Staicele - Reportāžas - Svētā putna Pivālind svētki Staicelē

19.07.2008.

Svētā putna Pivālind svētki Staicelē (3. daļa)
Lielā iela - Mākslinieku iela

Pivālind svētkos pilsētas garākā un galvenā iela pārvēršas par Mākslinieku ielu, kur šogad notikumus veidoja gan pieredzējuši mākslinieki, gan Staiceles Mūzikas un mākslas skolas audzēkņi.


Kad Stārķu pils galminieki – 3-gadīgie staicelieši pārgrieza simbolisko ielas atklāšanas lentu, vispirms iegriezāmies keramikas „Ceplī” – te Suntažu mākslas skolas audzēkņu darbu izstāde. Viņi Staicelē pavadīja savu vasaras prakses nedēļu. Vairāk stāta skolotāja Māra Mārtiņjāne-Kaša: „Šie bērni mācās mākslas skolā pēc pilnās programmas, kurā paredzēts, ka ir vasaras prakse ar zīmēšanu un gleznošanu ārā. Divus gadus mēs esam braukuši uz Mazsalacu, šogad izdomājām - jābrauc kaut kur tālāk. Suntažu studija ir Ogres mākslas skolas filiāle. Ogres Mākslas skola darbojas no 1990. gada, bet Suntažu studijai ir 4 gadi. Mēs, skolotāji no Ogres, braucam 3 reizes nedēļā mācīt Suntažu bērnus. Staicelē prakses nedēļā piedalījās bērni vecumā no 10 līdz 17 gadiem.


Darbi, kuros atpazīstat savas pilsētas ielas stūrus, tapuši Staicelē, abstraktākie zīmēti mākslas skolā. Šajā nedēļā dzīvojām Staiceles skolā, mums patika. Sākumā likās, kā nu būs - lietus līst, bet kad uzspīdēja saule un varēja peldēties, visiem bija priecīgs noskaņojums. Svētkos šodien piedalāmies ar interesi, bērni dežurē izstādē, citas meitenes dejo hip-hopu. Ikdienā bieži dzirdēju, ka manas mākslas skolas meitenes teica - mums jāskrien uz hip-hopu, bet nekad nebiju redzējusi kā viņas dejo. Šodien man bija interesanti pavērot, izrādās - meitenēm talanti daudzos virzienos.”


Pretim Lielās ielas 22. namam gleznoja Mākslas Akadēmijas portretistes un saksofonu spēlēja brīvmākslinieks Mārtiņš Roziņš.


Arī pils āksts vēlējās būt iemūžināts gleznā, taču mākslinieces atbildēja, ka vienā mirklī to izdarīt nevar. Bija vien, kopā ar mazajiem galminiekiem, jādodas tālāk.


Mazliet sāņus no Lielās ielas – Parka ielā, pilsētas bibliotēkas darbinieces Europe Direct projekta ietvaros aicināja visus aplūkot izstādi „Lilijas zieds Francijas simbolikā”.


Izstādi atklāja bibliotēkas vadītāja Anita Strokša.


Staiceles muzeja direktore Indra Jaunzeme, kura ir arī Lībiešu (līvu) savienības Staiceles grupas vadītāja, saņēma Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta īpašu dāvanu – lībietes Edrōmas Veldes darināto tradicionālo lībiešu sieviešu tautas tērpa aubi. To pasniedza Vija Virtmane, Lībiešu  (līvu) nodaļas vadītāja.


Māris Pūris ne tikai pats dejoja stepu, bet mācīja izjust ritmu viesiem, kas to vēlējās.


Lauku kapela „Pažobele” spēlēja vecās ziņģes.


Pie Lībiešu muzeja varēja fotografēties un pavērot – vai tev piestāv lībiešu tērps.

Lībiešu tērpu figūras veidoja Staiceles mūzikas un mākslas skolas audzēkņi – izzāģēja Kristaps Sietiņsons, apgleznoja Laura Ustrisova un Anda Prokopoviča, piepalīdzēja arī pārējie.


Pie Mūzikas un mākslas skolas kopā ar saviem pedagogiem spēlēja mūzikas klašu audzēkņi - vijolnieki, pianisti, saksofonists un flautiste.


Pie bērnudārza sētas varēja aplūkot mākslas klašu audzēkņu darbus – lībiešu rakstu un krāsu salikumi jauniešu skatījumā.


Novadpētniecības muzejā fabrikas ekspozīciju papildināja jauns krājuma priekšmets – pēdējā fabrikas direktora Ivana Rogozina vaska figūra.


Pivālind svētkos visas dienas garumā muzicēja folkloras kapela „Maskačakas spēlmaņi”.


Koncertā pie Lībiešu muzeja dzirdējām divus brīnišķīgus skaņdarbus Maijas Alekses, Bolderājas Mūzikas vidusskolas audzēknes izpildījumā. Dienas garumā viņa spēlēja kokli un flautu pie keramikas „Cepļa”.


Atrakcijas vadīja Ķencis (aktieris Māris Pūris).


Ar hip-hopa dejām uzstājās Suntažu Mākslas skolas meitenes.


Tās gribēja iemācīties arī Ķencis un aicināja pulciņā drosmīgākās staicelietes.


Daudz jautrības sagādāja rotaļlietu gatavošana bērniem.


Pēc koncerta dejas turpinājās ballē, ko spēlēja gan kapela „Maskačkas spēlmaņi”, gan grupa „Trešā brigāde”.

Svētā putna Pivālind svētku režisore – Ārija Bakmane, māksliniece – Ārija Daugule.
Pasākumu finansiāli atbalstīja Līvu (lībiešu) savienība Līvõd Īt, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts, Eiropas Komisijas Informācijas punkts "Europe Direct" Staicelē, Staiceles pilsētas dome.

Sagatavoja Ieva Drone
Foto ziedu izstādē un Novadpētniecības muzejā – Rasma Taulavičus