Staicele - Reportāžas - LNIIC Krustpunkti

02.10.2008.

LNIIC „Krustpunkti” 2008./2009.m.g. piedāvā

     Šogad interešu izglītības centra visos pulciņos uz pirmo nodarbību tika aicināti audzēkņi kopā ar vecākiem, lai interesenti varētu aprunāties ar pulciņu skolotājiem uz vietas, jo vecāku sapulcē vienlaicīgi uzaicināt pedagogus, kuri brauc no Rīgas, Valmieras un Limbažiem nebūt nav tik vienkārši. Vecāku interese nebija liela, katrā pulciņā vismaz vienam bērnam bija līdzi kāds no vecākiem, vien sporta dejās bija lielāks pulciņš māmiņu kopā ar mazākajiem bērniem. Kam gan vēl, ja ne tieši vecākiem būtu jāiedrošina bērni apgūt ko vairāk, kā vispārējās izglītības programmu skolā? Divu nedēļu laikā visos pulciņos ciemojos arī es, lai sniegtu plašāku informāciju vecākiem, jo pulciņu skolotāji vēl gaida jaunus dalībniekus.

Vizuālā tēla un personības veidošanas pulciņš

Vizuālā tēla un personības veidošanas pulciņa dalībniekus skolotāja Lilita Siliņa gaida trešdienās plkst. 17:30, kultūras namā.

Tā kā daudzu Staiceles skolēnu ģimenes ārste Maija Rācene informēja, ka teju vai visiem ir kādas stājas problēmas, domāju, kur mūsu pilsētā bērni var strādāt pie savas stājas veidošanas? Par sporta deju pulciņu nevienam nav šaubu, tur skolotāji par taisnu muguru atgādina katrā tikšanās reizē, bet izrādās, ka par to ļoti daudz runā arī vizuālā tēla un personības veidošanas pulciņā.

Stāsta skolotāja: „Vai tas ir defilē, vai kāda horeogrāfija vai vienkārši stāvam pie sienas, vienmēr runājam, kā būtu pareizi jāveido stāja. Katrā reizē, kad tiekos ar meitenēm, pusi stundas ir teorija, pusi praktiskās nodarbības. Par stāju runājam daudz. Jautājām arī kultūristam stiepšanās vingrinājumus stājas nostiprināšanai, papildus pakonsultējāmies, lai ko nepareizi neizdarām. Domāju - stājas problēma ir tā, ka maz nodarbojamies ar sportu. Nemāku pateikt, kā ir Staicelē, bet citur to ļoti izjūtu, kad redzu, kā meitenes skrien pa stadionu. Tas ir viens. Bet otrs – ja dzersim kolu un ēdīsim čipsus, tad arī stājas nebūs, jo kauliem nebūs nepieciešamās barības vielas.”

Šī pulciņa dalībnieces kopā ar skolotāju redzējām pašdarbnieku atskaites koncertā „Staiceles ritmi”, ar kustību teātra priekšnesumu meitenes šovasar piedalījās arī Teātru festivālā Lietuvas pilsētā Taujenai.

Vairāk stāsta skolotāja: „Patiesībā lietuvieši bija stipri pārsteigti par to, ko ieraudzīja, viņi teica – kaut kas tāds Taujenā nav bijis! Vairāk tur bija tādi teātrīši, bet man patika salīdzināt tipāžus – mums ir Pindacīša un šiem arī tāda pati – kaut kas līdzīgs.

Kad atbraucām, vakarējām Taujenas pilī, tur bija jautri - paēdām, padzērām, izdancojāmies un visus izdancinājām. Nakšņojām skolas sporta zālē. Otrā dienā mūs veda uz līdzīgu parku kā Gaujas Nacionālais parks, kur auga mežacūkas. Tad aizbraucām uz mazu skoliņu – muzeju, kur bija Lietuvas pirmā prezidenta portrets. Tajā skoliņā parādīja mums visu procesu, kā lini aug, kā viņus ķemmē, šķetina ar ratiņiem. Nākošajā zālē bija viss par to, kā cep maizīti – lizas, abriņas.

Lielajā zālē lējām vaska svecītes, blakus bija galds ar svaigu jauno zālīšu tēju, tikko sviestu medu, biezpienu pa viņu modei un speciāli mums ceptu lietuviešu maizīti. Kā mēs ēdām, kā mums tas garšoja! Tajā skoliņā mācās kopā 17 bērni no 1.-4. klasei. Tā pastāv, lai apdzīvotu vienu no pirmajām skolas ēkām, ko prezidents cēlis. Neatstāj sajūta, ka tā celta pils stilā, var redzēt, ka domāts lielais dārzs. Skoliņa atradās nedaudz ārpus pilsētas, bet tajā pašā Ukmerges pagastā.

Tad vajadzēja uzstāties. Satraukums bija liels, jo skatuvīte maza, taču viss izdevās labi. Taujena ir ESCO pilsēta, jo viņu ģerbonī ir melnais stārķis”.

Kokgriešanas pulciņš

Šogad pirmo gadu darbu sāk kokgriešanas pulciņš - pirmdienās un otrdienās no plkst. 15:00 Staiceles vidusskolā zēnu amatu mācības darbnīcā (jaunās un plašās telpās skolas katlu mājā) pie skolotāja Jāņa Rudzīša. Tiek gaidīti bērni sākot no 4. klases.

Skolotājs pastāstīja: „Pamatā mana doma ir tāda – darbs ar nazīšiem un kaltiņiem. Jau mācību stundās griežam rakstus kokā, ornamentus – apgūstam pašu vienkāršāko, pulciņā varēs ar to nodarboties vairāk. Latvijā kokgriešana diezgan maz izplatīta, bet krieviem tā ļoti populāra - svēto tēli, kā gleznas, dažādas figūriņas. Esmu no interneta savācis materiālus – attēlus par kokgriezumiem. Tad bērni paši izdomās, ko veidos, mēs netaisīsim visi vienu darbu.

Domāju - sāksim ar Margaritas Stārastes figūriņu griešanu, lai iemācās just instrumentus. Lai izveidotu glezniņu, vispirms to vajadzēs izveidot no plastilīna, tad redzēs, kā vajag griezt. Pamats ir trīsstūris, ar kuru veido dažādus rakstus. Ja zēni izgatavos, piemēram, kastīti, viņi pratīs to skaisti noformēt. Nedaudz klāt būs arī virpošana – piemēram, svečturi vienai svecītei vispirms izvirpo, tad izgriež rakstu.

Materiāls iesākumam ir, taču vēlāk būs jāmeklē. Der lapu koki, vislabākā ir liepa un bērzs, labi griežas arī melnalksnis, sliktāk izmantojas apse, jo plūksnaina. Ābele, ķirsis ir cietāki, bet tiem ir smuks raksts. No ābeles var taisīt dekoratīvas karotes. Par koku meklēšanu runāšu ar bērniem. Arī pilsētā, ja kādu liepu zāģē, varētu atcerēties par mums. Dažāda tipa kaltiņi jau iegādāti. Lielākie kalti noderēs veidojot lielākas, ārā liekamas figūras. Izmantosim linoleja griežamos nažus, tie ir asi un nelūzt. Amatu mācības stundās esmu bērnus uzrunājis, interese ir.”

Sporta deju pulciņš

Vislielākā piekrišana šogad pirmajā nodarbībā bija sporta deju pulciņam. To jau otro gadu vadīs skolotājs Viktors Abramovs – pirmdienās no plkst. 16:30.

Viktors Abramovs pirmajā tikšanās reizē, redzot tik daudz jaunu seju, iepazīstināja ar sevi: „Esmu sporta deju treneris, pirms tam pats biju dejotājs. Latvijas Sporta deju federācijas prezidija loceklis, sporta deju tiesnesis, starptautiskās sporta deju federācijas tiesnesis. Es ne tikai varu deju iemācīt, bet arī māku to novērtēt, jo ļoti bieži piedalos sacensību tiesāšanā.”

Tie, kas nekad nav dejojuši sporta dejas, būs atsevišķā, iesācēju grupā, kur mācīsies pašus pamatus. Pārējie veidos otru grupu.

Sporta dejas ir pavisam 10 – 5 Eiropas un 5 Latīņamerikas dejas. Eiropas dejas ir: lēnais valsis, Vīnes valsis, kviksteps vai ātrais fokstrots, tango un lēnais tango. Pulciņā no tām tiks apgūtas 4, izņemot lēno tango. Latīņamerikas dejas ir: samba, ča-ča-ča, rumba, pasadoble un džaivs, arī no šīm tiks apgūtas 4, izņemot pasadoble.

Prasības – noteikti jābūt maiņas apaviem. Ja nav speciālo dejošanas apavu, var būt vieglas kurpes ar nelielu papēdi, noteikti ne botas un zābaki. Apģērbam īpašu prasību nav, kaut gan patīkami, ka meitenes izskatās pēc meitenēm - ģērbušās svārkos, bet laika apstākļu dēļ var būt arī bikses, taču tajās jāvar brīvi kustēties. Zēniem jābūt tīrā apģērbā, var būt citas bikses, ne tās ar kurām iet pa ielu.

Sporta deju pulciņa skolotājs plāno audzēkņu piedalīšanos dažādās sacensības un pilsētas koncertos.

Pirms iesākt pirmos kopīgos deju soļus, skolotājs teica: „Cilvēki, kuriem ir iemaņas sporta dejās, ļoti labi var dejot jebkuras citas dejas.”

Mūzikas pulciņš

Mūzikas pulciņš interešu izglītības centrā ir no pašiem pirmsākumiem. Šogad to vadīs skolotāja Antra Ķestere – pirmdienās un trešdienās plkst. 19:00 Mūzikas un mākslas skolas telpās.

Skolotāja pastāstīja, ka repertuārs tiks izvēlēts no trīs dažādām tēmām – latviešu tautas dziesmas, populārā mūzika un dziesmas angļu valodā – pusgadā vismaz viena, jo daudziem skolēniem angļu valoda nav stiprā puse, bet šodien tai jābūt ļoti labā līmenī.

Floristikas pulciņš

Floristikas pulciņu jau trešo gadu vada skolotāja Ilze Kalēja. Nodarbības šogad notiks ceturtdienās plkst. 15:30 Mūzikas un mākslas skolas floristikas klasē.


Skolotāja pastāstīja: „Floristikas nodarbībās strādāsim ar dabas materiāliem, taisīsim dažādas kompozīcijas gan no dzīviem augiem, gan no sausiem un mākslīgiem – tie būtībā ir divi dažādi floristikas virzieni. Bērni, kas nāks pirmo gadu, apgūs pašus pamatus, sākot ar to, kādi ir instrumenti un kā tos izmanto. Ar bērniem un jauniešiem, kas nāk vairākus gadus, taisīsim sarežģītākus darbiņus, lielāka formāta un mēģināsim piedalīties dažādās izstādēs un konkursos, kas notiek Latvijas mērogā. Staicele kā ESCO sadraudzības pilsēta, ir tikusi ārpus Latvijas, taču izstādēs kopā ar citu interešu izglītības centru audzēkņiem nav startējusi. Varētu būt, ka mūsu darbiņus, mūsu veikumu, mūsu pieskārienu varētu redzēt uz kopīgo svētku fona arī Staicelē - droši vien noformēsim Mūzikas un mākslas skolas un interešu centra pasākumus, kultūras namā arī ik pa laikam esam redzami.

Lai darbotos pulciņā, vajadzīga pacietība, idejas un drosme tās realizēt, prasme ieraudzīt materiālus, tos sajust un salikt kopā tā, lai pašam patīk - tad patiks arī citiem. Materiālus vācam kopā ar meitenēm. Domāju - staiceliešiem tas nav sarežģīti, jāpaiet parkā vai mežā pāris soļu un var tikt pie visa vajadzīgā, kamēr vēl nav sniegs.

Pulciņā gaidu bērnus sākot no 10 gadiem. Var nākt arī 1.-4. klašu skolēni, bet viņiem tad būs vieglāki darbiņi. Interesanti, ka tieši jaunāko klašu bērni darbojas ar milzīgu azartu.”

Šovasar jau otro reizi floristikas pulciņa divas dalībnieces kopā ar skolotāju piedalījās Salmu stārķa festivālā Vācijas pilsētā Storkovā, kas ir ESCO organizācijas dalībniece, jo šīs pilsētas ģerbonī arī ir stārķis. Ko dod šāds brauciens? Vērtē skolotāja Ilze: „Meitenes redz pasauli, viņām ir iespēja vairāk apliecināties, ka pašas var tikt galā ar uzdevumu. Tiek iegūta pieredze, jo tur darbam cita specifika. Vide un atmosfēra, kur top arī citi darbi, liek centies savu uztaisīt pēc iespējas labāk, lai varētu ar lepnumu tam blakus stāvēt un teikt - tas ir mūsējais. Atbildības sajūta ļoti pacelta uz augšu - no audzināšanas viedokļa tas ir svarīgi, bērnam tas ir liels kāpiens pa pašapziņas kāpnēm. Meitenes redzēja, kā strādā meistari un, ka viņu darbiņš nemaz īpaši neatpaliek, ja pacenšas. Pacietību vajag milzīgu, savu ezi taisījām 3 ritīgi pilnas dienas. Varēja jau ilgāk, vēl kāda adata pa lieku nenāktu, bet bija jāapskatās arī uz apkārt notiekošo.

Festivālā strādājām kopā ar lietuviešu komandu, kura bija ģimene, lielākais skaits dalībnieku paši vācieši – ģimenes un daži ļoti profesionāli meistari, kuri piedalās jau daudzus gadus pēc kārtas. Tad redzējām, kā viņi prot izstrādāt un parādīt salmam visādas savīšanas tehnikas, un katrai vietai raksturs mainās – spurainais, gludais utt. Tur liela prasme un iztēle vajadzīga, lai kaut ko tādu dabūtu gatavu. Ļoti žēl, ka šogad neatbrauca daudzas ESCO pilsētas, bet viņi uz to neliek lielāko uzsvaru, tas ir kā papildinājums visam Salmu festivālam, un atbraukušās stārķu pilsētas grezno visu pasākumu.”

Aušanas pulciņš

Aušanas pulciņš darbojas Audēju namiņā Lielā ielā 19, to vada skolotāja Inese Strazdiņa. Dalībniekus te gaida sākot no 8 gadu vecuma, grupā optimālākais bērnu skaits ir 10 – 15. Lai gan mazās stelles austuvē ir tikai 3, ko darīt ir viesiem – var mazus paraudziņus veidot uz rāmīšiem, virpināt prievītes, aust celu jostiņas.

Sākumā, kamēr nav tik daudz pacietības, tiek darināti mazāki darbiņi, vēlāk arvien lielāki – spilventiņi, somiņas, šalles. Šogad pulciņa dalībnieki varēs apgūt vilnas velšanu (filca tehniku) un darināt somiņas, rotaslietas u.c. jaukus un interesantus priekšmetus. Materiāli visiem darbiem iegādāti pietiekoši, ja grib ko atšķirīgu, var pirkt pats.

Pagājušajā mācību gadā viens no lielākajiem pasākumiem, kur piedalījās aušanas pulciņa meitenes, bija Latvijas 90. dzimšanas dienai veltītās jostas aušana Limbažos. Meiteņu darbi bija arī Pleskavas Kremlī, saistībā ar Latvijas 89. dzimšanas dienas svinībām, un tepat – Staiceles pasākumos. Skolotāja saka: „Darbojamies sev un citiem par prieku.

Bērnu darbi studijā apskatāmi visu cauru gadu.”

Lidmodelisma pulciņš

Lidmodelisma pulciņš interešu izglītības centrā uzsāk savu ceturto darbības gadu skolotāja Edgara Konstantinovičs vadībā.

Nodarbības notiek zēnu amatu mācības darbnīcā (jaunajā skolas katlu mājā), ceturtdienās un piektdienās, sākot no plkst. 11, kad var nākt jaunāko klašu skolēni. Šobrīd jaunākais dalībnieks pulciņā ir Arturs no 2. klases.

Skolotājs saka - var nākt jebkura vecuma bērns, jo atbilstošu uzdevumu var piemeklēt katram. Mazākie, piemēram, var modelēt no papīra, galvenais – vajag pacietību un neatlaidību. Daži bērni atnāk aiz ziņkārības, jo modeļi vizuāli labi izskatās, citiem tomēr interese noturīga.

Šogad dalībnieki lidmodelisma pulciņā ir no visām klasēm, arī no divpadsmitās. Ir iegādāta radioaparatūra priekš radiovadāmiem modeļiem, pavisam četriem, bet tie vēl jāizgatavo. Ar tiem varēs darboties vecāko klašu skolēni.

Pamata darbs ir izgatavot vienkāršas ar roku metamas lidmašīnas no putoplasta, tad jāmācās tās palaist, noregulēt, lai lido. Nepieciešamās iemaņas var iegūt tikai regulāri strādājot. Visi darbam vajadzīgie materiāli iegādāti.

Pulciņa dalībnieki rīko sacensības savā starpā, kā arī pavasarī piedalās sacensībās republikas mērogā.

Keramikas pulciņš

Keramikas pulciņu otrdienās, plkst. 16:00 Staiceles Mūzikas un mākslas skolas keramikas klasē vadīs skolotāja Digna Čuikova.

Skolotāja pastāstīja: „Keramikas pulciņā mācās izprast formas plastiku un apjoma veidošanas pamatprincipus. Pulciņa dalībnieki strādā ar dažādiem keramikas materiāliem, apgūstot vairākas keramikas tehnikas, kā arī mācās apgleznot un dekorēt traukus. Jaunākie pulciņa dalībnieki darbojas sīkplastikas jomā. Regulāri notiek audzēkņu darbu izstādes. Pulciņa audzēkņu labākie darbi tiek izmantoti kā suvenīri un dāvināti Staiceles pilsētas viesiem. Pulciņa dalībnieki gatavojas piedalīties dažādos konkursos. Strādāt ar mālu – tas ir radošs, interesants un aizraujošs process.”


Pulciņā skolotāja gaida bērnus no 4 gadu vecuma. Mālu un glazūras iegādās interešu izglītības centrs, bet daži darbarīki, kā, piemēram, steks, irbulīši, nazīši, kokteiļu salmiņi u.c. būs jāsagādā pašiem.

Makšķerēšanas pulciņš

Viens no dabai tuvākajiem un praktiskākajiem ir makšķerēšanas pulciņš, ko nu jau trešo gadu vada Jānis Vizoris.

Ar makšķerniekiem runājos Salacas krastā, saulainā dienā, kad zivis it labi ķērās. Skolotājs stāstīja, ka jaukā laikā nodarbība notiek pie upes, tas parasti ir sestdienās rīta pusē, bet līdz ar vēsā laika iestāšanos, nodarbības notiks piektdienās Jauniešu kluba „Čempiņš” telpās. Tad vairāk ir teorētiskās runas – par drošību pie upes, makšķerēšanas noteikumi, inventāra sagatavošana.

Pulciņā var nākt bērni sākot no otrās klases. „Lielie puikas visu jau zina, būs profesionāļi”, smaida skolotājs. „Ja šogad būs ledus, gribam piedalīties Latvijas čempionātā zemledus makšķerēšanā. Pagājušajā gadā to nevarējām izdarīt, jo ledus nebija. Vasarā piedalījāmies „Vimbās” un pilsētas sporta svētkos. Ja laicīgi būtu paziņots, piedalītos arī vasaras Latvijas čempionātā bērniem Rīgā Lucavsalā. Tagad tur bija tikai Reinis ar savu māsu, kopumā dalībnieku pamaz. Uzskatu, ka izvēlētā augusta pēdējā sestdiena ir neveiksmīgs laiks, jo bērni un vecāki gatavojas skolai. Šo čempionātu vajadzētu rīkot jūlijā, kad bērni ir brīvi.

Šogad gaidām pulciņā jaunu maiņu, jo lielie aizgāja. Darbojoties pulciņā, Kristaps Taulavičus 2007. gadā kļuva par Latvijas čempionu zemledus makšķerēšanā, kā arī par „Latvijas Avīzes” un Latvijas makšķernieku asociācijas rīkoto sacensību čempionu - tātad kaut ko iemācījušies puiši ir. Esam saņēmuši Staiceles pilsētas domes materiālo atbalstu inventāra un barības iegādē, tas ir ļoti svarīgi, jo makšķerēšanas sports ir dārgs. Zemledus makšķerēšanai ziemā bērniem viss sagādāts – makšķeres, kastes, murmiškas, pašiem vajadzīgs vienīgi apģērbs.

Nākot uz pulciņu vajadzīga tikai gribēšana. Var būt arī savs inventārs, to varam pielabot. Ejot pie upes, vispirms iemācamies sakārtot savu darba laukumu. Pa vasaru esam daudz makšķerējuši. Pie mums var nākt arī vecāki cilvēki – cik makšķernieku, tik gudrības, tad visu saliekam kopā. Zivis arī gudrākas paliek un pēc vecām metodēm ne vienmēr ķeras.”

Sagatavoja Ieva Drone
Vizuālā tēla un personības veidošanas pulciņa foto – Lilita Siliņa
Audēju pulciņa foto – Inese Strazdiņa