Staicele - Reportāžas - Dzejas dienas svētki bibliotēkā

12.09.2007.

Dzejā teikt ļauts – visu, ko vēlas un nosapņo sirds

Tā, atbildot uz jautājumu, kāpēc raksta dzeju, teica dzejniece, prozaiķe un gleznotāja Biruta Žurovska no Smiltenes, kura 12. septembrī viesojās Staiceles pilsētas bibliotēkā.


Jau dažas dienas pirms tikšanās bibliotēkas konferenču zāli piepildīja krāšņas ziedu gleznas, kuras interesenti varēja arī iegādāties.

Pasākumu atklāja bibliotēkas vadītāja Anita Strokša: „Šodien ir svētki dzejai. Šodien mums ir iespēja tikties ar cilvēkiem, kuri savas emocijas izsaka ne tikai dzejā, bet arī mākslā un mūzikā. Ar mākslinieci Birutu Žurovsku iepazinos pavisam nejauši. Viņa manam tēvam ir ļoti laba draudzene, abi strādājuši kopā.

Birutas dzeja ir ļoti mīļa, jauka un saprotama. Katrs dzejolis, tāpat kā glezna, uzrunā mūs. Tagad viņa pati uzrunās mūs.

Kas būtu dzeja bez mūzikas? Priecājos, ka pasākumu papildināt piekrita mūziķe Anita Ozola no grupas „Saulesgaisma”.”

Par iepazīšanos ar grupas mūziķiem stāsta dzejniece pati: „Man bija sen iznākusi grāmata, kad piezvanīja viena dāma un teica – mums ir dziesmas ar jūsu tekstiem, gribam atdziedāt. Kad iznāca nākošā grāmata, tad arī tikāmies. Viņi bija kuplā skaitā. Grāmatas izdošana toreiz notika Smiltenes tehnikuma zālē. Bet labi ir arī, kad Anita viena pati dzied.” Dzejniece uzrakstījusi grupai veltījuma dzejoli, atliek vien gaidīt, kad viņi to ietērps mūzikas skaņās.

Savus dzejoļus Birutas kundze raksturo šādi: „Mani dzejoļi ir pilnīgi no dzīves. Man nav tādu izsmalcinātu un saverkšķītu. Man gribējās, lai katrs viņu saprastu, lai nebūtu jādomā – kas tad tur teikts.”

Dzirdējām viņas lasījumā dzejoļus, kas veltīti dabas krāšņumam, bērniem svešumā, tuvākiem cilvēkiem, interesantiem kaimiņiem, ieskatījāmies prozas grāmatā „Raibu raibie notikumi”, kurā ir patiesi stāsti no dzīves. Klausījāmies arī vienu pasenu, bet patiesu notikumu Staicelē. Rakstniece šo grāmatu nosauca par autobiogrāfisku.

Atbildot uz klausītāju jautājumiem, māksliniece stāstīja: „Kas patīk vairāk – gleznot vai rakstīt? To nevar tā pateikt, tas ir ļoti abpusēji. To nevar pat dalīt. Ir bieži tā, - gleznoju un pēkšņi ienāk prātā dzejolis. Atstāju gleznu un uzrakstu dzejoli. Parasti dzejoļi rodas naktī, no rīta vai vēlu vakaros. Domāju, ka es nekad nevarētu bez gleznošanas. Zīmēšana man padevās no mazotnes. Kad pieceļos no rīta, tas ir pats pirmais darbs. Izstādē pamatā ir šā gada darbi. Intensīvi strādāju no paša rīta līdz vakaram. Man ir daudz pasūtījuma darbi. Kad no rīta pamostos, man ienāk pašai prātā, ko gleznot. Kā var negleznot magoni, ja turpat aiz loga viņa man danco pa dārzu?

Kad strādāju Smiltenes tehnikumā, man vajadzēja rakstīt scenārijus dažādiem uzvedumiem un pasākumiem. Lai nebūt mūžīgi jārakājas pa dzejoļu grāmatām, sāku rakstīt pati. Nopietnie dzejoļi krājās. Patiesībā grāmatas man iznāca ļoti vēlu, kad jau biju pensijā. Tad bija laiks sakārtot. No seniem dzejoļiem maz palicis, tagad ir daudz ko teikt.”

Uz jautājumu - vai bērnībā gribējāt kļūt par mākslinieci, Biruta Žurovska atbildēja nopietni ar nelielu humora pieskaņu: „Tak jau gribēju gan, kad aizgāju mācīties uz Rozentāla mākslas skolu. Man bija zīmēšanas skolotāja, kura man nezinot un negaidot, gatavoja tā, lai es varētu Rīgas Rozentāla skolā iestāties. Tas bija pēc kara, tolaik bija ļoti daudzi eksāmeni. Aizbraucu neticēdama, bet tā tas notika. Mācījos pa divi lāgi žurnālistiku. Rakstīt arī gribēju. Nedomāju vien par dzejoļiem, gribēju ko nopietnāku, ilgi nostrādāju rajona avīzē. Tagad man tapušas nopietnas grāmatas. Viena ir pabeigta, otra pusē, uz nākošo gadu būs. Nevar jau noturēt sevī. Es tā nevaru – bez nekā darāma sēdēt.”

Šobrīd dzejniecei iznākuši 5 dzejoļu krājumi ar pašas ilustrācijām. Divi no tiem un stāstu grāmata šobrīd nopērkami pilsētas bibliotēkā.


Tikšanās dienā interesenti lūdza Birutas kundzei autogrāfu.


Pasākuma noslēgumā dzejnieci mīļi sveica un ar savu šīs vasaras darbu palielījās arī Anita Ozola: „Pa nedēļu lasu dilles un pētersīļus buntītēs, bet nedēļas nogalēs staigāju apkārt dziedādama.”

Sakot paldies par interesanto tikšanos, bibliotēkas vadītāja dāvināja dzejniecei Staiceles audēju īpašās smilgu sedziņas un pildspalvu, lai labi un ražīgi rakstās.

Sagatavoja Ieva Drone