Staicele - Reportāžas - Pensionāru balle

05.01.2008.

Jaungada pasākums kopā ar Viktoru Lapčenoku

Pēc tradīcijas, kas sākusies iepriekšējā gadsimtā, Staicelē kultūras pasākumu gads iesākas ar pensionāru vakaru.


Šoreiz, kopā ar ierastajām tradīcijām – pašmāju un kaimiņu pašdarbnieku koncertu, darbīgāko senioru sveikšanu, ciemos tika gaidīts senioru paaudzē iemīļots mākslinieks Viktors Lapčenoks.


Pasākuma vadītāja Aina Berga iesāka ar sirsnīgu sveicienu Jaunajā gadā un pārdomām: „Viens gads atkal aizvadīts, bet mums katra Dieva dotā diena jāņem ar pateicību un jārosās, cik vien spēka. Nedēvēsim sevi par pensionāriem. Mēs esam ļaudis labākajos gados – seniori, kuri ar savu dzīves pieredzi, darba prasmi un nelielu valsts pabalstu kuļamies pa dzīvīti. Bet vai tādēļ raudāsim? Dziedāsim, cik jaudāsim! Lai piepildās visi vēlējumi, pašu vēlmes un cerības. Pats galvenais – veselību, stipru un noturīgu!”


Veiksmi visiem vēlēja domes priekšsēdētājs Jānis Bakmanis: „Ja nav veiksmes, tad nevar būt tik skaista pilsēta kā Staicele, mums ir veiksme. Un veiksme ir pateicoties jums! Lai mums izdodas! Laimīgu Jauno gadu!”

Jaungada svētku noskaņu radīja ne tikai apsveikuma runas, bet arī „Dziesmu draugu” skanīgās balsis. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja skatīties Staiceles dramatiskā kolektīva pirmizrādi – skeču „Mans vīrs”.


Piecas dāmas, satiekoties kafejnīcā, runā par saviem vīriem. „Katrs pats savas laimes kalējs, un ne jau vīri veidos mūsu dzīvi”, tiek secināts noslēgumā. Aktrises Ilga Līsmane, Ausma Virse, Dzintra Mihailova, Gunta Dalka un Sarmīte Meņģele, režisore Līga Gūtmane.


Pirmo reizi Staicelē ar jauku priekšnesumu redzējām Alojas dāmu deju kolektīvu „Rasa”, vadītāja Velta Cimmere.

Turpinājumā Jānis Treijs: „Staiceles pensionāru biedrības „Staiceles seniori” valde un padome decembra mēnesī sanāca un nosprieda – apbalvot mūsu pensionārus, kuri aktīvi darbojušies aizvadītajā gadā. Mazo balviņu sponsori: Sandris Kalniņš, Mārcis Arnavs, Intars Telšinskis, Gatis Endziņš, Alvis Bondars un Aigars Apiņš, paldies viņiem.”


Mazās pateicības par lielajiem darbiem: Ārijai Korpai – par nevalstiskās organizācijas „Saulgriezes” ilggadēju vadīšanu; Veltai Andersonei apsveikums par Latvijā labākās agronomes nosaukuma un ceļojošās balvas „Zelta vārpa” iegūšanu.

Pateicība aktīvām, atsaucīgām, atraktīvām un apbrīnojami apsviedīgām dāmām – Ilgai Līsmanei, Ausmai Virsei, Veltai Ozolai. Paldies čaklām audējām, kuru darbi priecēja pleskaviešus valsts svētkos – Maldai Balodei un Veltai Kīnai.

Pateicības par grāmatu un žurnālu dāvinājumu bibliotēkai – Dzidrai Graviņai, Edītei Kalniņai, Ritai Grāvītei, Raitim Rūjam, Ausmai Virsei, Vasilijam Fedorenkovam.

Sirsnīgu paldies pensionāri teica Anitai Strokšai par atbalstu un ilgstošu sadarbību, „Dziesmu draugiem” un viņu vadītājai Dzidrai Rocei par skanīgām dziesmām visos senioru pasākumos. Pateicība jautrajām vecmāmiņām un viņu vadītājai Ārijai Bakmanei. Pateicība Dainai Mūrniecei par Senioru svētku organizēšanu un jaukajiem brīžiem, ko viņa sagādājusi pensionāriem. Pateicība domes priekšsēdētājam Jānim Bakmanim, kas visu „kuģi vada un stūrē”.

Pārsteiguma balvu Jānis Treijs pasniedza Veltai Ozolai, jo tieši viņa bija pirmā, kas pieteicās apmeklēt šo sarīkojumu.


Paldies saņēma arī paši senioru aktivitāšu galvenie organizatori - Aina Berga un Jānis Treijs.


Gaidīto mākslinieku Viktoru Lapčenoku uzrunāja Aina Berga.

- Kāds jums šovakar noskaņojums?

- Ļoti labs!

- Patīkami dzirdēt! Vai aukstums neietekmēs dziesmas skanīgumu?

- Ja dziedātu ārā, tad būtu tā kā būtu. Bet te ir silts un patīkams, redzu patīkamas sejas. Būs labi.

- Vai Jūs uzskatāt sevi par veiksminieku?

- Jā, tā varētu teikt.

- Ar saviem koncertiem Jūs esat pabijis ļoti daudzās vietās. Vai ir kāda vieta, kuru Jūs atceraties, sakot vārdus – to es nekad neaizmirsīšu?

- Pagājušajā gadsimtā, kad bija citi laiki, mums vidēji mēnesī bija vairāk kā 20 koncertu tikai braucot pa Latviju. Nav Latvijā tādas vietas, kur neesmu bijis. Man bieži jautā, kura pilsēta vai ciemats ir skaistāks. Redziet, Latvija ir tik skaista! Ļoti daudzi, kas brauc uz Dienvidiem, to nezina. Es jau saprotu – nauda ir jāiztērē, šinī vēsajā laikā labāk ir pagrozīties saulītē. Lai cilvēki dara kā grib, tas viņu ziņā. Es arī esmu daudz braukājis un pēc mana uzskata – nav skaistākas zemes par Latviju.

- Mūsu domas sakrīt, arī Staicelē Jūs neesat pirmo reizi.

- Jā, savam kolēģim teicu, ka šajā kultūras namā esmu bijis 1971. gadā.

- Es atceros vismaz trīs koncertus.

Laika ziņā varētu teikt - mūsu dzīves ir ritējušas paralēli. Ja gribas atcerēties kādu romantisku notikumu, man jāatbild tā – sens tik sens ir tas laiks, sens tik sens ir tas stāsts... Kuru dziesmu jūs nosauktu, attiecinot uz tiem laikiem?

- Pirmā dziesma, ko dziedāju uz lielās skatuves un ko Raimonds Pauls mums ar Noriņu uzrakstīja, bija „Savāda vasara”. Šo vakaru es gribētu sākt ar citu dziesmu – „Un atkal zilā vakarā, ... sākas viss no gala...”


Koncerta starplaikos atrakcijas – kungiem jāatrod dāma, kurai kartiņas otra puse.


Atrakcija – bezbudžeta filmas par Saulcerīti stikla kalnā uzņemšana – galvenie lomu tēlotāji saņem režisora uzdevumus.


Filmas uzņemšanā ar prieku iesaistījās visi pasākuma dalībnieki, režisors bija apmierināts.


Vakara dalībnieki varēja baudīt SIA „Santīms” gatavotos gardumus, dejot un klausīties patīkamu koncertu. Viktora Lapčenoka dziesmas atsauca daudz jauku atmiņu.

Sagatavoja Ieva Drone