Staicele - Reportāžas - Novadu reforma

20.02.2008.
 
Novadu reformas „šūpoles”

Ar novadu reformu saistītie jautājumi kļūst arvien aktuālāki, jo tuvojas 2009. gada pašvaldību vēlēšanas, kad visam jābūt skaidram. Jaunā novadu karte Ministru kabinetā (MK) tika apstiprināta 2007. gada 4. septembrī, precizēta 11. decembrī. Staicele šajā kartē šobrīd iezīmēta kopā ar Alojas, Braslavas un Brīvzemnieku pašvaldībām Alojas novadā, kaut gan visu šo laiku mūsu deputāti un arī lielākā daļa Staiceles iedzīvotāji nesuši sevī pārliecību - jāpaliek vieniem. Līdz ar valdības maiņu parādījies cerību stariņš, tādēļ ar jauno novadu karti neapmierināto pašvaldību vadītāji un deputāti 20. februārī pulcējās Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS). Staiceli tur pārstāvēja mērs Jānis Bakmanis un deputāts Gatis Endziņš.


Vispirms sapulcē savu viedokli pauda reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns. Viņaprāt nākotnē, neatkarīgi no teritoriju sadalījuma, svarīgākā būs izlīdzināšanas fonda jaunā kārtībā (sākot ar 2010. gadu), jo reformas mērķis ir: „ne tikai šodien izdzīvot, bet veidot nākotnē saprātīgi, samērīgi un pietiekami labi attīstīties spējīgas pašvaldības, kuras uzlabos tos pakalpojumus iedzīvotājiem, kuri dzīvo šo pašvaldību teritorijās.” Ministrs uzsvēra, ka atslēgas likums reformas veiksmei ir finanšu resurss, ar kuru pašvaldība spēs un varēs saimniekot.

Ministrs savu viedokli par karti paudis jau iepriekš, taču vēl atkārtoja: „Uzskatu, ka kartē ir problēmas. Šīs problēmas bija neizbēgamas, simtprocentīgi visi apmierināti nebūs nekad. Pirmā problēma ir tā, ka lielām pilsētām atļāva būt neatkarīgām. Tas pēc būtības neatbilst reformas mērķim – teritorijas attīstība tiek nodrošināta tikai caur mijiedarbību, kas ir starp attīstīta centra un lauku teritorijām, vienam otru „barojot” pozitīvā veidā. Līdz ar to šī iespēja tika izslēgta, tā bija pirmā piekāpšanās no ministrijas puses. Līdz ar to karte nav ideāla, visi ar to rēķināmies. Mans novēlējums – esat vai neesat apmierināti, mēģiniet rast pozitīvus scenārijus savai turpmākai darbībai. (...) Neatkarīgi no tā, kādu lēmumu šodien pieņemsiet, katrs pārdomājiet, kādā veidā darīsiet tās lietas, kuras jums būs uzticētas ar likumiem.”


Sapulces turpinājumā reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns atbildēja uz pašvaldību vadītāju jautājumiem.

Jautājumu un neskaidrību daudz. Pats galvenais - kāpēc reforma tiek uzsākta un pabeigta bez spēles noteikumiem: nav zināms, kā ievēlēs novadu domes, kāds būs naudas sadalījums, kādas būs pašvaldību funkcijas, ja otrā līmeņa pašvaldības (rajona padomes) tiks likvidētas. Pašvaldību vadītāji nevar izskaidrot saviem iedzīvotājiem, kāpēc jāiet tajā vai citā novadā.

Staiceles domes priekšsēdētājs atgādināja par 167 novadu modeli, ko veiksmīgi modelēja toreizējais reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Māris Kučinskis.

Izskanēja viedoklis, ka analīze, ko taisa Pašvaldību savienība, pilnīgi neapgāžami pierāda - iedzīvotāju skaita matemātiska palielināšana nav pamats pašvaldības finansiālai izaugsmei. Tikai ģeogrāfiskais novietojums izšķir pašvaldības finansu izaugsmi. Kādas būs jaunā novada finanšu izaugsmes iespējas, ja tajā apvienosies daudz dotējamas pašvaldības? Valstī jābūt ilgtermiņa pašvaldību investīciju atbalsta programmai.


Atbildot uz jautājumiem, ministra kungs Edgars Zalāns atgādināja āfrikāņu sakāmvārdu - gribi kaut kur ātri aizskriet, tad skrien viens, gribi ilgi un kaut kur tālu aiziet, tad ej kopā ar kādu.

Sapulces vadītājs Edmunds Pētersons, Lapmežciema novada domes priekšsēdētājs, sarunu laikā pieminēja citu patiesību - lielākam sunītim vairāk vajag dot ēst, nekā mazākam, un mazāks ir šiverīgāks.


Gunārs Laicāns, Saeimas deputāts, runāja par divām ļoti būtiskām lietām, kas jāievēro, veicot administratīvi teritoriālo reformu. Viena no tām ir piederība teritorijai. Otra ir pārstāvniecība – kad notiks vēlēšanas, kā šī teritorija tiks pārstāvēta? Pie 167 novadu modeļa tas bija ievērots, taču tad par apvienošanos lielākos novados solīja naudu. Divsimt tūkstoši daudziem aizmigloja acis, parādījās lielie novadi, un sistēma tika izjaukta. Šodien izveidojušās milzīgas „šķēres” – lielais Ogres novads ar 47000 iedzīvotājiem un Vārkavas novads ar 2000 tūkstošiem. Tagad ir grūti atrast pareizo risinājumu.

Šodienas situāciju vērtēja un nākotnes scenārijus novadu reformas sakarā modelēja Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis: „Šodienas situācijā es uzskatu, - labāk valdībai iet uz kompromisu, uz novadu skaita palielināšanu, it sevišķi tām pašvaldībām, kas visu laiku stingri stāvējušas pie savas pozīcijas. (...) Mans ieteikums politiķiem ir – miers baro un nemiers posta. Domāju, ka Latvijas valstij ir pilnīgi vienalga vai mums ir 120 vai 140 novadi. Kur novilkt līniju, valdībai jāizlemj.”

Jaunsleiņa kungs minēja, ka Satversmes tiesā varētu parādīties ne tikai pašvaldību iesniegumi, bet arī iedzīvotāju iesniegumi par viņu interešu aizskaršanu vai neaizskaršanu.

 


Sapulcē piedalījās pašvaldības, kurām ar MK noteikumiem piešķirts novada statuss, bet tas nav ņemts vērā, apstiprinot administratīvi teritoriālo iedalījumu – Amata, Lapmežciems, Valgunde un Inčukalns, un 34 pašvaldības (starp tām arī Staicele), kuras līdz pagājušā gada beigām pieņēma lēmumu par novada izveidošanu, bet šis lēmums nav ņemts vērā, apstiprinot administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Sapulces noslēgumā tika pieņemts lēmums, ka katra neapmierinātā pašvaldība gatavos individuālu pieteikumu Satversmes tiesai. Tuvākajā laikā Pašvaldību savienība organizēs neapmierināto pašvaldību vadītāju tikšanos ar ministru prezidentu Ivaru Godmani.

Sagatavoja Ieva Drone