Staicele -
Reportāžas - Ziemassvētki un jaunais
gads
15.01.2008.Pārdomas pēc Ziemassvētku un Jaungada
pasākumiem
Šogad, kā vienmēr, laiks
mainīgs un nepastāvīgs. Tieši tāds arī mans garastāvoklis, veidojot gadu
mijas pasākumus Staicelē. Kā vienmēr, pietrūkst laika. Pietrūkst laika
saviem mīļajiem, saviem bērniem, vīram. Atkal neesmu uzrakstījusi
nevienu apsveikumu kartīti. Zvanu, skrienu, dusmojos, nobirdinu kādu
asaru, atkal zvanu un domāju: "Kam TAS ir vajadzīgs? Vai TAS ir
vajadzīgs man, staiceliešiem? Vai gribu kaut kam kaut ko pierādīt, ka es
to varu? Un vai es to vēl gribu? Skrienu pa dzīvi un domāju, vai man tas
vajadzīgs - skriet kā vējam un atdurties kā mietam? Atdurties pret
nevajadzīgiem pasākumiem, koncertiem. Atdurties pret nenovīdību, naidu,
lamām, kliegšanu, vajadzīgu un nevajadzīgu kritiku. Bet kāda balss man
saka: to jau tu pati izvēlējies un varbūt pat esi pelnījusi!
Kad gadu mijas "murgs" bija
beidzies, manā e-pastā kāds cilvēks atsūtīja vēstuli par eņģeļiem.
Izlasīju, nobirdināju kārtējo asaru un atlika vien piekrist eņģeļu
teiktajam: "Ne viss ir tā, kā tev liekas. Ikviens rezultāts ir domāts
tev un tavam labumam. Bet par to tu vari arī kādu laiku nezināt." Ar
tādu domu cenšos dzīvot tālāk.
Jutīšos gandarīta, ja vismaz
kādam staicelietim iespiedās sirsniņā Adventes koncertu skanīgās
dziesmas, sirdi sasildīja plīvojoša sveču liesmiņa. Priecāšos, ja gadu
mijas ballēs jutāties labi un atpūtušies. Būšu gandarīta par jūsu prieku
acīs, klausoties skanīgās Raimonda Paula dziesmas Viktora Lapčenoka
izpildījumā.
Un atkal nāk prātā eņģelis un
viņa sacītais: "Daži cilvēki ienāk tavā dzīvē uz mirkli un top par mūsu
draugiem un atstāj siltas atmiņas mūsu dvēselēs." Tā es domāju, vērojot
tos staiceliešus, kuriem mans tagadējais darbs ir vajadzīgs, kuri nāca
uz koncertiem un pasākumiem ar labestību un prieku. Tā savā darbā esmu
satikusi daudz jauku cilvēku, bet, sev nezinot, varbūt satiku arī savu
sargeņģeli. Viss, kas notiek, ir uz labu. Tā domājot varbūt var strādāt
arī tālāk, bet varbūt arī ne...
Paldies par pleca sajūtu Lienītei, Lailai, abām Indrām,
Anitai, Dairai, Ilgai, Kārlim, Modrim. Daudz mācījos un ieklausījos
Rutiņas, Gintas un Mudītes padomos. Paldies par kopīgi izdzertajām
kafijas tasēm Mārim un Udo. Dzīves skolā izmācīja un ērkšķiem cauri
izvadīja Agris, Jānis un Ārija. Tas man noderēs! Ainai, Baibai, Dzidrai
un Ingai paldies par morālo atbalstu. Par materiālo atbalstu Adventes
koncertiem paldies Ilonai Trēziņai, Uldim Pūsildam, Irai Strazdiņai,
Alvim Bondaram. Protams, nevar aizmirst Dzidru un Līgu. Paldies!
Un atkal laiks ir mainīgs -
balts un dubļains. Tieši kā mans garastāvoklis, kā mana tagadējā dzīve.
Un atkal nav laika saviem bērniem, saviem mīļajiem. Atkal sēžu naktī pie
datora un domāju, vai TAS ir vajadzīgs man, jums staicelieši, varbūt
manam kaķim un baltajai kaziņai? Bet varbūt TAS viss ir nekam
nevajadzīga spēku izšķiešana un tukša laika nosišana.....VARBŪT....
Patiesā cieņā, ka uzklausījāt
Daina kultūras namā
|
|