Staicele -
Reportāžas - Stārķa kauss
13.-15. 07. 2007.
Noslēdzas Stārķa kausa izcīņa Staicelē
2007. gada 13. 15. jūlijā Staicelē notika STORK
CUP kausa turnīra B grupas sacensības, ko organizēja Latvijas Futbola
Federācija sadarbībā ar Latvijas Jaunatnes Futbola Līgu un Staiceles
pilsētas domi. Turnīrā piedalījās U-8 vecuma grupa (1999. g. dzimušie
zēni) 10 komandas: FS Daugava/Babīte-1 un 2, SK Cerība Preiļi, VJFC
Staicele, FK Viola Jelgava, Valmieras FK, FK Olaine, Bauskas FK, FK
Jūrmala/JFC Kauguri, FS Metta.
Turnīra norise līdzīga, kā pirms nedēļas, kad
Staicelē sabrauca Latvijas labākās U-8 vecuma grupas komandas.
Atklāšanā VJFC Staicele direktors Juris Krastiņš
sveica jaunos futbolistus pilsētā, kas saistās ar stārķiem un vēlēja,
lai šī vieta paliktu atmiņā ar skaistu laiku, labu laukumu, spēcīgiem
pretiniekiem un spēlētprieku.
Egons Brants, Latvijas Jaunatnes Futbola Līgas
Latvijas jaunatnes čempionāta direktors, uzrunājot jaunos futbolistus,
atzīmēja, ka galvenais šajā turnīrā nav uzvara, bet laba spēle un
iespēja atpūsties, taču, turnīra gaitā vērojot treneru un vecāku aktīvo
darbību, gribu teikt, ka daudzi aicināja zēnus visiem spēkiem cīnīties
par uzvaru.
Jaunie futbolisti un viņu treneri saņēma piemiņas balvas Miķeļa Rubeņa
grāmatu Parīzes futbola noslēpumi, ko bērni ar interesi aplūkoja, bet
staiceliešiem bija jādomā - ko darīs ar divām vienādām grāmatām.
Videofragmentā - momenti no VJFC Staicele komandas (dzeltenās
formās) spēlēm ar Valmieras, Preiļu un Bauskas komandām -
17Mb, 2min45sek. >>>
Šajā turnīrā VJFC Staicele jaunie futbolisti
aizvadīja 6 spēles, kurās guva neatsveramu pieredzi, cīnoties par
katru bumbu, tikās futbola laukumā ar saviem vienaudžiem, varēja vēlreiz
pārbaudīt savus spēkus Latvijas mērogā.
Spēlē ar Valmieras komandu, priekšplānā par bumbu cīnās Adrians Miņins.
Katrā spēlē starp 20 minūšu puslaikiem ir 5 minūšu atpūtas brīdis, kad
maksimāli ātri jāatgūst spēki, lai cīnītos par uzvaru. Attēlā labajā
malā treneris Edgars Konstantinovičs.
Ainažniekam Emīlam Runcim visās spēlēs nopietni līdzi juta vecāki.
Spēlē ar Valmieras komandu par bumbu cīnās Emīls Runcis, rezultātā
izdevās uzvarēt 2:1.
Iesildīšanās pirms spēles ar Preiļu komandu.
Ronalds Līsmanis šajā turnīrā uzbrucēja lomā.
Preiļu komandas treneris (attēlā pa kreisi) ļoti aktīvi un
temperamentīgi pamācīja spēlētājus, taču spēles rezultāts palika
neizšķirts 1:1.
Staicelieši kopā ar vecākiem un līdzjutējiem pēc spēles.
Spēle ar turnīra līderkomandu Daugava/Babīte-1. Attēlā no kreisās
Ronalds, Arturs, Adrians.
Tūliņ sekos pretinieka sitiens pa staiceliešu vārtiem, kuri tiek rūpīgi
sargāti.
Daudzas reizes šajā turnīrā līdzjutēji aplaudēja un pateicās vārtsargam
Jānim Taulavičum, kad pretinieka raidītā bumba palika viņa rokās.
Spēlē ar Bauskas komandu
Turnīra otrajā dienā tika organizētas veiklības
stafetes bērniem, futbola turnīrs zēnu tēviem un šautriņu mešana mātēm.
Attēlā: stafetes uzdevumus jaunajiem futbolistiem skaidro Aigars
Ragainis.
Rezultāti: 1. vieta - Valmieras FK komandai, 2. vieta
Bauskas FK komandai, 3. vieta Jelgavas FK Viola.
Šautriņmešanā māmiņām 36 dāmu konkurencē uzvarēja Antra Kalnpure, 2.
vietā Alīna Litauniece, 3. vietā Gunta Glaudāne.
Tēvu futbolā piedalījās 5 komandas, 1. vietu izcīnīja Valmieras jauno
futbolistu vecāki, 2. vietā Preiļu komandas vecāki, 3. vietā Bauskas
komandas vecāki.
Lūdzu uz sarunu vairākus trenerus, jautāju gan par
komandu - cik ilgi trenējas, kāda vecuma spēlētāji komandā, kāda ir
spēļu prakse, ko komandai nozīmē dalība šajā turnīrā u.c., gan lūdzu
viņu vērtējumu turnīra organizācijai.
Komandas FS Daugava/Babīte-1 treneris Vadims Farions:
Visi puiši malači, visi spēlēja. Mēs atbraucām ar divām komandām
pirmajā komandā 1999. gadā dzimušie puikas, bet otrajā komandā spēlē
mazāki 2001., 2002. gadā dzimušie, viņiem šeit ir pirmā spēļu
pieredze. Pirmajai komandai bija tāds uzstādījums - jāizcīna pirmā vieta
un kauss, citādi viņi nemaz nedrīkst spēlēt. Tagad mums priekšā pēdējā
spēle, ja to vinnēsim, tad mums būs tīra pirmā vieta bez zaudējumiem.
Nedēļu atpakaļ atbraucām no Slovākijas, tur bija
neoficiāls pasaules čempionāts U-8 vecuma grupas puikām, mēs zaudējam
finālā Baltkrievijas Minskai. Bet bija viena līmeņa spēle, tikai viņiem
drusku vairāk paveicās kā mums. Tur bija daudzas komandas Rumānija,
Horvātija, Serbija, Slovākija, Lietuva, Igaunija. Bija ļoti laba parāde
un kopumā ļoti labs pasākums. Nākamais turnīrs, kam gatavojamies, būs
Jūrmalā, Kauguros.
Par organizāciju varu teikt tā ļoti laba ēdināšana,
ļoti laba bāze. Laukums foršs, svaigs gaiss.
FK Bauska komandas treneris Raimonds Aleksandrovs
(lūdza labot informācijas avotos nepariezi minēto Bauskas BJSS)
pastāstīja: Daži bērni trenējas gadu, bet lielākā daļa pusotru. 5 zēni
komandā ir 2000. gadā un divi 2001. gadā dzimuši. Tā kā pamatsastāvā
man 4 zēni ir tikai no 1999. gada. Īstenībā labāka komanda man ir 2000.
gadā dzimušajiem zēniem, tāpēc viņi arī ir pamatsastāvā. Turnīros esam
startējuši diezgan daudz, to darām katru mēnesi. Pagājušajā gadā
vinnējām Tartu Tammekas kausu (2000. g. dzimušo zēnu komanda), 1999.gadā
dzimušo zēnu komanda palika 3. vietā. Tikko atbraucām no Slovākijas,
Fragari kausā astodaļfinālā zaudējām Igauņiem. Tur bija 24 komandas,
liels turnīrs kalnainā apvidū. Te, Staicelē, mums atkal lielais turnīrs,
pirms tam bijām Ozolniekos pie Šitika, palikām astotie. Tur bija
spēcīgas komandas - krievi, lietuvieši, igauņi. Braucam uz Šauļiem, jo
tas ir netālu no Bauskas. Lietuvā puiši ir izcīnījuši pirmās vietas. Arī
tad, ja neuzvaram, cenšamies un gribam spēlēt.
Šajā turnīrā tūlīt spēlēsim ar Staiceli par medaļām
mums ir 1 punkts, Staicelei 0. Šī būs izšķirošā spēle par trešo vietu,
bet, ja uzvaram, var notikt arī tā, ka esam otrie. Puikas noguruši,
skatīsimies, lai gan te jau visi ir noguruši. Vietējie ir vietējie, fanu
pūļi apkārt... Bet jums maza pilsētiņa, puisīšus grūtāk savākt. Bauskā
ir 9000 iedzīvotāju, man komandā pārsvarā bērni no apkārtnes, vecāki
vadā. Ļoti interesanti viņi brauc 40 km un tiek uz treniņu, bet
baušķenieks nevar 3 metrus atnākt. Mums futbolu diezgan stipri konkurē
florbols.
Man ir vēl viena grupa zēnu, kuriem, teiksim,
neveicas tik labi. Ja jūtu, ka kāds zēns no otrās grupas progresē,
pārceļu uz augstāko grupu. Ja jūtu, ka viņš negrib trenēties un regresē,
pārceļu atpakaļ. Tā veidojam stimulējošu sistēmu.
Par šī turnīra organizāciju super! Nekādu problēmu,
viss ir nodrošināts, viss izdomāts. Man patīk šeit, nākošajā gadā ar
2000. gada komandu mēs arī brauksim, tas ir skaidrs.
Man, vienīgais, labāk būtu, ja vecākiem nebūtu ļauts
piedalīties, jo bērni ļoti ietekmējas. Vecāki ir teltīs, viņi ir
atbraukuši atpūsties, un bērni tiecas pie viņiem. Es ar bērniem labāk
tieku galā bez vecākiem. Tas ir labi, ka par viņiem fano, bet tad lai
brauc tikai fanot, vecāki nedrīkst piedalīties tajā kopējā katlā. Kad
esmu viens, varu bērnus vadīt un strādāt ar viņiem kā gribu. Kad tētis
un mamma ir mājās, piezvanām, sarunājam visu, vecāki atbrauc, paskatās,
aizbrauc prom. Ar visiem jau tā nav, bet daži bērni ir ļoti atkarīgi no
vecākiem. Viņi jau vēl ir maziņi.
Attēlā: spēlē Valmieras FK (formas ar zaļajām svītrām) ar Jelgavas FK
Viola
Jelgavas FK Viola komandas treneris Kaspars Tiltiņš:
Mēs trenējamies apmēram gadu, pusotru, trenējamies Jelgavā Daugavas
stadionā uz mākslīgā laukuma, kas uzklāts uz asfalta. Uz lielā laukuma
dome un pilsētas valdība mūs nelaiž.
Esam piedalījušies daudzos turnīros, īpaši nekādus
sasniegumus vēl neesam guvuši. Šis ir viens no lielākajiem turnīriem.
Tas gandrīz jau pielīdzināms 1999. gadā dzimušo zēnu komandu
čempionātam. Mūsu komanda Staicelē startē labi, cīnīsimies par 1./2.
vietu.
Man komandā ir 4 spēlētāji no 2000. gada. Trenēju arī
2000. gada zēnu grupu, kurus atvedīšu nākošajā gadā, ja taisīsiet
turnīru.
Gulēšana ļoti laba, organizācija ļoti laba, uzskatu,
ka viena no labākajām, kur esmu bijis, izbraukājis, man ļoti patika. Bet
vienīgi ar ēdināšanu mazliet bija problēmas, domāju, ka to jūs
uzlabosiet, un viss būs kārtībā.
Kā jums Staiceles komanda patika, kad tikāties
laukumā?
K. Tiltiņš: Komanda bija sīva, domāju, ka viņi
beidzamajā spēlē ar Bausku pacīnīsies un var tikt pie medaļām. Lai viņi
dabū medaļas!
Valmieras FK treneris Andis Ādamsons: Ar šo
komandu sākām strādāt pagājušā gada septembrī. Šis ir otrais lielākais
turnīrs, kurā piedalāmies. Viens bija pašā sezonas sākumā, pavasarī,
Kauguros, tur izcīnījām trešo vietu. Papildus startējam Vidzemes
čempionātā pie gadu vecākiem. Tur sekmes ir mainīgas - gan uzvaras, gan
lieli zaudējumi. Lielākais sabraukums un cīņas viņiem ir pirmo reizi
šeit, Staicelē. Komandā ir 3 spēlētāji 2000. gadā un 1 spēlētājs
2001.gadā dzimušais.
Ar turnīra organizāciju esmu ļoti apmierināts, viss
ir kārtībā, patīkama atmosfēra, labs zālājs, tiesnešu kvalitāte viss
apmierina.
Dainis Gudermanis, Latvijas Jaunatnes Futbola
Līgas valdes priekšsēdētājs rezumē: Šodien beidzās Stārķa kausa otrais
turnīrs. Šeit, kā jau iepriekš teicu, piedalījās komandas no mazākiem
klubiem, kuras nav tik daudz vēl apguvušas futbola prasmi, bet spēlēs
bija interesantas.
Vakar bija sacensības vecākiem, vecāki bija
sabraukuši vēl vairāk kā iepriekšējo reizi. Šautriņmešanā piedalījās 36
mammas, tēvi arī daudz vairāk.
Pozitīvs noteikti jāsaka tas, ka, pateicoties (droši
vien) iepriekšējai publikācijai, jautājums par ēdienkarti noteikti
uzlabojies, kopējais iespaids un atsauksmes ir labas, neskatoties uz to,
ka šinī vecumā vienmēr ir bērni, kas gandrīz neko neēd. Vārdu sakot,
šobrīd ir tā, kā vajadzētu būt, ievērojot summu, ko maksājam par
ēdināšanu. Otra laba lieta - bija papildus iespējas vairāk iegādāties
saldējumu, bufetes preces. Ja šajā virzienā ietu tālāk un būtu
izbraukuma bufete ar tēju utt., tas dotu vēl papildus punktus. Domāju -
vietējie cilvēki to sapratuši un nākotnē noorganizēs.
Ar pilsētas mēru tikko runājām par nākošo gadu.
Skaidrs ir viens - nākošajā gadā turnīri mazajiem būs vairāk. Ja šogad
viņi bija divi, tad nākošajā gadā kādi 4-5 noteikti būs, pie kam katrs
turnīrs būs ar lielāku dalībnieku skaitu, jo iet runa par iespējām
komandas izmitināt skolas klašu telpās.
Patīkami ir tas, ka vietējie cilvēki saprot un
Staiceli bez futbola viņiem grūti iedomāties. Ja tā ir, tad visi mīnusi
vai pusmīnusi tiks likvidēti. No savas puses mēs sakām - turnīri būs
arvien vairāk, centīsimies kādu turnīru pieskaņot arī jūsu pilsētas
svētkiem. Pagaidām esmu apmierināts.
Līdzjutējiem, kas ne tikai sekoja līdz
staiceliešu spēlei, bet centās arī zēnus pamācīt, jo paši kādreiz
spēlējuši futbolu, jautāju kā patika jauno staiceliešu spēle?
|
Vitauts: Ļoti labi spēlē. Kļūmes ir, spēle paliek
spēle, bet man patīk. Ja komanda cīnās par medaļām, tad tak ir labi.
Futbolā jau tāpat kā spēlē Gribu būt miljonārs, viena kļūme un
viss zaudēts kā katram veicās, tā ir. |
|
Matīss Līsmanis (attēlā labajā malā): Man nepatīk,
ka Jančuks vārtos, kāpēc nav cits vārtsargs. Ja viņi visi trīs būtu
laukumā Alvis, Ronalds un Jančuks, tad būtu pavisam savādāk.
Es uzskatu, ka staicelieši turnīrā spēlēja ļoti labi.
No sākuma ir tā, ka viņiem neveicas, šajā spēlē pat, bet otrajā puslaikā
jau uzspieda kaut ko. Nedabūja bumbu iesist, kaut bija izdevīgi
momenti, pēc manām domām trūkst uzbrucēji. Nākam skatīties spēles, jo
interesanti. Man jānāk gribi vai negribi, jo brāļadēls spēlē. Futbolu
daudz esmu pats spēlējis, tagad kājas beigtas, tāpēc tikai drusciņ vēl
uzskrienu un pendeles uzsitu. Futbols īstenībā ir nežēlīgs. Es pats arī
no tāda vecuma spēlēju.
|
Uzrunāju parasti tik aktīvi savu viedokli izsakošo
futbola fanu Udo Gustavsonu, bet šoreiz viņš skopi atbildēja, ka
pavērošot jauno staiceliešu spēles līdz rudenim un tad vērtēšot. Taču te
jāpiezīmē, ka staiceliešiem šajā sezonā atlikušas tikai 3 spēles 14.
augustā Vidzemes čempionāta 3. sabraukumā Valmierā, kur viņi spēlēs
starp 1998. gadā dzimušo zēnu komandām. Maz ticams, ka Udo dosies uz
Valmieru.
Staiceles futbola veterāns Egons Strencis: Atnāku
gan paskatīties, bet maz esmu vērojis tieši staiceliešus. Ar dažām
komandām viņi diezgan labi nospēlē, bet ar citām ārkārtīgi vārgi,
šodien pat. Babītes pirmā komanda ir ļoti spēcīga, mūsējie neko nevar
izdarīt, ne ātrumā, ne saspēlēs. Ar Valmieru spēlējot kaut kā laimējās,
valmieriešus uzvarēja. Tā kā pa viļņiem. Vēl ļoti daudz jāmācās. Žēl jau
ir, bet neko nevar darīt, stiprais uzvar. Sakām, viņi vēl mazi, bet te
tie mazie rozā knīpas (domāti FS Daugava/Babīte-1 futbolisti I.D.)?
Cik skaisti spēlē kā redz laukumu, kā saprot, zina kur iet, kur
piespēlēt. Dažas lielās komandas pat nespēlē tik labi, kā viņi.
Ja Bausku uzvarēs, tad staiceliešiem būs trešā vieta,
tas ir labi - mazas pilsētiņas komanda starp Latvijas komandām. Grūti
mums iet, nav izvēles, jāņem tas, kas grib spēlēt un kas daudzmaz var.
Noslēgumā Dainis Gudermanis teica paldies jaunajiem
futbolistiem, vecākiem, treneriem, aicināja trenēties, lai nākošajā gadā
atkal varētu šeit tikties un pasniedza balvas.
5. vietu ieguva FK Jūrmala/JFC Kauguri.
4. vietā - VJFC Staicele, komandas kapteinis Ronalds
Līsmanis, treneris Edgars Konstantinovičs.
Pirmo trīs vietu ieguvēji saņem diplomus un medaļas.
3. vietā - Bauskas FK, treneris Raimonds Aleksandrovs.
2. vietā Jelgavas FK Viola, treneris Kaspars
Tiltiņš.
Kausu par turnīrā izcīnīto 1. vietu, uzvarot visās
spēlēs, saņem komandas Daugava/Babīte-1 kapteinis.
Turnīra uzvarētāji FS Daugava/Babīte 1. komanda kopā
ar treneri Vadimu Farionu.
Uz tikšanos nākamajā gadā!
Sagatavoja Ieva Drone
|
|