Staicele -
Reportāžas - Pleskavā
19.11.2007.
Satuvina aušanas prasmes - mūsējie Pleskavā
Pleskavā, Krievijas Federācijā,
Latvijas Republikas konsuls Gints Serafinovičs par godu Latvijas 89.
dzimšanas dienai organizēja valsts svētku atzīmēšanu. Tā tika organizēta
sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās
sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļu. Vairāk stāsta Lībiešu (līvu)
lietu nodaļas pārstāve Lilita Kalnāja. Viņa atzīmēja, ka svinības notika
augstā līmenī, tajās piedalījās Pleskavas gubernatora administrācijas
pārstāvji, gubernatora vietnieks, deputāti - aptuveni 150 lūgto viesu,
cilvēki no turienes latviešu biedrības, Latvijas uzņēmēji. No Staiceles
pašvaldības - deputāte Aina Berga, viņa oficiāli aicināja Pleskavas
kultūras dzīves vadītājus uz Lībiešu svētkiem Staicelē.
1. rindā no kreisās: Jeļena Jaroševska, Baltslāvu kultūras attīstības un
sadarbības biedrības priekšsēdētāja, Katrīna Kalēja, Marina Stetjuha,
Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības
līdzpriekšsēdētāja, Vija Virtmane
2. rindā no kreisās: Svetlana Narkēvča, māksliniece, kuras gleznas bija
izstādītas, Lilita Kalnāja, Aina Berga.
Svinībās muzicēja Staiceles Mūzikas un mākslas skolas vijoles pedagoģe
Katrīna Kalēja mūzikas pavadījumu izvēlējās konsuls Gints Serafinovičs.
Attēlā vidū: Pleskavas muzeja direktore Natālija Dubrovska, kas ierīkoja
izstādi, viņai blakus pa labi - LR konsuls Krievijas Federācijā Pleskavā
Gints Serafinovičš ar kundzi.
19. novembrī Pleskavas Kremlī tika atklāta izstāde, kurā Latviju
pārstāvēja Kurzemes lībiešu mākslinieka Andreja Šulca gleznas (daļu no
tām esam redzējuši arī Staicelē; pavisam 96 gadus garajā mūžā
mākslinieks uzgleznojis ap 3000 darbu); Vidzemes lībiešu Tautas
lietišķās mākslas studijas Staicele audēju darbi (gandrīz 50)
segas, plecu lakati, dvieļi, šalles, smilgu sedziņas, u.c. Izstādē
skatāmas arī mākslinieku Elvīras Stupenkovas, Viktora Ļedovska un
Svetlanas Narkevičas akvareļi, pasteļi, gleznas, ko vieno tematika Pie
Baltijas jūras.
Lilita Kalnāja norāda, ka:
Pleskavas Kremlī senajās vēsturiskajās telpās, ko dēvē par Prikaznije
palati (Приказные палаты)
tika skaisti izkārtotas gleznas un daļa no audēju darinājumiem - jūsu
studijai raksturīgie meldru audumi. Prikaznije
palati (Приказные палаты) ir vieta, kur strādāja Krievijas
cara laika ministri, varētu teikt, tas līdzinās mūslaiku ministru
kabinetam. Uz vismaz 500 gadus vecajām palodzēm un senatnīgajiem beņķiem
bija izlikti jūsu audēju darbi. Deķi izskatījās burvīgi, vietējā muzeja
un mūsu konsulāta darbinieki bija īpaši centušies visu paveikt godam -
darbu nosaukumi un autoru vārdi bija pārtulkoti precīzi un pareizi.
Otrajā dienā delegācijai no
Latvijas bija organizēta brīnišķīga ekskursija, kur varēja skatīt
Pleskavas senākās baznīcas. Pavisam viņiem ir ap 50 baznīcu ar lielu
kultūrvēsturisko vērtību, 40 no tām darbojas. Visvecākajā katedrālē, kas
ierakstīta UNESCO īpaši aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tiek
atjaunotas 12. gadsimta freskas.
Attēlos: Ekskursijas laikā Pečoru klosterī.
Latvieši tika uzņemti ar lielu sirsnību. Pleskavieši uzsvēra, ka kultūra
ir pāri visām nesaskaņām un uz kultūras pamata veidojas jaukas
savstarpējās attiecības.
Kā sākās šāda sadarbība un kā staicelieši nokļuva
Pleskavā?
Vairāk stāsta Lilita Kalnāja:
Pleskava atrodas uz senās somugru tautas - setu zemes, tur ir setu
ciemi, tā nav tikai slāvu zeme. Seti dzīvo
arī Igaunijā un robeža ir Pleskavas apgabalā, Pečoru tuvumā. Setiem, kā
somugru tautai, ir liela interese par Latvijas somugriem - lībiešiem.
Sadarbība sākās 2006. gadā, kad pleskavieši Rīgā Īpašu uzdevumu ministra
sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā demonstrēja setu tautas
lietišķās mākslas, t.sk. - tautas tērpu paraugus un uzstājās ar
priekšlasījumu Setu kopīgais un atšķirīgais ar pārējiem.
Krievijā dzīvo 23 miljoni
somugru tautu pārstāvju. Setiem Krievijas Federācijas valsts iestādes
pievērš lielu uzmanību. Igaunijas valsts iestādes aicināja setus
pārcelties dzīvot uz Igauniju, pievienoties ar setu tautai, aizbrauca
vairāki tūkstoši cilvēku, galvenokārt gados jaunākie.
Bet setu ciemos palika viņu kultūra, pleskavieši apzinās, ka tā
ir liela vērtība, ka tā var zust un pēta šo kultūru. Setiem ir sena
valoda, līdzīga mūsu lībiešu valodai. Tā ir saglabājusies, viņi ģimenēs
to lieto. Viņi paši saka - Pečoros uz tirgu ejam, lai varētu
parunāties. Kad seti klausījās ierakstus lībiešu valodā un
paskatījās grāmatas, viņi teica, ka saprot to labāk, nekā igauņu valodu.
Igauņu valoda ir modernāka un jaunāka.
Setu ciemi vienmēr ir
atšķīrušies no slāvu ciemiem. Pleskavas apgabalā bijis tā - setu ciems
un turpat pēc vairākiem kilometriem tālāk - krievu ciems, viņi nav
asimilējušies, ļoti turējušies atsevišķi. Krievi vairāk kopa zemi un
zvejoja, jo tur daudz ezeru un Pleskavas upe. Seti audzēja linus, tā
bija pamatkultūra. Tādēļ jau senajos gadsimtos viņi varēja tirgoties ar
Eiropu, viņi vienmēr bija turīgāki. Krievu ciemi bija nabadzīgāki, jo
zivis un dārzeņi tirgotājus maz interesēja. Seti bija ļoti lieli audēji.
Tieši tāpēc Staiceles audēju darbi tika izstādīti Pleskavā. Interese par
šo pasākumu bija ļoti liela, daudzi atpazina staiceliešu darbos krāsas,
kādas ir setu ciemos rozīgais, pelēcīgais, sārtais. Viņiem ir divi
pamattoņi tumši sarkanais (kā latviešu karogā) un baltais.
Uz Pleskavu aizvedām arī LNIIC
Krustpunkti audēju jauniešu
pulciņa dalībnieku darbus mazās sedziņas, somiņas, spilventiņus, lai
redzētu, ka vecmeistaru prasmes turpina apgūt jaunie. Viņiem ļoti patika
jaunatnes darbi, tie bija košākās krāsās, ar spožumiem, ar jauniem
moderniem materiāliem. Mūsdienās lietišķā māksla kļuvusi globālāka,
ietekmējas viens no otra, tādēļ jauniešu darbos nevar redzēt tik daudz
Vidzemes lībiešiem raksturīgās krāsas.
Sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļas vadītāja Vija Virtmane sniedza
interviju Latvijas radio, Pleskavas televīzijai, stāstīja par gleznām,
izstādi. Pasākums daudzviet tika atspoguļots. Mēs esam gandarīti,
uzsver Vija Virtmane.
Sadarbība varētu turpināties.
Par nākotni domājot, Lilita Kalnāja saka: Šī gada rudenī, kad
izvērtējām jūsu jaunos lībiešu svētkus Pivälind, runājām, ka
vajadzētu tos paplašināt, uzaicinot Igaunijas setus. Jūs esat ideālā
vietā, lai te būtu igauņi. Tagad svētkos gaidīsit ciemiņus arī no
Pleskavas.
Par aušanas prasmēm runājot,
Lilita Kalnāja atzīmē: Vasarā bijām Pleskavas apgabalā tieši setu
ciemos, kur ir setu muzeji, satikāmies ar setu sievietēm. Viņiem ir
mazliet cita aušanas tehnoloģija, kā šeit, tā tiek atjaunota, jo ir
gandrīz pazudusi. Sigovas ciemā ir audēja - entuziaste, kura Pēterburgā
studējusi aušanas tehnoloģijas, tagad pēta simtgadīgus audeklus un
mēģina atjaunot senās prasmes. Viņa ar Eiropas finansiālo atbalstu
izveidojusi darbnīcu, kur strādā 3 4 audējas, kas savu prasmi nodod
tālāk, nodrošinot pārmantošanu. Tas būtu
ļoti patīkami, ja setu audēju meistari atbrauktu pie jūsu meistariem un
varētu pastāstīt par savām prasmēm.
Sagatavoja Ieva Drone Staicelē,
Foto Lilita Kalnāja
|
|