Panākumu pamatā neatlaidīgs un mērķtiecīgs darbs
Saruna ar Staiceles vidusskolas 9.b klases skolniecēm Inesi Meisteri un Lindu Štelci

Kādās mācību priekšmetu olimpiādēs jūs šogad piedalījāties? Kādi tur gūti panākumi un atziņas?

Linda: „Piedalījos rajona bioloģijas un vēstures olimpiādēs, rajona vēstures konkursā 7.-9. klasēm „Dzimtene – zaudētā, atrastā”. Bioloģijas olimpiādē saņēmu atzinību, vēstures olimpiādē 4. vietu, bet līdz trešajai vietai pietrūka tikai viens punkts, tad gan bija škrobīgi. Olimpiādēs pats par sevi, savām zināšanām vairāk uzzini. Atrodi robus zināšanās, saproti, ko vairāk vajadzētu mācīties pirms eksāmeniem.”

Inese: „Es šogad piedalījos piecās rajona olimpiādēs – bioloģijas, vēstures, latviešu valodas un literatūras, zīmēšanas, arī Lindas pieminētajā vēstures konkursā. Šogad rajona latviešu valodas un literatūras olimpiādē ieguvu 2. vietu. Bija škrobīgi, ka pirmo vietu neiedeva, to neiedeva nevienam. Mani izvirzīja piedalīties Vidzemes novada latviešu valodas un literatūras olimpiādē. Bioloģijas olimpiādē saņēmu atzinību. Vēstures konkursā piedalījāmies trīs – es, Linda un Māris Ozols. Tur bija komandas darbs. Pirmajā kārtā ieguvām pirmo vietu, otrajā – otro, bet trešajā kārtā – uzvedumā negāja tik labi, toties mēs paspīdējām ar savām zināšanām.”

Linda: „Zināšanas!”

Inese: „Vajag mācīties, daudz lasīt, izpildīt iepriekšējo gadu olimpiāžu uzdevumus. Mācību grāmatā var izlasīt visu, bet olimpiādē uzdevumi un jautājumi ir par kādu noteiktu tēmu. Vajag strādāt kopā ar skolotājām, vienam pašam grūti iemācīties, jo nezini, ko mācīties.”

Linda: „Vēsturē sadarbojāmies ar skolotāju Ilgu Ozolu no Vilzēniem, viņa mums deva mājās aizpildīt daudzas lapas, tad skolā pārrunājām. Gatavojoties olimpiādei skolas bibliotēkā skatījāmies filmu par Ulmaņa laikiem.”

Inese: „Latviešu valodā šogad bija grūtāk. Kopā ar skolotāju A. Rudzīti daudz mācījāmies literatūru, par autoriem, bet iepriekšējā vakarā pateica, ka būs par kultūras vēsturi, būs daudz gramatikas, precīzi komatu skaidrojumi, pavisam kaut kas cits, kā bijis katru gadu. Laikam visi bija paķerti uz muļķi, bet mēs izlavierējām. Skatoties TV, klausoties radio un lasot presi, kultūras jaunumi paliek atmiņā.”

Linda: „Bioloģijas skolotāja mums deva uz mājām lasīt daudzas grāmatas.”

Inese: „Linda ar Māri Ozolu lasīja, es vairāk skatījos smukās bildītes.”

Linda: „Šogad bioloģijas olimpiādē bija jāzina daudz konkrētu faktu.”

Inese: „Man vairāk patīk ūdens gabali, kad ir jādomā. Lindai labāk padodas parādīt konkrētas zināšanas, tādēļ viņai bioloģijas olimpiādē tik labi veicās.”

Inese: „Klusums mums ir tikpat reti kā jūrā!”

Linda: „Pieklibo mūsējiem klusums. Ir jākoncentrējas uz skolotāju, nevar pievērst uzmanību klases biedriem. Mūsu zēni pareizi saka – kam vajadzēs, tas klausīsies un dzirdēs.”

Abas kopā – kā lai nedomā!?

Linda: „Skolotāji katru dienu skaita, cik mēnešu, nedēļu, dienu atlicis līdz eksāmeniem, vienmēr atgādina, ka jāgatavojas laicīgi. Reizēm tas apnīk, pat sāk kaitināt.”

Inese: „Skolotāji regulāri atkārto – klausieties, šī tēma būs eksāmenā, pagājušajā un aizpagājušajā gadā bija, šogad arī būs. Šī tēma nebūs, bet tāpat pamācieties…”

Linda: „Tā dienu skaitīšana tikai uztrauc.”

Linda: „Tie, kas visus 9 gadus ir slinkojuši, tāpat neko nevarēs sagrābt. Parasti ir tā, ka apziņa atnāk pēc eksāmeniem, tāpēc skolotājas aicina saprast ātrāk un mācīties, bet lielākā daļa to sapratīs tikai pēc tam.”

Linda: „Tas atkarīgs no audzināšanas ģimenē. Ja no bērnības tevi māca, ka jāpiesēžas, jāizmācās, pārbauda, ko esi izdarījis, tad pierodi un dari. Ja nepaprasa, nepārbauda, tad bērns var samelot, ka viss kārtībā. Man mamma palīdzēja.”

Inese: „Man laikam pirmajā klasītē palīdzēja, pēc tam aizgāja pašai – apsēdos un mācījos. 7. klasē tas jau bija līdz vēlam vakaram, daudz lasīju literatūru. Bieži atstāju darbus uz pēdējo vakaru. Kad 200 lappuses vienā vakarā jāizlasa un nākošajā dienā vēl jāatceras, ir grūti…”

Linda: „Kā kurā dienā – ja trešdien ir 9 stundas un jāgatavo fizika, ķīmija, anatomija, angļu valoda, tad ir daudz ko mācīties. Piektdienās divas literatūras un 2 matemātikas, tad mazāk ko mācīties, jo uzdod tikai uz vienu stundu.”

Abas – pagaidām ir doma mācīties Valmieras Valsts ģimnāzijā.

Linda: „Man bija svarīgi, lai nav tik tālu kā Rīga, lai skolai labs prestižs. Tur ir nesen uzceltas kopmītnes. Tur mācījās mana māsa, zinu tuvāk par skolotājiem, viņa dod padomu, kuru novirzienu izvēlēties.”

Inese: „Man galvenais, ka vispār ir kopmītnes, kur palikt. Skola skaista, skatījos internetā bildēs. Tur piedāvā daudzas mācību programmas, varu izvēlēties.”

Inese: „Puse no pasaules profesijām ir mani sapņi – patīk vēsture, patīk māksla, tā arī padodas, varētu būt arī par literatūras un latviešu valodas skolotāju. Man ļoti patīk ģeogrāfija, žurnālistika, policista darbs, vairāk kriminālistikas nodaļā. Pašlaik ir grūti izvēlēties, sēdēšu vidusskolā un mācīšos.”

Linda: „Varētu būt pedagoģija, patīk darboties ar maziem bērniem. Kad izpildījām testus Profesionālā karjeras izvēles centrā, visaugstāk parādījās gan pedagoģija, gan jurisprudence. Tās man pašai arī ir saistošas lietas.”

Inese: „Man Profesionālā karjeras izvēles centra testos visaugstāk parādījās 3 virzieni – militārais, tēlnieciskais, literārais. Laikam būs jāraksta par karu…”

Linda: „Šogad palikušas tikai sporta dejas un Kalliope. Agrāk bija tautas dejas, floristika, dziedāju ansamblī pie skolotājas Dainas, aerobika.”

Inese: „Man tas pats. Ja būtu bijušas Staicelē tautas dejas, būtu gājusi. Arī es kādu laiku dziedāju ansamblī pie skolotājas Dainas. Mākslas skolu pabeidzu pagājušajā gadā. Tagad ir Kalliope, skolas avīze, skolēnu dome. Šogad vairāk brīva laika, trenējos sportā, piedalos sacensībās. Kopā ar skolotāju Dalku braucām ik pāris nedēļas uz Valmieru slidot. Tagad būs volejbols, pēc stundām ejam trenēties. Būs komanda, spēlēsim sacensībās.”

Inese: „Tāpēc jau 7. klasē mācījos līdz divpadsmitiem naktī.”

Linda: „Reizēm esmu galīgi nogurusi, bet tad saņemos.”

Inese: „Reizēm neizpildu kādu mājas darbu…”

Linda: „Jā, ja jautā un grib zināt.”

Inese: „Ir daži, kuri tikai noraksta, bet citi jautā, lai paskaidro, tad stāstu.”

Inese: „Jāskatās, kuri cilvēki paliks Kalliopē. Avīzes redaktoram jābūt uzņēmīgam cilvēkam, kuram brīvs laiks, patikšana un pacietība. Jāmāk darboties ar programmām, bet galvenais – ātri rakstīt uz datora. Man avīzi salikt Corel programmā iemācīja tētis. Bet ir vēl citas programmas, ja kaut vienu pārvalda, var salikt tajā.”

Linda: „Domāju, tagad ir vidusskola, tas būtu jādara kādam no vecākajām klasēm.”

Inese: „Kā kura avīze, kā atnāk raksti. Reizēm ir tā – salieku, bet vairākās lapās paliek tukšumi. Kurš rakstīs? Redaktors, jo gribas, lai avīze ir normālā biezumā. Kalliopiešiem jāiet klāt un jāpasaka, par kādu tēmu lai raksta, viņi paši nevar izdomāt. Man būtu tāpat.”

Inese: „Atsaucība ir starp mazu un vidēju. Pagājušajā gadā sanācām kopā, apspriedām dažādus jautājumus par pasākumiem. Kad lēmām par posteņiem, mani izvēlēja par prezidenti. Skolēnu domes darbu koordinē skolotāja Jautrīte, tāpēc kopā sanākt varējām tikai plkst. 17.oo, kad viņa beidza darbu. Sanāksmes apmeklēja tie, kam patiešām bija interese. Stundu laikā sapulces nevar rīkot, jo tad tās apmeklēs tāpēc, lai varētu aiziet no stundas. Šajā pusgadā vairs kopā nenākam, skolotāja Jautrīte ar skolas vadību un skolotājiem izdomā pasākumus, paziņo man, tad es tālāk pārējiem, viņi, savukārt, klasēs. Galvenie uzdevumi saistīti ar ārpusstundu pasākumiem.”

Linda: „Ļoti forši, skolā kabinetiem ieliktas jaunas durvis! Tikai, cik tās būs izturīgas, ja vidū stikls? Mazajiem ļoti patīk skraidīt un grūstīties.”

Inese: „Skola man patīk. Garšo pusdienas, ar lielu sajūsmu gaidām starpbrīdi pēc 4. stundas. Patīk izremontētais latviešu valodas kabinets.”

Linda: „Tagad nāk pavasaris, saulīte paliek spoža, dienas vidū spīd klasē, aizkaru nav... Grūti koncentrēties mācībām, kad saule spīd acīs.”

Inese: „Kad uzcels halli, vecajā sporta zālē iztaisīs skaistu aktu zāli. Tad varēs rīkot paši savus pasākumus, nebūs jāuztraucas par telpām.”

... (Meitenes skatās viena uz otru, tad uz mani.)

Inese: „Precīzi! Cilvēki apkārt labi, pašai ir labi, izmācījusies arī kādreiz esmu. Skolā parasti jādomā par nākamo stundu, pēc stundām par volejbolu. Pie skolas esam pieraduši un problēmas nemanām. Ķīmijas kabinets tāds tumšs un drūms...”

Linda: „Mums tur kontroldarbs vakar bija, ārā pūta liels vējš, redzējām, kā aizkari plīvo.”

Inese: „Stundas notiek, pasākumi notiek, ko vēl? Diskotēka kāda varēja vairāk būt, bet tad pašiem jāorganizē, aparatūra jāmeklē. Tā noteikti notiktu skolas sporta zālē, tur skaņa drausmīga. Grūti šajā ziņā iet.”

Inese: „Jā, skolotāja Jautrīte stāstīja.”

Inese: „Jā, es būšu.”

Linda: „Visi ir nolikuši eksāmenus un laimīgi dzīvo tālāk. – mēs arī noliksim un laimīgi dzīvosim tālāk!”

Jautāja Ieva Drone,
foto no Ineses un Lindas personīgajiem albūmiem