Staicele - Reportāžas - Pleskavā

19.11.2007.

Satuvina aušanas prasmes - mūsējie Pleskavā

     Pleskavā, Krievijas Federācijā, Latvijas Republikas konsuls Gints Serafinovičs par godu Latvijas 89. dzimšanas dienai organizēja valsts svētku atzīmēšanu. Tā tika organizēta sadarbībā ar Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļu. Vairāk stāsta Lībiešu (līvu) lietu nodaļas pārstāve Lilita Kalnāja. Viņa atzīmēja, ka svinības notika augstā līmenī, tajās piedalījās Pleskavas gubernatora administrācijas pārstāvji, gubernatora vietnieks, deputāti - aptuveni 150 lūgto viesu, cilvēki no turienes latviešu biedrības, Latvijas uzņēmēji. No Staiceles pašvaldības - deputāte Aina Berga, viņa oficiāli aicināja Pleskavas kultūras dzīves vadītājus uz Lībiešu svētkiem Staicelē.


1. rindā no kreisās: Jeļena Jaroševska, Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības priekšsēdētāja, Katrīna Kalēja, Marina Stetjuha, Baltslāvu kultūras attīstības un sadarbības biedrības līdzpriekšsēdētāja, Vija Virtmane
2. rindā no kreisās: Svetlana Narkēvča, māksliniece, kuras gleznas bija izstādītas, Lilita Kalnāja, Aina Berga.


Svinībās muzicēja Staiceles Mūzikas un mākslas skolas vijoles pedagoģe Katrīna Kalēja – mūzikas pavadījumu izvēlējās konsuls Gints Serafinovičs.


Attēlā vidū: Pleskavas muzeja direktore Natālija Dubrovska, kas ierīkoja izstādi, viņai blakus pa labi - LR konsuls Krievijas Federācijā Pleskavā Gints Serafinovičš ar kundzi.

     19. novembrī Pleskavas Kremlī tika atklāta izstāde, kurā Latviju pārstāvēja Kurzemes lībiešu mākslinieka Andreja Šulca gleznas (daļu no tām esam redzējuši arī Staicelē; pavisam 96 gadus garajā mūžā mākslinieks uzgleznojis ap 3000 darbu); Vidzemes lībiešu Tautas lietišķās mākslas studijas „Staicele” audēju darbi (gandrīz 50) – segas, plecu lakati, dvieļi, šalles, smilgu sedziņas, u.c. Izstādē skatāmas arī mākslinieku Elvīras Stupenkovas, Viktora Ļedovska un Svetlanas Narkevičas akvareļi, pasteļi, gleznas, ko vieno tematika „Pie Baltijas jūras”.

     Lilita Kalnāja norāda, ka: „Pleskavas Kremlī senajās vēsturiskajās telpās, ko dēvē par „Prikaznije palati” („Приказные палаты”) tika skaisti izkārtotas gleznas un daļa no audēju darinājumiem - jūsu studijai raksturīgie meldru audumi. „Prikaznije palati” („Приказные палаты”) ir vieta, kur strādāja Krievijas cara laika ministri, varētu teikt, tas līdzinās mūslaiku ministru kabinetam. Uz vismaz 500 gadus vecajām palodzēm un senatnīgajiem beņķiem bija izlikti jūsu audēju darbi. Deķi izskatījās burvīgi, vietējā muzeja un mūsu konsulāta darbinieki bija īpaši centušies visu paveikt godam - darbu nosaukumi un autoru vārdi bija pārtulkoti precīzi un pareizi.”

     Otrajā dienā delegācijai no Latvijas bija organizēta brīnišķīga ekskursija, kur varēja skatīt Pleskavas senākās baznīcas. Pavisam viņiem ir ap 50 baznīcu ar lielu kultūrvēsturisko vērtību, 40 no tām darbojas. Visvecākajā katedrālē, kas ierakstīta UNESCO īpaši aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā, tiek atjaunotas 12. gadsimta freskas.


Attēlos: Ekskursijas laikā Pečoru klosterī.


Latvieši tika uzņemti ar lielu sirsnību. Pleskavieši uzsvēra, ka kultūra ir pāri visām nesaskaņām un uz kultūras pamata veidojas jaukas savstarpējās attiecības.

Kā sākās šāda sadarbība un kā staicelieši nokļuva Pleskavā?

     Vairāk stāsta Lilita Kalnāja: „Pleskava atrodas uz senās somugru tautas - setu zemes, tur ir setu ciemi, tā nav tikai slāvu zeme. Seti dzīvo arī Igaunijā un robeža ir Pleskavas apgabalā, Pečoru tuvumā. Setiem, kā somugru tautai, ir liela interese par Latvijas somugriem - lībiešiem. Sadarbība sākās 2006. gadā, kad pleskavieši Rīgā Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātā demonstrēja setu tautas lietišķās mākslas, t.sk. - tautas tērpu paraugus un uzstājās ar priekšlasījumu – Setu kopīgais un atšķirīgais ar pārējiem.

     Krievijā dzīvo 23 miljoni somugru tautu pārstāvju. Setiem Krievijas Federācijas valsts iestādes pievērš lielu uzmanību. Igaunijas valsts iestādes aicināja setus pārcelties dzīvot uz Igauniju, pievienoties ar setu tautai, aizbrauca vairāki tūkstoši cilvēku, galvenokārt gados jaunākie. Bet setu ciemos palika viņu kultūra, pleskavieši apzinās, ka tā ir liela vērtība, ka tā var zust un pēta šo kultūru. Setiem ir sena valoda, līdzīga mūsu lībiešu valodai. Tā ir saglabājusies, viņi ģimenēs to lieto. Viņi paši saka - Pečoros uz tirgu ejam, lai varētu parunāties. Kad seti klausījās ierakstus lībiešu valodā un paskatījās grāmatas, viņi teica, ka saprot to labāk, nekā igauņu valodu. Igauņu valoda ir modernāka un jaunāka.

     Setu ciemi vienmēr ir atšķīrušies no slāvu ciemiem. Pleskavas apgabalā bijis tā - setu ciems un turpat pēc vairākiem kilometriem tālāk - krievu ciems, viņi nav asimilējušies, ļoti turējušies atsevišķi. Krievi vairāk kopa zemi un zvejoja, jo tur daudz ezeru un Pleskavas upe. Seti audzēja linus, tā bija pamatkultūra. Tādēļ jau senajos gadsimtos viņi varēja tirgoties ar Eiropu, viņi vienmēr bija turīgāki. Krievu ciemi bija nabadzīgāki, jo zivis un dārzeņi tirgotājus maz interesēja. Seti bija ļoti lieli audēji. Tieši tāpēc Staiceles audēju darbi tika izstādīti Pleskavā. Interese par šo pasākumu bija ļoti liela, daudzi atpazina staiceliešu darbos krāsas, kādas ir setu ciemos – rozīgais, pelēcīgais, sārtais. Viņiem ir divi pamattoņi – tumši sarkanais (kā latviešu karogā) un baltais.

     Uz Pleskavu aizvedām arī LNIIC „Krustpunkti” audēju jauniešu pulciņa dalībnieku darbus – mazās sedziņas, somiņas, spilventiņus, lai redzētu, ka vecmeistaru prasmes turpina apgūt jaunie. Viņiem ļoti patika jaunatnes darbi, tie bija košākās krāsās, ar spožumiem, ar jauniem moderniem materiāliem. Mūsdienās lietišķā māksla kļuvusi globālāka, ietekmējas viens no otra, tādēļ jauniešu darbos nevar redzēt tik daudz Vidzemes lībiešiem raksturīgās krāsas.


Sekretariāta Lībiešu (līvu) lietu nodaļas vadītāja Vija Virtmane sniedza interviju Latvijas radio, Pleskavas televīzijai, stāstīja par gleznām, izstādi. Pasākums daudzviet tika atspoguļots. „Mēs esam gandarīti,” uzsver Vija Virtmane.

     Sadarbība varētu turpināties. Par nākotni domājot, Lilita Kalnāja saka: „Šī gada rudenī, kad izvērtējām jūsu jaunos lībiešu svētkus – „Pivälind”, runājām, ka vajadzētu tos paplašināt, uzaicinot Igaunijas setus. Jūs esat ideālā vietā, lai te būtu igauņi. Tagad svētkos gaidīsit ciemiņus arī no Pleskavas.

     Par aušanas prasmēm runājot, Lilita Kalnāja atzīmē: „Vasarā bijām Pleskavas apgabalā tieši setu ciemos, kur ir setu muzeji, satikāmies ar setu sievietēm. Viņiem ir mazliet cita aušanas tehnoloģija, kā šeit, tā tiek atjaunota, jo ir gandrīz pazudusi. Sigovas ciemā ir audēja - entuziaste, kura Pēterburgā studējusi aušanas tehnoloģijas, tagad pēta simtgadīgus audeklus un mēģina atjaunot senās prasmes. Viņa ar Eiropas finansiālo atbalstu izveidojusi darbnīcu, kur strādā 3 – 4 audējas, kas savu prasmi nodod tālāk, nodrošinot pārmantošanu. Tas būtu ļoti patīkami, ja setu audēju meistari atbrauktu pie jūsu meistariem un varētu pastāstīt par savām prasmēm.

Sagatavoja Ieva Drone Staicelē,
Foto – Lilita Kalnāja