā ir uztraukums - vai tagad tiks likvidēta Mūzikas un mākslas skola, vidusskola? Par abām skolām esmu balsojis, ja izskanēs priekšlikumi par likvidēšanu, balsošu „pret”. Nākošajās vēlēšanās sarakstā, kuru pārstāvu, piedalījos programmas izstrādē un tur 1.punkta „Izglītība” 1. apakšpunkts skan – nelikvidēt nevienu izglītības iestādi.”

Kā Tu vērtē sabiedrības negatīvo attieksmi, kas izpaudās ārkārtas domes sēdē pret Tavu rīcību, jo priekšsēdētāja atstādināšana lielā mērā bija atkarīga tieši no Tava paraksta vai balss? Kāpēc zālē nebija Tavu atbalstītāju?

     G.E.: „Sabiedrības attieksmi neuztvēru kā negatīvu, bet kā neviennozīmīgu, jo pirms vēlēšanām gan es, gan četri kolēģi apzināti neaicinājām, pat atraidījām atbalstītājus. Man piedāvāja cilvēki, ka brauks atbalstīt, bet teicu, ka nevajag domes sēdē taisīt šovu vai teātri, jo ies runa par saimnieciskiem jautājumiem. Gribētu piebilst, ka gan es, gan 4 pārējie deputāti ir tieši saistīti ar uzņēmējdarbību, tādēļ mūsu domāšanas veids nedaudz atšķiras no tā, kā domā priekšsēdētājs. Vairākkārt 8 gadu garumā priekšsēdētājam esmu uzsvēris, ka, šādi vadot privāto uzņēmumu, viņš būtu bankrotējis. Savukārt viņš mani mēģināja pārliecināt, ka vadīšanas principi atšķiras. Atšķirību redzu naudas jautājumos – pašvaldībā riskē ar sabiedrības naudu, bet privātajā biznesā - ar savu naudu. Taču esmu nācis pie secinājuma, ka tomēr ne tik ļoti atšķiras vadīšanas principi privātā uzņēmumā un pašvaldībā. Shēma ir viena – saskarsme ar cilvēkiem, lēmumu pieņemšana un lēmumu atbildīga realizācija. Pēc šīs shēmas priekšsēdētāja darbībā pēdējais posms – lēmumu realizācija bija vājākais, ko preses izdevumos atzina arī pats Jānis Bakmanis. Ja privātā uzņēmumā iztrūkst viens no šiem posmiem, to ātri piemeklē nedienas. Pašvaldību savu reizi arī piemeklējušas nedienas, bet no tām iziets, pateicoties valsts atbalstam (stabilizācijas kredīts).”

Vai domes priekšsēdētāja atstādināšanā no amata bija ieinteresēti kaimiņu pašvaldību priekšsēži?

     G.E.: „Noteikti, bet viņi bija ieinteresēti netieši. Pirmo reizi domes vadītāja amatā ar Limbažu rajona pašvaldību priekšsēdētājiem tikos finanšu komitejas sēdē, kur viņi šādu lēmumu uzņēma ar sapratni, neviens nenosodīja, arī rajona izpilddirektors. Prasīja sīkāku skaidrojumu, ko arī sniedzu, tas bija stipri tuvs tam, par ko šobrīd mēs runājam.”

Kā tapa pārkāpumu saraksts? Kāpēc tas pat deputātiem tika izdalīts tikai dažas minūtes pirms domes sēdes?

     G.E.: „Tas tapa koleģiāli. Noteikti gribētu piebilst, ka Staicelē regulāri kultivēts mīts par ienaidnieka tēlu, ka tā saucamās opozīcijas deputāti ir Staicelei pretinieki un grib sliktu. Es tā nekad neesmu uzskatījis, mana pozīcija domes sēdēs nekad nav bijusi akla ticība un pakļaušanās kādam. Ļoti bieži mums ar priekšsēdētāju bijuši dažādi viedokļi.

     Ātrāk neizpaudām, pirmkārt, dēļ tās problēmas, ka domes priekšsēdētājs vienpersoniski mainīja domes sēdes lēmumu 2007. gada 21. novembrī, papildinot to ar diviem punktiem, par kuriem deputāti nebija lēmuši. Negribējām, lai līdz ārkārtas domes sēdei tiktu mainīti kādi lēmumi vai dokumenti. Otrkārt – ārkārtas domes sēdes darba kārtības jautājums bija tikai viens – par uzticības vai neuzticības izteikšanu domes priekšsēdētājam, un saraksts nebija dokuments, ko piestāda domes sēdē, bet plāns sarunai. Arī biedrību protokoli mums netika iesniegti ātrāk.”

Vai Tu ierastos uz biedrību sapulcēm pirms ārkārtas domes sēdes un sniegtu informāciju iedzīvotājiem?

     G.E.: „Es ierastos, taču gribu uzsvērt, ka neviens mani netika aicinājis. Par šādu biedrību sapulcēm uzzināju nākošajā dienā no informācijas dēļa pie sava veikala.”

Cik ilgi Tu esi deputāts? Kas deputātu pienākumu pildīšanā Tev ir interesants un saistošs? Vai Tu vēlētos būt par domes priekšsēdētāju? Kurš tagad būs domes priekšsēdētājs?

     G.E.: „Deputāts esmu divus sasaukumus. Man patīk lietas novest līdz galam, tas ir nepārtraukts process, tā ir iespēja piedalīties Staiceles dzīves veidošanā un virzīt to tā, kā redzu Staiceles attīstītību, ar ko cilvēki te varētu nodarboties. Staiceles dzīvi veido katrs iedzīvotājs, bet lielos virzienus nosaka deputāti. Neviena laba ideja netiks apstādināta. Piemēram, pašlaik notiek remonts ēkā Lielā ielā 36, lai 1. septembrī tur varētu pārcelties Mūzikas un mākslas skola, atbrīvojot līdzšinējās telpas doktorātam.

     Par domes priekšsēdētāju nekad apzināti neesmu tiecies kļūt, bet pašreiz mani dzīve ielikusi domes vadītāja amatā. Nākamajā domes sēdē būs mans priekšlikums, pārsvarā, lai neuzliktu lieku slodzi pilsētas domes budžetam, jaunu domes priekšsēdētāju neizvirzīt, jo pēc domes nolikuma priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda vietnieks. Pašlaik man ir apstiprinātas finanšu un citu dokumentu paraksta tiesības, neuzskatu, ka statusa maiņa vajadzīga. Uzskatu, ka divus mēnešus, kas atlikuši līdz novada domes priekšsēdētāja vēlēšanām 1. jūlijā, varu vadīt domi priekšsēdētāja vietnieka amatā.”

Kā aizvadi savas pirmās darba dienas? Ar ko nākas saskarties?

     G.E.: „Lieli pārsteigumi nav, jo domes darbībā piedalos jau 8 gadus. Vairāk nākas saskarties ar saimnieciskām lietām. Līdz šim mūsu pašvaldībā ar iestāžu vadītājiem vairāk strādājis priekšsēdētājs, lai gan pēc domes nolikuma tas būtu jādara izpilddirektoram. Gadiem ilgo tradīciju tuvākajos divos mēnešos neuzskatu par pareizu mainīt. Salīdzinot ar uzņēmējdarbību, pirmajās darba dienās risināmie jautājumi man neliekas sarežģīti. Jauna vai patiesībā labi aizmirsta sajūta tā, ka pēdējo 20 gadu laikā pirmo reizi daru darbu, par kuru maksā regulāru algu.”

Kā Tu domā, kāpēc varēja rasties tas plakāts par kolhoznieku pajām?

     G.E.: „Pirmkārt, nezinu, vai ir pareizi atbildēt uz anonīmiem plakātiem? Augstu vērtēju to cilvēku viedokli, kas plakātus turēja rokās, jo saprotu, ka viņi pauda savas domas. Vairāk uztrauc divi plakāti, kurus neviens neturēja un kuros izskanēja atklāti draudi gan man, gan trijiem kolēģiem - vienā bija ar stilizētu asins plankumu, un otrā ar melniem rāmjiem ap fotogrāfijām. Gribētos iepazīties ar šo plakātu autoriem. Patiešām ceru, ka tie nav tapuši Mūzikas un mākslas skolā, bet bija kāda atbalstītāja brīva griba.”

Vai savā uzņēmējdarbībā Tu ievēro likumus?

     G.E.: „Jā.”

Cik cilvēkiem Tu dod darbu?

     G.E.: „Astoņiem.”

Kādas sociālās garantijas viņiem ir?

     G.E.: „Viņiem ir pilnīgi visas valsts noteiktās sociālās garantijas.”

Kādus nodokļus Tu maksā valstij?

     G.E.: „Sabiedrībā izplatīts mīts, ka uzņēmējdarbība ir – ekspluatēt cilvēkus, gūt no tā materiālus labumus un lietot tos personiskām vajadzībām. Taču nodarboties ar uzņēmējdarbību nozīmē saskarties ar ļoti daudzām problēmām, dažādiem maksājumiem, kas nav tikai nodokļi. Pats maksāju šādus nodokļus - pievienotās vērtības nodokli 21%, uzņēmuma ienākuma nodokli, sociālo nodokli, darba riska nodevu par katru darba ņēmēju, dabas resursu nodokli, nekustamā īpašuma nodokli, akcīzes nodokli (tas dalās divās daļās – kā tiešais maksājums un tas, ko maksā jebkurš iedzīvotājs, kas pievienots dažādām precēm).”

Kā Tavu uzņēmējdarbību skar ekonomiskā krīze? Vai samazināji algas darbiniekiem?

     G.E.: „Jā, mani skar ekonomiskā krīze, ir kritušies ienākumi. Kamēr nodarbojos ar tirdzniecību (apmēram 14 – 15 gadus), varu teikt, ka visi pie manis strādājošie darbinieki ir saņēmuši precīzi tādu algu un tajā dienā, kā esam nolīguši darba līgumā. Nevienam darbiniekam neesmu palicis parādā ne santīmu, un darba alga nav nokavēta ne dienu. Tas ir viens no manas uzņēmējdarbības pamatprincipiem.”

Paldies par sarunu!

Ar Gati Endziņu sarunājās Ieva Drone