Staicele - Reportāžas - Staiceles futbola centrs

23.10.2008.

Tiek dibināta organizācija „Staiceles futbola centrs”

Ar futbolu saistītās infrastruktūras tālākai attīstībai Staicelē pašvaldība veido ciešākas saites ar Latvijas Futbola federāciju. Kādas – vairāk stāsta domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis.

„Staiceles pilsētas dome un Latvijas Futbola Federācija (LFF) dibina Sabiedrību ar ierobežotu atbildību „Staiceles futbola centrs”, kuras pamatuzdevums ir veicināt jaunatnes futbola attīstību Latvijā, tai skaitā, arī Staicelē. Staiceles pilsētas dome šajā projektā iegulda: nekustamo īpašumu Lielā ielā 40 (Stārķu pili), nekustamo īpašumu Sporta ielā 5 (internātu), nekustamos īpašumus Sporta ielā 4 un Lielā ielā 2 (patreiz esošie futbola laukumi, kur notiek futbola turnīri un treniņi). Īpašumi kopumā novērtēti par 139 tūkstošiem latu, tā ir mūsu daļa. LFF tādā pašā vērtībā iegulda naudu, kopējā summa – Ls 278 000 - ir SIA „Staiceles futbola centrs” pamatkapitāls. Mūsu pusi jaundibinātajā organizācijā pārstāvēs pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis un pilsētas Attīstības komitejas vadītājs Gatis Endziņš. Divi cilvēki būs no Futbola federācijas un trešais – no Nordea bankas, precīzus uzvārdus patreiz nosaukt nevaru.”

Ko šis projekts dos staiceliešiem, pašvaldībai tuvākajā laikā?

„Drīzāk varu atbildēt – kas būtu, ja mēs neko nedarītu. Tad mūsu futbola bāze un visa infrastruktūra paliktu tāda pati kā šobrīd – labākajā gadījumā mums ir nauda zālītes nopļaušanai un internāta uzturēšanai. Esošās situācijas uzlabošanai nav finansu resursu – piemēram, parks pie golfa centra netika izpļauts jau šajā gadā, tāpat būs arī nākamajā...

Bet pārsvarā cilvēki vēlas, lai būtu attīstība, vēlas darba vietas. Mūsu pilsētā nepieciešama inteliģence – sporta, mūzikas un mākslas skolotāji, angļu valodas skolotāji, tūrisma speciālisti utt. Bet tie var būt tikai tad, ja šeit ir ko darīt. Ja nav šādu centru un bāzes, inteliģence atrod darbu Valmierā, Cēsīs vai Rīgā.

Lai radītu futbola bāzi, intensīvi strādājām 5-6 gadus, bet visu laiku nebija partneru. Ar savām idejām bijām vieni paši - par tām kāds pasmaidīja, cits pateica kādu nežēlīgu teikumu, kāds paslavēja - „malacis”... Lai šīs lietas sakārtotos, meklējām draugus. Latvijas Futbola federācija šī gada jūlija mēnesī noīrēja visus mūsu laukumus un internātu, izmēģināja ideju un pārliecinājās – vai viņi gatavi šādam solim, vai tas viņiem vajadzīgs. Pasākums deva rezultātu, jaunieši labi spēlēja dažādos turnīros rudens pusē, un federācijas vadība cer, ka tā būs arī turpmāk. Tāpēc Latvijas Futbola federācija parakstīja vienošanos, ka konceptuāli piekrīt šādas bāzes veidošanai.”

Cik tālu šobrīd pavirzījies organizācijas dibināšanas process?

„Staiceles pilsētas dome izdarījusi visu – apstiprināti Statūti un priekšsēdētājs pilnvarots parakstīt dibināšanas līgumu. Tagad tas jāizdara LFF. Ar Statūtiem un Līgumu viņi iepazinušies un piekrituši, tur jāieliek vien uzvārdi, kas pārstāvēs federācijas pusi. Tad jānosaka diena, kurā mēs to parakstīsim kā ilgtermiņa sadarbības protokolu. Kad tas tiks izdarīts, jaunizveidotā iestāde varēs sākt reālu darbu.”

Kā izpaudīsies reālais darbs?

„Jaunizveidotā organizācija kops teritoriju ar esošajiem futbola infrastruktūras objektiem. Kārtīgāks remonts nepieciešams internātā, jo 5 gadu laikā radies nolietojums. Arī celtniecības gaitā viss nav izdarīts atbilstoši tiem mērķiem, kādi būs organizācijai, jāizbūvē, piemēram, papildus telpas noliktavai, buču un tērpu žāvētavai. Tur arī nepieciešama nauda.

Kas notiks ar sporta halles būvniecību, ar jaunu laukumu ierīkošanu, ar divpadsmit-dzīvokļu māju, ar Stārķu pils būvniecību - tas ir process, kas tiešā veidā nav atkarīgs no manis vai pilsētas domes. Tagad ir parādījusies organizācija un cilvēku grupa, kuriem, tāpat kā staiceliešiem, šeit ir kaut kas svarīgs. Lūk, tagad partneri kopā ar pilsētu mēģinās idejas īstenot.

Gala produkts ilgtermiņā - nacionālās sporta bāzes statuss „Staiceles futbola centram”, kas dos valsts finansējumu bāzes uzturēšanai un attīstībai. Lai pie tā nonāktu, vēl jāpastrādā kopā ar LFF. Tad varēs saņemt arī Olimpiskās komitejas naudu.”

Kur Latvijā ir nacionālās sporta bāzes?

„Ventspilī, Liepājā, bet nacionālās sporta bāzes futbolam nav. Tāpēc esam kāju ielikuši durtiņās, un šoreiz intereses sakrīt, jo arī Futbola federācijai nav savas bāzes. Viņiem ir kantoris Rīgā, bet nav sava īpašuma, kā tas ir daudzās valstīs, kurās esmu bijis - tur federācijai pieder kāda ēka, stadioni, infrastruktūra, vieta jaunatnes izlašu treniņu darbam. Staicelē ļoti labi tas, ka blakus arī vidusskola un sporta skola - tad iespējams piepildīt vīziju, ka šeit mācās jaunieši no plašākas apkārtnes. Mācās visu gadu un orientējas uz futbolu, jo sports ir tāds pats arods, kā virpotājs, gleznotājs un mūziķis. Futbols ir profesija. Tieši tāpat kā baletdejotājai, arī futbolistam kādreiz var tikt traumēta kāja, bet tas nenozīmē, ka viņš savu karjeru beidzis, jo ir šajā sfērā zinošs cilvēks un var būt menedžeris, pārvaldnieks, tiesnesis vai treneris – lūk, cik daudz dažādu iespēju.

Ja ilgtermiņā šādu vidi izdosies sakārtot līdz galam, tad gribētu teikt - vasarā (aktīvajā sezonā no maija līdz septembrim) būšu palīdzējis veidot savu biznesu veikalu, kafejnīcu un apkārt esošo kempingu īpašniekiem, jo iebraucēji šos pakalpojumus patērē.”

Lūdzu, miniet līdzīgus pozitīvus piemērus šādām organizācijām.

„Ļoti labs pozitīvs piemērs ir tepat blakus - Limbažu rajons, Limbažu pilsēta, Latvijas Olimpiskā komiteja, Latvijas Futbola federācija un Latvijas Airēšanas federācija izveidoja Olimpisko centru „Limbaži”, kur pamatā ir airēšana, futbola stadions un halle vieglatlētiem. Viņi ļoti labi strādā jau kādus 4-5 gadus. Kā jau katrā vietā, ir arī savas problēmiņas un nianses.

Laba sadarbība Ventspilī, kur Ventspils pilsēta izveidoja Olimpisko centru „Ventspils”. Valmieras pilsētas dome izveidoja Vidzemes Olimpisko centru. Bez pašvaldības līdzdalības šādi projekti nenotiek. Ja ir uztraukums par to, ka pašvaldībai paliks mazāk daļu, un vairāk ieguldot, vairāk daļu kļūs jaunizveidotajai organizācijai, tad padomāsim - sporta objektus neviens nost nejauks, visi ir ieinteresēti, lai halle šeit būtu. Ja halle te ir, tad organizācija ir ieinteresēta, lai tā tiktu apsaimniekota, apdzīvota un būtu pilna ar notikumiem, bet tas interesē abas puses. Bez tam - uzbūvēta lielā futbola halle, ir notikums, kas dod vidusskolai drošu pastāvēšanu un garantiju, ka arī turpmāk šeit būs bērni.”

Uztraukums par to – kā nu būs...

„Neviens cilvēks nevar pateikt, ka būs tikai tā un nekā savādāk, arī es tas neesmu, taču vadot pašvaldību 19 gadus, vienu gan varu teikt – ja kāds pārmet par neuzbūvētiem objektiem, pacietieties! Kad objekts tiek uzbūvēts, cilvēki aizmirst to, kā bija pirms tam, piemēram, kā viņi agrāk brauca uz Ainažiem pa zemes ceļu. Tagad liekas, ka tur asfalts ir kopš dzimšanas.

Man bijuši pārmetumi par golfa centru – kamēr pilsēta to uzturēja, viss bija kārtībā. Kad pārdevām privātajam, viņš darīja, kā gribēja. Bet šajā projektā mēs neko nepārdodam, mūsu pārstāvji ir padomē. Esam sasaistīti kopā ar savstarpējiem norēķiniem, ar siltuma tarifiem, ar patērētājiem utt. Tā ir atšķirība.

Uzņēmējs, protams, gribēs nopelnīt, bet tad viņš centīsies vairāk piesaistīt uzmanību. Mums būtu jādomā par to, vai varēsim visu izmantot? Šī drošība paredzēta līgumos. Sastādot budžetu, mēģināsim sakārtot tā, lai 3 gadus uz priekšu pilsētas ieguldījumi objektu uzturēšanā nepalielinātos (būtu tikpat lieli kā šajā gadā). Stabili zināmi izdevumi par sporta laukumiem, internātu - tā ir laba sajūta skolai un visai pilsētai kopumā. Privātīpašniekam par golfu maksāja pats cilvēks, tagad par laukumiem samaksās pilsēta, lai bērni var skriet, cik viņiem tīk.

Domāju, ka šobrīd pastāvošā banku krīze ietekmēs projekta veiksmīgāku attīstību, tas ies lēnāk – šeit varētu tikt ieguldīti UEFA, Nordea bankas un vēl kādu futbola sponsoru kompāniju līdzekļi. Viens gan ir skaidrs - projekts neapstāsies. Neviens nenāk iekšā kā saka - uz dullo, te nav nepārdomātu lēmumu. Tas, ka cilvēki to nejūt, nenozīmē, ka nekas nenotiek. Visi procesi tiek analizēti un vērtēti. To vairāk jūt atbilstošā nozarē strādājošie. Visu uzrakstīt avīzē arī nevar, tad nav interesanti, dzīvē vajag intrigu un notikumus.”

Sagatavoja Ieva Drone,
Ineses Meisteres foto