Staicele - Reportāžas - Mārtiņdiena Staicelē

10.11.2008.

Mārtiņdienas bazārs

10. novembrī, turpinot tradīciju, muzeja direktore Indra Jaunzeme aicināja staiceliešus piedalīties Mārtiņdienas bazārā. Šogad tas notika Mākslinieku šķūnī.

„Mārtiņi – laiks, kad jāpabeidz visi zemes darbi, jānokuļ labība, jāapar zeme, laiks, kad zeme dodas atpūtā. Ticējumi vēsta – lai būtu laba veselība, Mārtiņdienā daudz jāēd, daudz jādzied un daudz jāpriecājas. No Mārtiņiem līdz Meteņiem latvieši gājuši ķekatās, masku gājienos. Tos sauc dažādi: Kurzemē - par ķekatniekiem, Zemgalē – par budēļiem, Latgalē – par kaladniekiem, Vidzemē un Kurzemē – par čigāniem, vai arī pēc svinamās dienas nosaukuma - par Mārtiņbērniem. Masku gājieni staigāja no mājas uz māju, trokšņodami pēc iespējas skaļāk. Kas mācēja spēlēt kādu mūzikas instrumentu, tie spēlēja, pārējie iztika ar sadzīves priekšmetiem - pannām, katliem, veļas dēļiem utt. Troksnim bija jābūt pēc iespējas skaļākam, jo šajā dienā beidzās Veļu laiks, kas bija sācies Miķeļu dienā. Veļu laikā mājas klētī vai rijā tika likts cienasts – jo biezāka putra, jo veļiem labāk tā garšoja.” – stāstīja šī pasākuma organizatore un vadītāja Indra Jaunzeme, aicinot Mārtiņbērnus doties uz klētiņu, kura pavisam nesen tika pie jauna jumta.


Klētiņā māksliniece Digna Čuikova bija iekārtojusi seno Mārtiņdienas masku izstādi, izmantojot muzeja krājumā esošos priekšmetus.


Iesvētot klētiņu, Justīne un Ritvars spēlēja flautu,...


... visi Mārtiņbērni gāja rotaļā apkārt klētiņai un...


... drosmīgākie piedalījās „gaiļu cīņās”.


Mārtiņa gailīši dancīti veda , Mārtiņa vakaru gaidīdami – Mākslinieku šķūnī dziedāja interešu izglītības centra „Krustpunkti” ansamblis, kopā ar skolotāju Antru Ķesteri.


Te masku izstādi bija gatavojuši mākslas skolas audzēkņi. Pasākuma laikā varēja balsot par interesantāko masku, par atzītākajām kļuva Sandijas un Ritvara darinātās.


Mārtiņos sāk vākt ziedojumus Ziemassvētku labdarības akcijām, tāpēc šogad bazārā aktīvu dalību ņēma arī Staiceles Radošo sieviešu kluba „Stazele” dāmas, izsolē pārdodot saziedotās mantas.


Škaļika izsole ar sākuma cenu - viens lats, piesaistīja daudz interesentu.


Lieli un mazi Mārtiņbērni baudīja karstu tēju un pīrāgus, arī domes priekšsēdētājs.


Ar smilgu sedziņām tirgojās audēji – Maldas kundze un Liepiņa kungs.


Rotu pārdevējs prata katram atrast vispiemērotāko gredzenu, auskaru vai ķēdīti, kas dos veselību un veiksmi.


Tirgotāju pulkā ievērojams bija čigānu pāris ar 50 gadu pieredzi tirdzniecībā un lielu mantu koferi, ...


... kurā atradās visāda prece - no pagājušā gadsimta līdz mūsu dienām: bižutērija, vešiņa, auduma gabali, blūzītes un jakas par pieņemamām cenām - no 20 santīmiem līdz 5 latiem.


Pieši ir, jātnieks nav; laiku rāda, pulkstenis nav.(Gailis). Mīklu minēšana patika visām paaudzēm, katrs atminētājs tika apbalvots ar kārumu.


Arī krustvārdu mīklas minēšanā iesaistījās daudz Mārtiņbērnu.


Baiba Ozolas kundze bija patīkami pārsteigta, jo pareizi atminēja mazā, dzeltenā Mārtiņgaiļa vārdu – Smaidis tiks mazbērnam.

Sagatavoja Ieva Drone